Stefana TOP darbošanās 1 gads 9 mēneši – 2 gadi

Uzliekot puišu dzīves ķēdēm ikmēneša pērles (parasti to darām vienā dienā kaut kad mēneša beigās) mana uzmanība aizkavējās pie Stefana ķēdes.

Nākamā būs jāuzliek lielā zilā dzimšanas dienas pērle! Un viņam jau būs 2! Man tas liekas pilnīgi neaptverami! Mans mazumiņš un viņam būs jau 2 gadi! Marks tai vecumā likās jau tik liels! :)))

Un šo pārdomu iespaidā iedomājos apkopot Stefana favorīt nodarbes šajā vecumā.

Puzzles – jau kādu laiku biju ievērojusi, ka S ļoti patīk “likt” M puzzles gabaliņus “kopā”. Puzzles bez tradicionālā rievojuma viņam interesi neizrādīja. Mums mājās piemērotas puzzles nebija, jo M tajā vecumā neiedomājos piedāvāt šāda veida puzzles. Lai arī likās, ka vairāk par 3 gab. S kopā nesaliks, bet izrādījās, ka ar piepūli un pacietīgo noskaņojumu, tiek galā arī ar 4 gab. puzzli. Bet interesi par M puzzlēm nav zaudējis un profilaksei izber arī tās.

Mazie lego – kopš M rotaļlietu klāsts tika papildināts ar Lego cilvēciņiem un mašīnām, tā arī S regulāri prasa Lego un darbojas ar tiem pat 1/2h no vietas. Visbiežāk turpina būvēt iesāktās mājas un maina cilvēciņiem galvas un ķiverītes, cepurītes.

Skaņu maisiņi jeb priekšmeti vārdu krājums paplašināšanai – pirmo nedēļu pēc skaņu maisiņu piekāršanas pie sienas S par tiem neizrādīja praktiski nekādu interesi. Tomēr interese ir augusi :). Sākumā īsti nevarētu saprast kā labāk darīt un kā izmantot šos maisiņus viņa vecumam atbilstoši. Tā nu šobrīd tie S ir maisiņi vārdu krājuma paplašināšanai – tiek ņemti laukā priekšmeti un es saucu to nosaukumus. Ja starp priekšmetiem ir tādi, kurus S zin, tad jautāju, lai parāda, kur ir piem., kaķis. Vēl uz zināmiem priekšmetiem prasu, kas tas ir? (Pielietoju 3 pakāpju lekciju). S vēl brīvi nerunā, bet gaidu lai sniedz kaut kādu zilbju savārstojumu.

Rozā tornis – pēc dažu mēnešu pauzes S ir atkal aizrāvies ar kubu likšanu. Viņu gan nekādi neapmierina mana vēlme viņu nedaudz ievirzīt pareizās sliedēs. 🙂 Tā kā tornis pareizā secībā stāv savā vietā, tad ļauju likt pašam. Ikdienā pieejami ir 9 kubi, jo S aktīvi darbojoties ar tiem 10. regulāri kaut kur mēdz noklīst. Pagaidām gan visas reizes esmu to atradusi, bet nolēmu dot lietošanai tikai, kad ir sākta aktīva darbība :).

Sarkanie stieņi – pagaidām stieņi tiek izmantoti vairāk nēsāšanai un kraušanai kaudzē vai vienu virs otra. Ļauju, lai darbojas. S mēdz būt diezgan spītīgs, kad cenšos kādas lietas “ielikt rāmjos”, tādēļ ar klasisko demonstrējumu ( stieņi jāsakārto vienu blakus otram no garākā līdz īsākajam) nesteidzos. Gluži tāpat tiek izmantoti skaitļu stieņi. Tad gan parasti norādu, lai ņem sarkanos.

Vilcieniņi – visbiežāk lipina kopā vagoniņus. Ja tiek uztaisītas sliedzītes, tad saliek visus vagoniņus kopā un brauc pa aplīti.

