Krāsainais “sniegs”

Pavisam vienkārša un sensora aktivitāte. “Sniegu” var gan kraut kaudzītēs, gan pildīt traukos. Brīva improvizācija! Var iepilināt divas dažādas pamatkrāsas un skatīties, kas sanāk, kas toņi sajaucās.

Nepieciešamas skūšanās putas un pārtikas krāsviela (Gemoss 1,39Ls). Papildus var iedot dažādus priekšmetus, lai izspēlētos tā kārtīgi.

Vecumam ierobežojuma nav!

Jāatzīst gan, ka Stefanam (1,3 gadi) šis pasākums īpaši negāja pie dūšas, jo putas lipa pie rokām :D. Kādu laiku padarbojās un gribēja atkal tīras rokas. Šoreiz Marks (3,6 gadi) nebija mājās, tāpēc izpalika viņam “sniegs” vasaras vidū.

 

Mūsu otrais

Mazliet no emocionālās puses…

Tas ir tik skaists laiks, kad ģimenē ienāk mazulis. Pasaule uz laiku pārstāj griezties ap sauli un sāk griezties ap mazuli :)! Un tad paiet laiks un parasti tā atkal pamazām sāk uzņemt virzienu rotēšanai ap sauli :). Ap to laiku prātā un sirdī ienāk doma par otru “pasaules nabiņu”.

Laiks iet un tuvojas tas brīdis, kad pasaulē jānāk otram mazulim. Un mani pārņēma lielas bailes par to kā es tagad spēšu savu laiku un uzmanību sadalīt starp diviem mazuļiem. Jā, pirmajās dienās pēc Stefana dzimšanas es raudāju, jo nespēju tik veikli piecelties (ķeizargrieziens) vai atbrīvoties (baroju mazo) kad Markam tas bija vajadzīgs. Es raudāju, jo Marku mīlēju TIK ĻOTI un redzēju, ka viņš pārdzīvo, ka mamma aizņemta ar kādu citu. Laiks gāja un biju tik ļoti laimīga, ka man ir divi puikas! Es viņus abus TIK ĻOTI MĪLU, ka nezinu no kurienes aug tā mīlestība. Brīžiem vēl iezogas doma vai, ja Dievs dots trešo bērniņu, es viņu arī spešu mīlēt tik ļoti. Sirds dziļumos es zinu, ka mīlestība atnāks kopā ar bērniņu, bet iekšējas bailes saglabās.

Aizvien biežāk nākas aizdomāties par otrā bērna lomu ģimenē… Stefans jau ieradās pie mums ar tipiska vidējā bērna raksturu. Nu tāds izsitējs! 🙂 Tik ļoti steidzās pakaļ brālim, ka sāka staigāt jau 9.mēnesī, rāpoja jau no 5,5.mēn. Brīžiem vairs neticas, ka viņš reiz ir bijis zīdainītis. Laiks, kad fiziskā attīstība bija priekšā mentālajai bija diezgan izaicinošs, bet tagad ir tik liels prieks, ka abi brāļi jau smuki darbojas kopā.

Cik daudz nav dzirdēt par to cik liels ieguvums ir pirmajiem bērniem, jo viņiem tiek viss vecāku laiks un uzmanība! Bet vai lielāks ieguvums tomēr nav mazajiem, kam ir šī brīnišķīgā iespēja dzīvot vidē, kas sagatavota lielākajiem brāļiem un māsām. Tā pa īstam Stefanam darbiņus domāju tikai ap 6-9 mēnešiem, jo pēc tam viņš ar lielu interesi sāka krāmēties ap Marka darbiņiem. Viņš pats man parāda priekšā, kas viņu interesē un man atliek novērot, reaģēt un piedāvāt.

Brīžiem liekas, ka es viņam netieku līdzi. Kad Stefanam bija nepilni 12 mēn un bijām spēļu istabā, viņam tika piedāvāta ģeometrisko figūru puzle ar 3 dažādām figūrām (trīsstūris, aplis, četrstūris). Pie sevis tik nodomāju, ka stipri par agru, bet nepagāja ne 3 minūtes, kad figūras sarindojās tām paredzamās vietās. Atcerējos, ka mums mājās ir kas līdzīgs tik ar 9 dažādām figūrām. Izmomāju pamēģināt – iedevu  -salika – šoks!

Kopš tā laika Stefanam tiek dota pieeja visiem Marka materiāliem (ar ļoti sīkām detaļām, piem., naglām, manā klātbūtnē), jo bērns pats labāk zin, kas viņu interesē.

Tāpat es apzinos, ka Markam pagaidām nespēju piedāvāt visu to, ko viņš būtu spējīgs jau uztvert, jo viņa apvārsnis ar katru dienu aug, bet mans laiks paliek 24h diennaktī. Bet es esmu priecīga, ka man ir šis laiks (nu tas, kas paliek pāri no darba stundām 🙂 ) un interese mācīties kopā ar saviem mazajiem.

