DIY Vārpstiņas

Par šī materiāla nepieciešamību orģinālā veidā nebiju īpaši pārliecināta un jau kādu ilgāku laiku meklēju DIY variantus. Tā nu ir tapusi mana versija par Vārpstiņām.

Šis ir matemātikas 1.grupas materiāls, kurā bērns darbojas ar reālām kvantitātēm un papildus jau tiek piedāvāti kvantitāšu simboli.

Materiāls: 2 kastītes, katrai 5 iedalījumi, katrs iedalījums marķēts ar simbolu melnā krāsā. Blakus kastītē atrodas 45 vārpstiņas (manā gadījumā saldējuma kociņi).

Ar vārsptiņu palīdzību izprot ideju par to, ka skaitļi nozīmē atsevišķu objektu kopumu. Bērns iepazīstas ar nulli un tai atbilstošo simbolu. Secīgas skaitļu rindas apgūšana no 0 līdz 9.

Demonstrēšana: Materiālu atnes un noliek uz  galda. Tiek nosaukti visi simboli, kas redzami uz kastes sienu iekšpuses, izņemot 0.

Sāk ar skaitli 1. Tad ar bērnu vienojas, ka liks katrā kastītē tik vārpstiņu cik ir attiecīgais skaitlis. Liek pa vienai vārpstiņai uz darba virsmas un vēlreiz pārskaita, tā ir paškontrole. Tad ieliek attiecīgajā kastītē. Turpina līdz 9.

Ja strādāts pareizi, blakus kastīte ir tukša. Ir vēl viena tukša kastīte ar nodalījumu un tur ir kaut kas rakstīts, tā ir 0.

Mums nekā vairāk nav un 0 neko vairāk arī nevajag. Bet 0 arī ir cipars un iepazīstinām ar simbolu. Parādām smilšpapīra ciparu un tad iepazīstinām ar simbolu.

Vecums: no 4 gadiem

Marks (3,10) : Pagaidām atpazīst ciparus no 1-5 un ar atkārtošanu atpazīst arī ciparus no 6-9. Līdz ar to pirmās ailītes pildījās viegli, bet pie pēdējām bija nepieciešma lielāka pacietība. Jau pašā uzdevuma sākumā noteikti kaut ko gribēja ielikt arī 0 ailītē, et tad vienojāmies, ka to darīsim vēlāk. Kad visas vārpstiņas tika sapildītas pa ailītēm un kastītē nekas neatlika, viņš ierosināja, ka jāiet paņemt vēl “vārpstiņas” ko ielikt 0 ailītē. Liels bija viņa sašutums, kad teicu, ka tā ir 0 un, ka 0 neko nevajag. Principā viņš ļoti par to apvainojās :), savukārt es nobrīnījos par šī materiāla efektivitāti. Nākamajās reizēs viņš jau zināja, ka 0 nekas nepienākas.

DIY – 2 kartona kastītes, garš kartona papīrs, līme, flomasters ciparu zīmēšanai, ciparu šabloni, “vārpstiņas”.

 

1. izmērīju kastes garumu un rezultātu izdalīju ar 5, lai iegūtu vienas iedaļas platumu.

2. salocīju kartonu attiecīgos garumos.

3. salīmēju iedaļu atdalošās maliņas un ielīmēju salocīto papīru kastītē.

4. izveidoju ciparu joslu, ar trafaretiem uzzīmēju ciparus un izkrāsoju tos. Tad ielīmēju šo joslu kastē.

Un Vārpstiņu materiāls gatavs!

Mājas skola – Ķirbis

Šoreiz Mājas skolā pētījām Ķirbi.

Sākām ar sajūtu kastes izveidi mazākajiem (Stefanam 1,8 un Noa 1,4). Šoreiz to gatavoja Marks (3,11) un Estere (3,10).


1. Rīsos iepilina pāris pilienus pārtikas krāsvielas un maisa līdz rīsi iegūst vēlamo toni. Šoreiz mums bija sarkani un dzelteni rīsi.

 

 

 

2. Abus rīsu traukus saber kopā un atkal samaisa.

 

 

 

 

3. Blakus traukā bijām sagatavojušas ķirbju sēklas, kas bija paredzētas kopā jaukšanai. Bērni to pamanīja pirms bijām paspējušas izklāstīt savu ideju, un nāca klajā ar SAVU ideju par to ka sēklas varētu piebērt rīsiem.