Zvēriņi – šie tiek izmantoti dažnedažādi. Galvenokārt viņam vien zināmām lomu spēlēm. 🙂

Dauzīšanās – šeit laikam paskaidrojumi būs lieki 🙂

Šķirošana – šķirojamā paplātītē ir vienādi priekšmeti – lācīši, kas atšķiras tikai pēc vienas īpašības – krāsas. Šo trīs mēnešu sākumā darbojāmies ar 1.pakāpi – no katra iedalījuma tiek izņemt 1 lācīti lielajā iedalījumā un S ieliek katru atpakaļ pie savas krāsas. Savukārt pēdējās dienās ir sanācis noķert attiecīgo garstāvokli 🙂 un sanāca arī nodemonstrēt 2.pakāpi, kad katrā iedalījumā paliek pa vienam lācītim un visi pārējie ir lielajā nodalījumā. Arī šis sanāca ļoti labi. tad nu mēģināju arī 3.pakāpi, kad visi lācīši ir lielajā trauciņā un pašam jāizvēlas kur ko ielikt. S ir pārliecināts, ka viņam neko nedrīkst rādīt priekšā. Tā nu šī pakāpe negāja tik viegli, jo prāts jau nesās uz dauzīšanos, bet man bija skaidrs, ka ideju saprot. :)))

Ūdens dzeršana/liešana – nu jau kādus dažus mēnešus atpakaļ M mazā ūdens krūka ir atgriezusies savā vietā. Ilgi nevarētu tam saņemties, bet nav tik traki kā biju domājusi.

Kad S grib dzert viņš aiziet un pats sev ielej un parasti vēl palaistās no viena trauka otrā. Ja kaut kas izlīst, tad paņem dvielīti un saslauka. Ja aplejās, tad nāk un prasa, lai pārģērbj. Vecāku galvenais uzdevums ir nodrošināt ūdens krūkā ūdeni. Samērā bieži nepamanu, ka ūdens jau izlietots, bet M tad atgādina.

Pārģērbšanās – diezgan lielu dienas daļu S pa māju pārvietojas M zābakos vai kurpēs, rokās uzvelk cimdus un galvā cepuri. Esmu piedāvājusi viņam pašam savas kurpes vilkt, tad S iebilst un saka, ka viņam vajaga “Māā” (tā tiek saukts lielais brālis Marks).

Šūšana

Jau sen biju domājusi par to, ka arī saviem dēliem gribu iemācīt piešut pogu. 🙂 Ideju galējai realizācijai noskatīju šeit. Tā tapa pavisam vienkāršs Praktiskās dzīves vingrinājums.

Groziņā atrodas izšūšanas rinķis ar audumu, pogas un lāpāmā adata, kurā ievērts dzijas diegs. Diegam galā ir mezgls un parasti tas jau ir piestiprināts audumam. Sākumā biju plānojusi pirkt plastmasas adatu, bet kādu Montessori mammu pamudināta izvēlējos īstu mantu. 🙂 Vēlāk plānoju pievienot vēl kādus citus piešujamus elementus.

Sākumā puiši īpašu interesi neizrādīja, bet, kad pati biju pieķērusies kādam savam šūšanas darbiņam, tā Marks ( 4 gadi) uzreiz sarosījās. Stefanam (1,10 gadi) vislielākais izaicinājums un gandarījums ir izdurt cauri audumam adatu un uzlikt adatai pogu. Tālākai adatas un diega izvilkšanai ir nepieciešama palīdzība, jo nav vēl iemanījies atlaist aizmugurē roku, lai adata neaizslīdētu atpakaļ.

Visas sastāvdaļas nopērkamas audumu veikalā. Šāda veida audumu pirku Abarkhanā zem nosaukuma “sporta audums” jeb kaut kā līdzīgi.

Lai labi šujās!

Kartona kaste un “naglas”

Kādu laiku atpakaļ redzēju līdzīgu ideju un iedomājos par saviem puišiem, kam patīk āmuri, naglas, to naglošana un stikla bumbiņas…un tapa arī mūsu versija.

Materiāls – golfa bumbiņu paliknīši, āmurs, putuplasts vai kartona kaste, stikla bumbiņas vai golfa bumbiņas.

Uzdevums: iesist putuplastā/kartonā “naglas” un uzlikt bumbiņu, lai tā nenokrīt.