Tas, kas mūs aizrauj, padara par tiem, kas mēs esam!

Šķeres

Vecākiem ar vājiem nerviem tālāk labāk nelasīt :)!

Nu nav jau tik traki ar mani, bet ko lai dara, ja mazais (1,3 gadi) ir turpat blakus lielajam un arī grib darboties ar šķērēm?

Nekas cits jau neatliek kā dot! Parasti es sēžu blakām un nenolaižu acis no šķērēm :). Ja tās sāk tuvoties acīm pārāk tuvu, tad pabīdu nost. Pamazām sāku ierādīt kā šķēres atvērt un aizvērt. Šīs darbības Stefanu ne pārāk interesē, tāpēc ļauju vienkārši baudīt paša prieku, ka ticis pie šķērēm un vērot kā viņš “griež”.

Kad jūs iedevāt savam bērnam šķēres?

Klepus

Padalīšos mūsu klepus apkarošanas pieredzē jeb par Krūškurvja masāžu!

Šoziem puikas turējās varen braši un slimošana mūsu mājās nebija. Ja nu vienīgi kādi iesnu periodi, bet to es neuzskatu par nopietnu slimošanu.

Pienāca pavasaris un atsāku strādāt. Tūlīt tūlīt jau vasara ar plinajām kājām un ūdenspeldēm. Un tad sākās. Mazais sāka slimot! Katru mēnesi (sākot ar Marta beigām) pāris dienas ar temperatūru. Kas notiek? Nekas īpašs jau laikam, ja neskaita, ka tieši ap to laiku atsāku darba gaitas (uz pusslodzi).

Temperatūras pārlaidām daudzmaz mierīgi, bet šomēness (vēlos uzsvērt, ka ir iesācies vasaras mēnesis!) Stefans saķēra iesnas un pamatīgu klepu. Pirmās dienas (sākot ar piektdienu) bija arī temperatūra līdz 38, bet klepus palika aizvien stiprāks. Tākā vairākas ģimenes apkārt bija piemeklējis ilgstošs klepus, tad sāku nedaudz satraukties un domāt par turpmāku rīcības plānu. Svētdienā temperatūra jau bija beigusies un ar cerībām gaidīju pirmdienā uzlabojumus, kuru nebija.

Ko tad mēs darijām? Sākot ar otrdienu vedām uz krūškurvja masāžām. Procedūra bērnam diezgan nepatīkama, jo tās laikā tiek “masēts ārā” klepus. Vecākiem ar vājiem nerviem diezgan traks pasākums:) (Pirmajā dienā vīrs bij manāmi šokēts. Labi, ka biju jau sagatavojusi). Bērns noķērca visu procedūru! Pēc masāžām klepus pastiprinās (jo dalās ārā). Šoreiz Stefanam pietika ar 3 reizēm. Papildus devām ūpeņu zaptes tēju (šis mums obligātais must have), tīrījām deguntiņu ar jūras ūdentiņu un Rinomer (arī must have) un kopš trešdienas pilninājām degunilienus, ko ieteica darīt LORs. Bija vēl centieni iedot Sinupret, bet pagaidām tie nav vainagojušies ar panākumiem:). Pagaidām turpinām atveseļošanās kūri, jo jātiek galā ar iesnām un nelielo krekšķi, kas vēl palicis. Kad būs paaudzies lielāks un mācēs pats izklepoties, tad jau ies vēl raitāk.

Tā ir mūsu klepus ārstēšanas pieeja, kuru atklājām vecākā dēla otrajā dzīves ziemā (10mēn – 1.5 gadi). Viņš tiešām traki slimoja. Vienas ziemas laikā tikām slimnīcā kādas 3 vai 4 reizes (nespēju vairs atcerēties). Pārlaidām 2 vai 3 laringītus, 2 plauškarsoņus, vairākus bronhītus un vēl rotavīrusu. Vienā no pēdējām slimošanas reizēm zāles/sīrupus aizstājām ar masāžām. Un nākamo vasaru pavadījām cītīgi rūdoties! Kopš tā laika, paldies Dievam, nopietni nav slimojis!

Ir jākonsultējas ar ārstu, kad zāles var/drīkst aizstāt ar masāžu!