 

 

4. Prieks par pašu ideju bija LIELS. 🙂

 

 

 

5. Kastei pievienojām beramos trauciņus un karotītes un gatavs!

Arī šoreiz sākām klusuma vingrinājumu. Bērni tiešām centās būt klusi un vērot vai smilšu pulkstenis jau nav iztecējis. Domāju, ka lielākajiem sanāktu pat ļoti labi, ja mazie nedaudz netraucētu ar savu nepacietību. Tad sekoja dziesma un lūgšana.

Tad gada ķēdē sameklējām šodienas pērli un novietojām attiecīgajā vietā kontinentu globusu. Pagriezām globusu tā, lai Latvija (precīzāk gan Eiropa) būtu pret “sauli” (mūsu gadījumā svece), jo mums tai laikā ārā ir diena. Tā kā tuvojas Marka un Esteres dzimšanas dienas, tad uz gada ķēdes atradām viņu dzimšanas dienas pērles un atzīējām tās ar lentītēm. Tas bērniem palīdzēs piedzīvot kā tuojas viņu dzimšanas diena.

Ak, jā! Ko tad pa to laiku darīja mazie!? Izbēra sajūtu kastes saturu uz grīdas un peldējās tajā.

Tikmēr kopā ar lielajiem sākām iepazīt  ķirbi:

1. Apskatījām ķirbja attīstības rindu – no sēkliņas līdz ķirbim. Šo izprintējām jau gatavu no interneta resursiem.

2. Tad ķirbis tika pārgriests un pētīts, kas ķirbim “vēderā”.

3. Tad ķirbi sagriezām mazākos gabaliņos un devām bērniem nogaršot. Reakcijas bija dažādas :).

 

 

4. Apskatījām ķirbja sastāvdaļas – miza, ķirbis, ķirbja mīkstums un sēklas. Izmantojām 3 pakāpju lekciju (par to varat lasīt Evelīnas blogā).

 

5. Šoreiz gatavojām kūku un bērni palīdzēja pie ķirbju sagriešanas mazākos gabaliņos.

 

 

Cepām ābolu – ķirbju kūku, jo nebijām pārliecinātas, ka bērniem garšos ķirbja kūka. Beigās gan izrādījās, ka arī šī viņiem īpaši negāja pie sirds. 🙂

6. Ķirbja caurumošana – šis darbiņš patika visiem. Izmantojām koka “naglas” (golfa bumbiņu statīviņus) un koka/īstos āmurīšus. Stefanam stāvēju klāt, jo viņš gribēja TIKAI īsto āmuru, bet tai pašā laikā nedaudz par daudz vicinājās.

7. Lielākie mums izspieda ķirbja sulu un tad visi nogaršojām. Sejas nepaspējām iemūžināt :). Atkal reakcijas bija ļoti dažādas.

 

 

 

 

8. Taisījām paši savus ķirbjus. Pamatdoma bija izkrāsot tādus šķīvīšus kādi ir Stefanam un Esterei, bet Marks nebija pierunājams uz cauruma izgriešanu šķīvim. Savukārt Stefans cītīgi atkārtoja brāļa darīto un krāsoja šķīvja “vidu” :).

 

Kad krāsa bija nožuvusi, Ķirbji tika pārklāti ar līmi un pa virsu uzbērtas/uzliktas ķirbju sēkas. No “trubutīramajiem” izveidojām lapiņu.

 

 

 

9. Plastilīna masas ķirbju sejiņas – sejas grimases veidotas no pupiņām.

 

 

 

Šis darbiņš patika arī Noa.

Nākamreiz runāsim par putniem!

Par iepriekšējo reizi, kad mācījāmies par KOKIEM, vari lasīt Karīnas blogā.

Mājas skola – Koku lapas

Pirms nedēļas kopā ar Karīnu uzsākām Mājas skolu mūsu bērniem. Pagaidām nākam kopā tikai ar saviem bērniem un cenšamies izjust ko un kā labāk darīt.

Pirmajā reizē runājām par, smaržojām, griezām, pētījām un visādi citādi izzinājām ābolus. Tar to kā mums gāja vari lasīt Karīnas blogā.

Šoreiz viss bija par un ap rudenīgajām koku lapām.

Nodarbību iesākām ar lūgšanu un dziesmiņu.