Attīsta: sīko motoriku, pincetes satvēriena treniņš, precizitāti, acs un rokas savstarpējo koordināciju.

Vecums: ap 18 mēn.

 

Stefans (18 mēn) Šoreiz izvēlējos koka āmuru, lai nebūtu visu laiku jābūt blakus un jāuzmana pa kurieni sit :). Kā jau biju iedomājusies, tad “iesist” golfa bumbiņu paliknīšus bija liels izaicinājums. Tad nu piepalīdzēju, nedaudz iestiprinot “naglas” putuplastā un kartonā. Un tad jau sišana aizgāja uz urrā. Īpaši aizrautīgi “naglas” tika sistas kartonā, jo tur tās gāja iekšā daudz dziļāk. Citas bumbiņas smuki uzgūlās, bet citas krita un krita nost. Vēlāk ņēma laukā “naglas” un lika tukšajos caurumos, spiežot ar pirkstu līdz lejai. Vēl izdomāja bumbiņas likt uz caurumiņiem, kur tās nedaudz iegūlās.

Marks (3,9 gadi) – putuplasta variants viņam neizraisīja īpašu interesi un vairāk par vienu reizi to neizpildīja. Savukārt kartona “naglošana” ļoti patika.

Krāsainais “sniegs”

Pavisam vienkārša un sensora aktivitāte. “Sniegu” var gan kraut kaudzītēs, gan pildīt traukos. Brīva improvizācija! Var iepilināt divas dažādas pamatkrāsas un skatīties, kas sanāk, kas toņi sajaucās.

Nepieciešamas skūšanās putas un pārtikas krāsviela (Gemoss 1,39Ls). Papildus var iedot dažādus priekšmetus, lai izspēlētos tā kārtīgi.

Vecumam ierobežojuma nav!

Jāatzīst gan, ka Stefanam (1,3 gadi) šis pasākums īpaši negāja pie dūšas, jo putas lipa pie rokām :D. Kādu laiku padarbojās un gribēja atkal tīras rokas. Šoreiz Marks (3,6 gadi) nebija mājās, tāpēc izpalika viņam “sniegs” vasaras vidū.

 

Šķeres

Vecākiem ar vājiem nerviem tālāk labāk nelasīt :)!

Nu nav jau tik traki ar mani, bet ko lai dara, ja mazais (1,3 gadi) ir turpat blakus lielajam un arī grib darboties ar šķērēm?

Nekas cits jau neatliek kā dot! Parasti es sēžu blakām un nenolaižu acis no šķērēm :). Ja tās sāk tuvoties acīm pārāk tuvu, tad pabīdu nost. Pamazām sāku ierādīt kā šķēres atvērt un aizvērt. Šīs darbības Stefanu ne pārāk interesē, tāpēc ļauju vienkārši baudīt paša prieku, ka ticis pie šķērēm un vērot kā viņš “griež”.

Kad jūs iedevāt savam bērnam šķēres?

Krāsainais ūdens

Ūdens laikam ir viena no tām lietām, kas patīk gandrīz visiem bērniem. Arī manējie nav izņēmums! Vienīgi pret ūdeni lielos daudzumos (vannu) katram ir sava attieksme. Markam ir gadījušies pāris nepatīkami starpgadījumi ar ūdeņiem un kopš pagājušās vasaras īsti vairs nemīl ūdeni lielos daudzumos. Bet Stefans vannā iet kā maza atspere. Ja paiet zem ūdens, tad noskurinās un virpuļo tālāk :D. Ar lielu nepacietību gaidu vasaras siltās dienas, kad varēsim uzsākt peldsezonu un iepazīstināt mazo ar lielajiem ūdeņiem, savukārt Marku no jauna iedrošināt.

Šoreiz gan par ūdeni mazos daudzumos! Stefanam ļoti patika darboties.

Materiāls: ūdens, pārtikas krāsviela (Gemoss – 1,50Ls/gab) un virsma, uz kuras darboties.

Uzdevums: Uzlej uz virsmas ūdeni un iepilina pāris pilītes krāsvielas. Bērns darbojas pa ūdeni un redz kā krāsviela pamazām sajaucas ar ūdeni tā iegūstos viendabīgu toni.