Visiem vēlot veselību, Ilze! 🙂

Krāsainais ūdens

Ūdens laikam ir viena no tām lietām, kas patīk gandrīz visiem bērniem. Arī manējie nav izņēmums! Vienīgi pret ūdeni lielos daudzumos (vannu) katram ir sava attieksme. Markam ir gadījušies pāris nepatīkami starpgadījumi ar ūdeņiem un kopš pagājušās vasaras īsti vairs nemīl ūdeni lielos daudzumos. Bet Stefans vannā iet kā maza atspere. Ja paiet zem ūdens, tad noskurinās un virpuļo tālāk :D. Ar lielu nepacietību gaidu vasaras siltās dienas, kad varēsim uzsākt peldsezonu un iepazīstināt mazo ar lielajiem ūdeņiem, savukārt Marku no jauna iedrošināt.

Šoreiz gan par ūdeni mazos daudzumos! Stefanam ļoti patika darboties.

Materiāls: ūdens, pārtikas krāsviela (Gemoss – 1,50Ls/gab) un virsma, uz kuras darboties.

Uzdevums: Uzlej uz virsmas ūdeni un iepilina pāris pilītes krāsvielas. Bērns darbojas pa ūdeni un redz kā krāsviela pamazām sajaucas ar ūdeni tā iegūstos viendabīgu toni.

Attīsta: bērns var izdzīvot kā krāsvielas intensitāte pamazām samazinās līdz viss ūdens iegūst viendabīgu krāsu.

Vecums: kad vien vecāki tam ir gatavi :).

Šis ir sajūtu materiāls.

Stikla bumbiņu likšana pudelē

Šis šobrīd ir viens no Stefana mīļākajiem darbiņiem. Īpaši viņam patīk kā skan, kad stikls saskaras ar stiklu – bumbiņa iekrīt pudelē.

Materiāls: Pudele (var būt jebkāda materiāla un jebkāda kakliņa diametra – jo šaurāks, jo grūtāks uzdevums) – no mājas krājumiem, bumbiņas (arī var būt jebkāda materiāla) – Marbles spēles bumbiņas (daļa uzietas lietoto preču veikalā, 2 komplekti dāvināti).

Uzdevums: paņemt stikla bumbiņu un ielikt pudeles kakliņā. Turpina līdz saliek visas bumbiņas vai līdz apnīk un gribas tās atkal izbērt. 🙂

Attīsta: sīkā motorika, netiešā matemātika (pilns/tukšs koncepts), pilnas rokas satvēriena treniņš, pincetes/trīs rakstīšanas pirkstu satvēriena treniņš, precizitāti, acs un rokas savstarpējo koordināciju.

Vecums: no 1 gada vai arī agrāk.

Šis ir praktiskās dzīves materiāls.

Stefans (1,3 gadi) – pārsvarā iemet līdz 20 bumbiņām un tad jau ber visu laukā. Patīk pētīt arī bumbiņas, jo visas ir dažādas. Patīk arī kustināt trauku, no kura bumbiņas tiek ņemtas, jo tad tās ripinās un trauks ir arī jābalansē. Mēdz vienkārši izbērt bumbiņas uz zemes.

Marks (3,6 gadi) – šo darbiņu izvēlējies pāris reizes. Ieliek visas bumbiņas un novēro cik pilna pudele. Tad mēdz to kratīt. īpaši piesaista skaņa, kas veidojas stikla bumbiņām iekrītot stikla pudelē.

Uzdevumu noteikti var padarīt vēl matemātiskāku, ja viena skaita bumbiņas met dažādos traukos, tad var uzzināt, kurš trauks lielāks utml.

Piestiņa

Pateicoties Pink Tower Karīnai tikām pie savas piestiņas. Vairākas dienas krāju olu čaumalas un tad ķērāmies pie darba.

Šī piestiņa ir diezgan smaga, tāpēc darbojāmies kamēr mazais brālis guļ, lai nerastos kādas nevajadzīgas traumas. 🙂

Uzdevums: sagatavot darba vidi, sasmalcināmo vielu ievieto piestiņā un sāk sasmalcināšanu, sasmalcināto vielu ieber trauciņā un nokopj darba vietu. Smalcināt var roku kustinot apļveida kustībā pa labi vai pa kreisi, tāpat var stampāt. Piestiņa atrodas darba virsmas kreisajā pusē, bet smalcināmā viela labajā.

Attīsta: pilnas rokas satvēriena treniņš, sīkā motorika, lielā motorika, plaukstas locītavas teniņš, precizitāti, acs un rokas savstarpējo koordināciju.

Vecums: es teiktu, ka no 1 gada vecuma, bet tad gan vecāku uzraudzībā.

Šis ir Praktiskās dzīves materiāls.

Markam (3,6 gadi) vislabāk patika un padevās stampāt tieši olu čaumalas, kukurūzu pārslas nelikās interesantas. Tā kā darba procesa beigās gadījās pāris asākas kustības, tad darba vieta palika visai netīra. Lai visu kārtīgi sakoptu, tika izmantots putekļusūcējs.

Stefans pagaidām nav mēģinājis, bet noteikti būtu pa spēkam.