Tad vēlreiz apskatījām gadalaiku apli un gada ķēdi. Šoreiz iesāku uzreiz ar 3 pakāpju lekcijas 2.pakāpi un jautāju bērniem, lai parāda rudens iedalījumu gadalaiku aplī. Kad bijām noskaidrojuši, kurš ir rudens, ķērāmies klāt lapām. Katrs bērns tika pie savas lapas un mēs pārrunājām kādas tad ir mūsu lapas. Tad meklējām atpazīt dažādās krāsas, kas redzamas lapās. Pārrunājām to, ka rudenī lapas maina krāsu.

Rudenīgā sajūtu kaste – šoreiz iekšā likām kastaņus, zīles, dažādu koku lapas, burciņas, lāpstiņu, pinceti, palielināmo stiklu, tējas sietiņu un dažus čiekurus. Šis ir īstais brīdis, lai sagādātu dabas velšu krājumus visai ziemai.

Tad sekoja lapu šķirošanas uzdevums. Katrai lapai bij jāatrod pārītis. Sākumā izņēmām dažas lapas un aicinājām bērnus atrast vēlvienu tādu pašu lapu. Liekot lapas, saucām arī kādu lapu nosaukumus. Mērķis gan nav iemācīties šos nosaukumus.

Kad lapu šķirošana tika pabeigta, mēģinājām atpazīt vai mums ir kādas no lapu kartiņu materiālā (materiālu lejuplādējām no www.emontessori.lv) esošajām lapām. Pazīstamākās (ozols, kļava, Pīlādzis) bērni atpazina uzreiz, bet tad bija kādas pie kurām arī mums ar Karīnu nācās padomāt. Šī ir viena no tēmām ko es varu mācīties kopā ar saviem bērniem, jo zināšanas par kokiem un to nosaukumiem nav mana stiprā puse. 🙂

Neredzamā lapa – zem baltas papīra (mums bija nedaudz plānāks par parasto) lapas tika paliktas kļavu lapas un tad pa visu štrihots ar krītiņiem. Beigās apvilkām lapas kontūru un bijām uzzīmējuši īstu lapas nospiedumu.

Lapas fosīlijas – uz izrullēta māla uzliek koka lapu un nedaudz parullē pa virsu. Kad māls izžūs, tad nākamajā Mājas skolas reizē krāsosim lapas nospiedumu ar guašām.

Botāniskās puzzles – prezentējām bērniem šo montessori materiālu, kas no mums visiem pazīstamām un ierastām puzzlēm atšķiras ar sadalījumu gabaliņos. Šīs puzzles ir sadalītas pa auga sastāvdaļām. Šoreiz apskatījām sīkāk lapas puzzli un iepazināmies ar tās sastāvdaļām – pielape, kātiņš, lapas plātne, dzīslojums. Ar pārējām puzzlēm darbojāmies sensori tās izjaucot un cenšoties salikt. Liels paldies par Puzzļu aizdošanu  mums jāsaka Dārgumu Zanei (blogā vari lasīt par to kā viņas meitiņa ar tām darbojas). 🙂

Lapu vitrāžas – šis darbiņš gan izvērtās vairāk mammu nekā bērnu, bet ar to prieks mazāks nepalika :). Nepieciešamas lapas, laminētājs un laminētāja lapas, šķēres, žilka (jeb makšķeraukla:) ) vai līmlenta. Sākumā Estere bija liels palīgs un nogrieza lapu kātiņus, lai tās būtu vieglāk ielaminēt. Pie ielaminēšanas bērni ar nepacietību gaidīja lapas laminatora otrā pusē, bet tad sekoja griešanas darbi, kas mazajām rociņām īsti nebija pa spēkam un šūt ar vēl nedevām :). Tāpēc pa šo laiku bērni varēja šūt paši savas lapas.

Lapas šūšana/vēršana – ielaminēta lapa, kurai apkārt izspiesti caurumiņi un kurpjušņore.

Šoreiz mums kaut kā negāja tik gludi :)! Mani puiši bija ieinteresēti Esteres un Noa mantu plauktos un ik pa brīdim nespēja nokoncentrēties. Tāpēc mēdza iestāties kādas “atpūtas” pauzes. 🙂 Redzēs kā mums ies nākamreiz, kad runāsim par Kokiem.