Attīsta: bērns var izdzīvot kā krāsvielas intensitāte pamazām samazinās līdz viss ūdens iegūst viendabīgu krāsu.

Vecums: kad vien vecāki tam ir gatavi :).

Šis ir sajūtu materiāls.

Stikla bumbiņu likšana pudelē

Šis šobrīd ir viens no Stefana mīļākajiem darbiņiem. Īpaši viņam patīk kā skan, kad stikls saskaras ar stiklu – bumbiņa iekrīt pudelē.

Materiāls: Pudele (var būt jebkāda materiāla un jebkāda kakliņa diametra – jo šaurāks, jo grūtāks uzdevums) – no mājas krājumiem, bumbiņas (arī var būt jebkāda materiāla) – Marbles spēles bumbiņas (daļa uzietas lietoto preču veikalā, 2 komplekti dāvināti).

Uzdevums: paņemt stikla bumbiņu un ielikt pudeles kakliņā. Turpina līdz saliek visas bumbiņas vai līdz apnīk un gribas tās atkal izbērt. 🙂

Attīsta: sīkā motorika, netiešā matemātika (pilns/tukšs koncepts), pilnas rokas satvēriena treniņš, pincetes/trīs rakstīšanas pirkstu satvēriena treniņš, precizitāti, acs un rokas savstarpējo koordināciju.

Vecums: no 1 gada vai arī agrāk.

Šis ir praktiskās dzīves materiāls.

Stefans (1,3 gadi) – pārsvarā iemet līdz 20 bumbiņām un tad jau ber visu laukā. Patīk pētīt arī bumbiņas, jo visas ir dažādas. Patīk arī kustināt trauku, no kura bumbiņas tiek ņemtas, jo tad tās ripinās un trauks ir arī jābalansē. Mēdz vienkārši izbērt bumbiņas uz zemes.

Marks (3,6 gadi) – šo darbiņu izvēlējies pāris reizes. Ieliek visas bumbiņas un novēro cik pilna pudele. Tad mēdz to kratīt. īpaši piesaista skaņa, kas veidojas stikla bumbiņām iekrītot stikla pudelē.

Uzdevumu noteikti var padarīt vēl matemātiskāku, ja viena skaita bumbiņas met dažādos traukos, tad var uzzināt, kurš trauks lielāks utml.

Pogas

Mana mamma taisīja lielo tīrīšanu un mēs ieguvām – POGAS ar visu trauciņu!

Idejiski darbiņu veidoju Stefanam (1,3), bet Marks (3,6) arī ņem un darbojas.

Uzdevums: atskrūvēt vāciņu, izbērt pogas groziņā (tā, lai neizbirst ārā), pa vienai liktatpakaļ, aizskrūvēt trauciņu.

Attīsta: netiešā matemātika (vienas krāsas pogas ir vairāk nekā otras; tās var arī skaitīt), pilnas rokas satvēriena treniņš, pincetes/trīs rakstīšanas pirkstu satvēriena treniņš, sīkā motorika, plaukstas locītavas teniņš, precizitāti, acs un rokas savstarpējo koordināciju.

Vecums: no 1 gada vecuma, jeb kad izveidojies pincetes satvēriens un spēja darīt divus uzdevumus vienlaicīgi – turēt trauciņu un likt iekšā pogas.

Šis ir praktiskās dzīves materiāls.

Stefans – ļoti patīk šis darbiņš; izvēlas bieži; līdz galam atskrūvēt izdodas reti (parasti pajautā, lai attaisu), ja veiksmīgi nomērķē, tad pogas iebirst groziņā, ja ne, tad nu lielākā teritorijā :D; pogas precīzi iekļūst trubiņā/trauciņā; cenšas aizskrūvēt – imitē skrūvēšanas darbību, grozot vāciņu turpu – šurpu; mēdz darboties ap 10min.