This slideshow requires JavaScript.

Kartona kaste un “naglas”

Kādu laiku atpakaļ redzēju līdzīgu ideju un iedomājos par saviem puišiem, kam patīk āmuri, naglas, to naglošana un stikla bumbiņas…un tapa arī mūsu versija.

Materiāls – golfa bumbiņu paliknīši, āmurs, putuplasts vai kartona kaste, stikla bumbiņas vai golfa bumbiņas.

Uzdevums: iesist putuplastā/kartonā “naglas” un uzlikt bumbiņu, lai tā nenokrīt.

Attīsta: sīko motoriku, pincetes satvēriena treniņš, precizitāti, acs un rokas savstarpējo koordināciju.

Vecums: ap 18 mēn.

 

Stefans (18 mēn) Šoreiz izvēlējos koka āmuru, lai nebūtu visu laiku jābūt blakus un jāuzmana pa kurieni sit :). Kā jau biju iedomājusies, tad “iesist” golfa bumbiņu paliknīšus bija liels izaicinājums. Tad nu piepalīdzēju, nedaudz iestiprinot “naglas” putuplastā un kartonā. Un tad jau sišana aizgāja uz urrā. Īpaši aizrautīgi “naglas” tika sistas kartonā, jo tur tās gāja iekšā daudz dziļāk. Citas bumbiņas smuki uzgūlās, bet citas krita un krita nost. Vēlāk ņēma laukā “naglas” un lika tukšajos caurumos, spiežot ar pirkstu līdz lejai. Vēl izdomāja bumbiņas likt uz caurumiņiem, kur tās nedaudz iegūlās.

Marks (3,9 gadi) – putuplasta variants viņam neizraisīja īpašu interesi un vairāk par vienu reizi to neizpildīja. Savukārt kartona “naglošana” ļoti patika.

Smilšu jeb smilšpapīra cipari

Šis ir Montessori matemātikas materiala 1.grupas 2.materiāls, kas seko aiz Skaitļu stieņu materiāla.

Materiāls sastāv no koka dēlīšiem zaļā krāsā ar smilšpapīru cipariem no 0 līdz 9. Es šo materiālu izvēlējos nopirkt, jo pati gatavošu smilšu burtus, kas jau ir laikietilpīgi. Man šis materiāls izmaksāja ap 7Ls (skaitļu plāksnītes un kastīte). Par to kā šo materiālu vienkārši pagatavot pašiem sīkāk ir aprakstījusi Evelīna savā blogā.

Materiālam papildus lietoju kastīti ar mannu, kas paredzēta ciparu rakstības treniņam.

Tiešais mērķis ir bērns iepazīstas ar kvantitātēm atbilstošiem rakstītajiem simboliem. Bērns mācās no galvas secīgu skaitļu rindu, no 1 līdz 9.

Darbojoties ar smilšu cipariem bērns netieši gatavojas skaitļu un ciparu rakstīšanai.

Demonstrējums: Vispirms paņēmām skaitļu stieņus un vēlreiz tos saskaitījām. Tad parādīju šos ciparus un jautāju, lai parāda/nosauc kurus jau atpazīst. Tad ņēmām katru stieni atsevišķi, vēlreiz pārskaitījām posmus un parādīju kā šo skaitli var pierakstīt un izvilku  ar trīs rakstīšanas pirkstiem pa ciparu. Tad devu to atkārot Markam.

3 pakāpju lekcijas laikā svarīgi ievērot, lai bērns iztausta ciparus, kas paliek viņa muskuļu atmiņā.

Ieteicamais vecums ir no 4 gadiem un kad jau ir apgūti liela daļa skaņu un burtu, bet mūsu mājās šīs process notiek otrādi, jo ar tām skaņām un burtiem pagaidām neiet tik raiti.

Marks (3,9gadi) sākumā pa cipariem gribēja vilkt ar nagu, bet tad paskaidroju, ka ta viņš bojā šo materiālu un mums tas būs jāliek malā. Grūtības pagaidām sagādā atcerēšanās no kuras vietas jāsāk cipars vilkt, tāpēc apsveru domu uzlīmēt punktiņus kā Evelīnas cipariem. Pēc nepilna mēneša darbošanās ar materiālu atpazīst ciparus no 1-5. Jāuzsver, ka pirms tam nevienu ciparu netiku uzsvērusi vai mācījusi, jo sākām ar skaitļa kvantitāti. Piemēram, ap 2,5 gadu vecumu devu 2 vai 3 ābolus (vai jebko citu) un teicu tas ir divi (vai trīs). Ar kvantitāti 1 un 2 nebija nekādu problēmu, grūtāk nāca pārslēgties uz nākamiem apjomiem. Tāpat Marks mēdz vienlaicīgi izmantot vairākus materiālus. Piemēram, šoreiz (skat. bildes), velkot 3, viņš izdomāja atnest skaitīšanas stieņu trīs posmu stieni. Tad attīstīja  pašizveidoto uzdevumu izliekot pārējos ciparus no 1-7 un atrodot tiem atbilstošos stieņus.

Stefans (1,6 gadi) – tā kā cenšos ar šiem materiāliem darboties kamēr Stefans guļ, tad īsti viņš tos nav dabūjis. Bet, ja sanāk, ka Markam rodas interese laikā, kad Stefans ir nomodā, tad parasti arī Stefans tiek pie viena cipara un cenšas atdarināt Marka darbības.

Pirmais matemātikas materiāls – Skaitļu stieņi.

Montessori savus matemātikas materiālus ir veidojusi tā, lai bērns darbojoties ar tiem vienkārši izdzīvotu, sajustu un izprastu apjomus/kvantitātes. Tie bērnu ved no konkrētām lietām uz apstrakciju. No apjoma/kvantitātes uz tā pierakstu – ciparu.

No konkrētā uz abstrakto.

Matemātikas materiāli tiek iedalīti 5 grupās. Šobrīd iepazīstināšu jūs ar Skaitļu stieņiem, kas ir 1.grupas 1.materiāls! Tātad pats sākums.

Šo materiālu mums laipni aizdeva Karīna, kamēr mūsējais vēl tapšanas stadijā. Tas ir pašu gatavots. Ja ir vēlme pēc šāda materiāla mājās, tad noteikti ieteiktu to pagatavot pašiem, jo tā sanāks daudz lētāk, it sevišķi, ja ir kāds pieejams galdnieks ar draudzīgu cenu.

Materiāls sastāv no 10 stieņiem, kas ir garumā no 10 cm līdz 1m. Viena vienība/posms ir 10cm. Biezums 2.5*2.5 cm biezumā. Darbs notiek uz paklāja.

Uzdevums ir izdzīvot katra skaitļa kvantitāti un iemācīties attiecīgo nosaukumu. Katrs skaitlis ir viens veselums, kaut sastāv no atsevišķiem posmiem. Bērns izdzīvo atsevišķu daļu pieaugumu. Jo skaitlim augot, aug arī posmu skaits. Palīdz izdzīvot un no galvas iemācīties skaitļus no 1 līdz 10. Trenē atmiņu!

Demonstrējums :

  • Materiālu atnes uz paklāja un saliek jauktā kārtībā.
  • Tad sāk kārtot ar garāko stieni! Jāievēro, ka liekot stieņus, pirmais posms ir sarkans. (Pirmajā reizē vecāks nodemonstrē sistēmu pēc kā liek stieņus)
  • Tālāk turpina bērns.
  • Kad stieņi salikti, vecāks paņem apakšējos trīs un atdala no pārējiem. Sākas 3 pakāpju lekcija (Evelīna sīkāk aprakstījusi savā blogā). 1. Pakāpe. Paņem īsāko stieni un saka, ka tas ir 1. Uzliek plaukstu posmam virsū un saskaita 1. Kur otrais stienis, tur saskaita 2. Tāpat ar 3. stieni. 2. Pakāpe. Lūdzam bērnam parādīt un saskaitīt 1, 2 un 3. Svarīgi, lai bērns saskaita. 3. Pakāpe. Kas tas ir? Bērns nosauc un pārskaita.

Vecums: no 4 gadiem

Šoreiz pirmās bildes ievietoju no kursiem, jo bij grūti noķert Marka roku maiņu uz stieņa :)!

Marks (3,9 gadi) – šis materiāls viņam patīk, bet tā ka to vien ņemtu arī nav. Pirmajās reizēs veikli tika galā ar stieņiem 1-5 (tālāk neliku skaitīt). Kad ķērāmies pie garākajiem stieņiem, parādījās vēlme steigties vai nekoncentrēties uz posmiem – vienā posmā saskaitot 2 reiz vai kādam posmam pārlecot. Tādās reizēs lūdzu būt uzmanīgākam un pārskaitīt vēlreiz. Ja gadās salikt nepareizi, tad gaidu līdz pats to ievēros.