Marks – visu māk izdarīt pats; pogas šķiro pa krāsām (piem., vispirms ieliek dzeltenās, tad zilās) un tad pēta kā izskatās pilnais trauciņš. Procesā vispār neiejaucos, mēdzu tikai pavērot ko viņš dara, piem., izdomājis likt iekšā vispirms vienu krāsu, tad otru, vēro rezultātu, pie sevis klusiņām mēdz izrunāt pogu krāsas (joprojām mēdz jukt zilā un zaļā krāsa), kā arī skaitīt (māk līdz 10, pēc tam seko padsmiti dažādā secībā 😀 – neesam vēl pieķērušies).

No redeļgultas līdz zemajai gultai.

Jau kopš Stefana dzimšanas mums ir aktuāls gultiņas jautājums – lai gan man, gan mazajam būtu ērti.

Jau kopš pirmās dienas redeļu gultiņai tika noņemta viena sāna mala un gultiņa piestiprināta pie mūsu gultas tā iegūstot papildus vietu mazajam. Naktī ļoti ērti paņemt mazo, lai pabarotu. Tomēr jāatzīmē, ka Stefans jau no paša sākuma pa naktīm guļ un pamostas tikai, lai paēstu. Līdz ar to nebija nepieciešams tusēt ar viņu uz rokām. Jutos salīdzinoši izgulējusies.

Kad S sāka velties un rāpot, mala atkal tika pielikta atpakaļ – tīri drošības dēļ. Ērti protams vairs nebija, tā nu S bieži vien palika gulēt mūsu gultā, jo es vienkārši aizmigu barojot.

Laikam ejot nakts miegs, sākot no iemigšanas un beidzot ar pamošanos, bija kļuvis par emocionāli nogurdinošu pasākumu. Redeļu gultā iemigšana nebija iedomājama un katru pamošanos pavadīja pamatīga raudāšana. Protams tagad man ir skaidrs, kas par lietu, bet tajā laikā īsti nevarēju saprast, kas viņam tā nepatīk!?

Dienas miegs problēmas nesagādā, jo neskatoties uz laikapstākļiem (lietus, sniegs, vējš), Stefans savas 3h guļ ārā ratos. Parasti uz balkona, jo tad varu izmantot laiku, lai apdarītu mājas darbus.

Kad Stefanam tuvojās gada jubileja, aizvien vairāk sāku domāt par viņa pārvietošanu uz bērnistabu pie lielā brāļa. Bet ko darīt ar gultu? Pirkt jaunu nākamā izmēra, noņemt malu redeļgultiņai , izņemt redeles vai meklēt citu risinājumu?!

Sākumā izmēģinājām vienkāršāko variantu un pārvietojām viņa gultiņu uz otru istabu. Rezultāts tāds pats ar lielu raudāšanu pie pamošanās. Ap to laiku mūsu istabā ielikām lielo atsperu matraci, lai būtu ērtāk, kad pa nakti uzrodas kāds blakusgulētājs. Ievēroju, ka S, ja guļ uz šī matrača, pamostoties ir ļoti labā omā! Sākās viela pārdomām…un meklēju papildus sīkāku informāciju par “zemo gultu”.

Daudz jau biju lasījusi par Montessori pedagoģijā pieminētajām zemajām gultām, bet īsta pārliecība vēl nebija. Tad nonācu līdz grāmatai Montessori from the start, kur sīki bija aprakstīti ieguvumi no zemās gultas. Nu vairs jautājumu nebija un jau nākamajā naktī Stefans ar visu matraci devās uz blakus istabu.

Kopš tās dienas (1 gads un bišķiņ):