Jāļauj bērniem vingrināties un jādod vēlreiz šis materiāls. Spējas, kas ir sākušas attīstīties nenonāks līdz briedumam, ja mēs neļausim bērnam atkārtot.

Tā kā Marks ievēroja, ka mums ir arī smilšu cipari, tad uzreiz izrādīja interesi par tiem un tā dabiski pārgājām pie 1.grupas 2.materiāla un tā sasaistes ar pirmo. Pēc nepilna mēneša  darbošanās ar šo materiālu Marks viegli tiek galā ar stieņu skaitīšanu. Kad jautāju atrast kādu stieni, tad spēj atrast konkrēto skaitli/stieni līdz 4 vai 5 (kā kuro dienu).

Vēl mazliet par vasaru!

Lai arī laikapstākļi tā vien liek domāt par rudeni, esmu sadūšojusies pazliet pakavēties mūsu vasarā! Tā bija skaista vasara!

This slideshow requires JavaScript.

Šogad laikam (cik nu atceros) bija pirmā vasara manā mūžā, kad tās beigās tā patiesi ilgojos pēc rudens. Tik daudz dažādu piedzīvojumu un pārdzīvojumu, ka visa mana būtība sāka ilgoties pēc miera un klusuma, pēc rimtāka laika plūduma un paredzamākas ikdienas.

Un tā mūsu mājās ienāca rudens! Man šī apziņa ienāca ar kalendarā (atraksts no Evelīnas bloga, jo mūsu kalendārs vēl tapšanas stadijā) nomainīto vasaras dzelteno uzrakstu pret rudens sarkano.

Bērni uzsāka bērnudārza gaitas (lielais pavisam mierīgi, mazais +/- arī ok). Bez jebkādas piepūles un pilnīgi dabīgi (man tas vēljoprojām ir liels brīnums pie mūsu dzīves ritma) bērni sāka iet gulēt ap 9:00! Pirms tam gulētiešanas laiks bija ap 22-23:00.

Stefans (1,6 gadi) augusta pēdējās dienās iemalkoja savu pēdējo piena “devu” un kopš tā laika beidzot sāka ēst arī “cieto paiku” (līdz šim viņam 70% no dienas uzņemtā ēdiena bija mammas piens).

  • Un nu viņš noguļ arī visu nakti ar atsevišķiem izņēmumiem.
  • Ļoti aizrāvies ar papīru “šķērēšanu” (Marka ieviest apzīmējums griešanai). Šobrīd ši aktivitāte ir top. Jau var satvertām šķērēm attaisīt asmeņus un ielikt papīru pa vidu un aizvērt asmeņus, tā sagriežot papīru.
  • Joprojām ļoti patīk stikla bumbiņas. Cenšos tās izmantot dažādos darbiņo – bēršana stikla pudelē, pārlikt no vien trauciņa otrā ar karoti utt.
  • Ļoti uzstājīgi izsaka savu “viedokli”, ja cenšas ko panākt. Lai arī valodiņa viņam vēl nav tik labi attīstījusies, viņš tik un tā darīs visu lai pieaugušais saprastu ko viņš grib!
  • Ļoti patīk mazgāt zobus! To var darīt pat 10x pa dienu.
  • Kad izmanto ūdeni, lai lietu no vienas glāzes otrā, un tas nolīst garām, skrien pēc dvieļa, lai visu saslaucītu.
  • Sācis zīmēt.
  • Principā grib darīt VISU ko dara brālis un “iepūt”, ka vēl par mazu!

Marks (3,9gadi) … iestājās mazs pārdomu brīdis par to kā, lai viņu tagad vislabāk noraksturo 🙂 … ir kļuvis citāds, nu tāds lielāks, prātīgāks.

  • Vasarā viens no mūsu ģimenes (un draugu ģimenes) lielākajiem notikumiem bija Varoņu brīvdienas – Atklājot Visumu! (Te sīkāk Karīna to aprakstījusi) Tā mums ar Karīnu bija jauna pieredze tieši strādājot ar Montessori materiāliem. Lai arī pati esmu piedalījusies daudzu nometņu organizēšanā, tomēr šis pasākums kaut kā ipaši uzrunāja. Principā visu pasākuma laiku Marks kaut kur tur bija, nekur īpaši negribēja pieslēgties un mums ar vīru arī nebija laika, lai viņam tā īpaši un lēnām visu paskaidrotu. Tā nu viņš tur bija, kaut kur skraidīja. Man protams bija nedaudz zēl, ka viņš neko negribēja darīt. Pēc šīm piedzīvojumu dienām man bija iespēja piedzīvot Montessori kursos uzsvērto patiesību, ka bērns var arī pats fiziski nepiedalīties procesā, bet tas nenozīmē, ka viņš šo procesu nevēro un nemācās. Pēkšņi Marks sāka lietot kādus kontinentu nosaukumus (protams ne jau apzīmējot kontinentus, bet gan piemēram Āfrikas saldējums) un ta viss uzsūktais tik sāka birt laukā. Lai visu kārtīgāk izrunatu, es vēlreiz nodemonstrēju visus materiālus un mēs turpinām mācīties un atkārtot. (ceru pamazām arī aprakstīt blogā kādus no tiem)
  • Uzsāka mācības mūzikas skoliņā. Pagaidām abas nodarbības nācās būt klāt, bet ceru, ka nākamā būs TĀ ĪSTĀ, kad viņš paliks viens.
  • Uzsākām skaņu mācīšanos, bet šis vēl kaut ka neiet. Laikam pati neizjūtu tā līdz galam šo procesu. Gan būs ieraksts arī par to kā mēs to darām.
  • Cītīgi mācāmies matemātiku. Te nu man viss liekas tik loģisks, ka arī Markam patīk! 🙂 (ceru atrast kādu brītiņu, lai padalītos arī ar šo).
  • No rītiem var ilgu laiku dzīvoties pidžamā, bet tad pēkšņi paziņo:” es iešu apģērbties!” Aiziet un savu istabu, aiztaisa durvis un pēc kādām 10 min iznāk apģērbies. Bieži esam runājuši par apģērbu saskanīgumu, tad nu citreiz viņš’pārjautā vai viņa izvēlētās drēbes iet kopā. Pagaidām gan nākas pacīnīties par šortu vilkšnu saulainās dienās, jo viņš joprojam uzskata, ka ar tiem ārā būs silti, jo taču ir saule!
  • Pēdēja laikā ļoti uzstājīgi visu grib izdarīt pats un man nākas aprauties un atskārt, ka šis laikam ir tas brīdis, kad mammai ir maksimāli jāpaiet malā, lai nekļūtu par “appuišotāju” :)! Lielākoties jau visu viņš dara pats, bet ir tomēr kadas lietas ko viņš arī grib pārņemt savā parziņā. Nu vairs nedrīkstu ieliet ūdeni no lielās krūkas, bet man jāielej mazākā krūkā, kuru viņš pats var pacelt un ieliet sev glāzē (zinu jau, ka pēc Montessori man mazajai krūkai visu laiku būtu jābūt pilani, bet tas ūdens par ātru izdzeras 😉 ); ēdienu arī vairs nedrīkstu uzlikt uz šķīvja utt. Mācos saredzēt tās jomas kurās man jāpaiet malā un jāļauj pašam, lai arī agrāk tās likās tik ierastas un pašsaprotamas.
  • Un vēl Marks pastiprināti interesējas par jaguāliem, leopardiem, gepardiem, tiģeriem un visiem citiem kaķveidīgajiem. Tā nu mēs abi kopīgi esam uzsākuši šo dzīvnieku pētīšanu, atšķirību un rasturīgāko iezīmju meklēšanu. Es tagad zinu kā atšķirt leopardu no jaguāra :)! Vai Tu to zini?

Cerot, ka nākamais ieraksts nebūs jāgaida tik ilgi,

Ilze

Mežs un sēnes

Ieraugot veikalos un tirdziņos sēnes, atcerējos bērnību un to kā braucām uz mežu sēnēs. Tas bija īsts piedzīvojums ar gumijniekiem, groziņiem, sūnām, sveķiem, purviem un draugiem. Tikai tās labākās atmiņas! Izaugām, lauku mājas vairs nebija un kaut kā sēņot nebraucām. Tā nu kopš tā laika tā īsti nemaz sēnēs neesmu bijusi. 🙂 Atmiņas darīja savu un aizdomājos par “sēņu mantojumu” ko nodošu saviem bērniem. Vai viņi maz zinās kur un kā aug sēnes?

Lai kaut kā šo situāciju labotu, devāmies mežā!

Kā mums gāja mežā?

Stefans (1,6 gadi) palika pie pirmajām mellenēm un nekas cits viņu vairs neinteresēja.

Marks (3,9 gadi) ar lielu sajūsmu paņēma savu spainīti, nazīti (šis kaut kā īpaši viņu uzrunāja) un devās sēņu meklējumos. Pēc pāris atrastām sēnēm, viņu vairāk sajūsmināja savas skaļās balss klausīšanās klusajā mežā, skriešana un visādu zaru mešana. Pēc nepilnas stundas lielie sēņošanas prieki mazajiem bija apnikuši.

Man mežā gāja tīri labi – tikām pie gardas sēņu mērcītes! Atzīstos gan, ka sēnes pazīstu slikti 🙂 , tāpēc parasti meklēju tikai gailenes!:)

Vai Tavā ģimenē ir sēņošanas tradīcijas? Vai tās nodod tālāk saviem bērniem?

Krāsu kartiņas

Šis nu ir viens no Montessori materiāliem, ko pavisam vienkārši var pagatavot pats saviem spēkiem un tad likt lietā izdomu un to “apaudzēt”.

Attīsta: vizuālo spēju izšķirt krāsas, dod bērnam atslēgu par krāsu pasauli, dažādību, estētiskā audzināšana, siltās, aukstās, pamatkrāsas, atvasinātās krāsas.

Sākumā katra krāsu pārīša vienu kartiņu noliek malā, savukārt pārējās sakārto tā, lai blakus būtu iespējams pielikt atbilstošās krāsas kartiņu. Sākumā darbojas tikai ar vienādo krāsu meklēšanu un vēlāk var ar trīs pakāpju lekcijas palīdzību saukt krāsu nosaukumus.

Mērķis nav mācīties krāsas, bet gan izdzīvot sensoriski priekšmetus. Krāsas var saukt, bet ne obligāti prasīt.

Ja materiālu bērnam dod pirmo reizi, tad piedāvā tikai 3 pamatkrāsas (sarkana, zila, dzeltena). Tad pamazām palielina kartiņu skaitu.

Mums papildus bija arī trauciņš ar krāsainiem priekšmetiem katrā no krāsām. Vēlāk lūdzu Marku pašu sameklēt priekšmetus, kas ir mums mājās attiecīgajā krāsā.

Vecums: no 2,5 gadi, bet man jau liekas, ka var noteikti ātrāk.

Šis ir sajūtu materiāls.

DIY: sagriež dažādu krāsu papīrus (izmērus arī var variēt) taisnstūra formās pa divi. Ja ir iespēja, tad kartiņas var ielaminēt, jo tā noteikti kalpos ilgāk.

Marks (3,8 gadi) kartiņu pārīšus atrada bez aizķeršanās. Savukārt priekšmetu meklēšana izvērtās par aizraujošu pasākumu. Patika!

Stefans (1,5 gadi) pagaidām neizprata uzdevuma būtību (piedāvāju 3 pamatkrāsas), bet interesi tas protams nemazināja un vēlme iesaistīties procesā bija liela:).

Šādi ar krāsu kartiņām darbojas Estere (2,7 gadi).

Krāsainais “sniegs”

Pavisam vienkārša un sensora aktivitāte. “Sniegu” var gan kraut kaudzītēs, gan pildīt traukos. Brīva improvizācija! Var iepilināt divas dažādas pamatkrāsas un skatīties, kas sanāk, kas toņi sajaucās.

Nepieciešamas skūšanās putas un pārtikas krāsviela (Gemoss 1,39Ls). Papildus var iedot dažādus priekšmetus, lai izspēlētos tā kārtīgi.

Vecumam ierobežojuma nav!

Jāatzīst gan, ka Stefanam (1,3 gadi) šis pasākums īpaši negāja pie dūšas, jo putas lipa pie rokām :D. Kādu laiku padarbojās un gribēja atkal tīras rokas. Šoreiz Marks (3,6 gadi) nebija mājās, tāpēc izpalika viņam “sniegs” vasaras vidū.