• S nakts ēdienreizes samazinājušās uz pusi, kas man liekas liela uzvara (pie šī jautājuma tālāka progresa iespējams drīz pieķersimies, bet varbūt arī vēl nē:D)
• S pamostas ar smaidu uz lūpām un pats izlemj, kur doties. Citreiz nāk pie mums, citreiz dodas jau dienas gaitās darboties
• ir bijušas reizes, kad nakts laikā, bez nekādas raudāšanas un manis saukšanas, pats atnāk pie manis, lai uzēstu 😀
• arī Marka (3gadi 4mēneši) miegs ir kļuvis daudz mierīgāks un labāks
• vakaros mēdz ielīst gultā un atlaisties, kas kalpo par zīmi, ka gatavs iet gulēt
• kopumā no matrača nakts laikā noripojis/izlīdis kādas 4 reizes (2 mēnešu laikā)
• M gulta tika apgriesta tā kā tā paredzēta. Pirms tam bijām to novietojuši ar aimugurējo barjeriņu pret ārmalu, lai M nekristu laukā. Vispār M ir nemierīgs gulētājs un regulāri ripoja/sitās gultas malās iekšā. Pirmās naktis pēc gultas apgriešanas biju novietojusi pie gultas mīkstos dīvāna spilvenus, lai amortizētu kritienu. Biju pilnīgi pārliecināta, ka viņš izvelsies no gultas, bet kā par brīnumu tas vēl nav noticis.

Stefans (1,6 gadi):

• pa dienu lielākoties guļ ārā ratos;
• tā kā esmu pārtraukusi barot, tad iemigšanai tagad ir nepieciešams jauns “rituāls” un S nepieciešams mans tuvums, tad nu esmu priecīga, ka varu apgulties viņam blakus uz matrača un pagulēt blakus līdz viņš aizmieg.
• arī lielais brālis ir iemīļojis S gultu un labprāt ielien, lai iemigtu.

Īsi par “zemo gultu”:

Iekārtojot bērnistabu pēc Montessori metodes, bērnam jau kopš dzimšanas tiek iekārtota guļvieta uz liela matrača, kas novietots uz grīdas

• atrodoties tuvāk grīdai, bērnam paveras skats uz visu istabu nevis tikai uz griestiem kā tas ir no augstajām redeļgultām;
• matracis ir pietiekami liels un plašs, lai mazulis (arī tikko dzimis) var pa to netraucēi pārvietoties;
• bērnam ir iespēja jau vizuāli uztvert un vērot visus priekšmetus, kas atrodas viņa redzeslokā. Vēlāk viņš tos varēs pētīt jau pieskaroties, pagaršojot un aptaustot. Viņam prātā veidojas tāda kā istabas karte ar visu priekšmetu izvietojumu utt;
• sākotnēji redeļgultas tika izgudrotas, lai aisargātu mazuļus no karstajām krāsnīm;
• parasti pie sienas, pie kuras piebīdīts matracis, atrodas spogulis, kas paver bērnam jaunu perspektīvu vērojot istabu spoguļskatā. Vēlāk mazulis jau tajā var vērot pats sevi. To kā kustas viņa rociņas un kājiņas;
• kad mazulis ir iemācijies pārvietoties, viņam ir iespēja mācīties ielīst un izkāpt no savas zemās gultas, kad vien viņš to grib;
• bērns iemācās sajust zemās gultas robežas un neveļās no tās laukā;
• bērns kļūst neatkarīgāks no vecākiem, jo pamostoties var pats izkļūt no gultiņas. Līdz ar to gultiņa nav vairs kā “ieslodījuma vieta”. Esmu pārliecināta, ka tieši tā savu redeļgultu uztvēra Stefans, lai arī redeļgultā likām tikai uz gulēšanu.

Man joprojām ir pāris neatbildēti jautājumi/pārdomas šajā sakarā, bet tos es ceru atrisināt, līdz brīdim, kad tas atkal būs aktuāli:).

Šeit bildīte ar zemo gultu no sewliberated.typepad.com

Neliels kopsavilkums no citiem blogiem.

Pilnas rokas satvēriens un ēdamā sajūtu kaste

Jo dienas, jo Stefana (1 gads, 1 mēnesis) darbošanās aug augumā. Bieži vien jau pats izdomā kā apvienot Marka darbiņu sastāvdaļas tā veidojot pats savējos.

Pagaidām spēja koncentrēties uz kādu vienu darbiņu vēl nav tik liels, bet interese gan! Sāku novērot, ka rīta pusē un pašā vakarā koncentrēšanās ilgums ir garāks.

Turpinu attīstīt pilnas rokas satvērienu un šoreiz vairāk pincetes satvērienu.

Kastaņu likšana olu trauciņa iedobītēs

See the full gallery on Posterous

Darbiņa uzdevums pavisam vienkāršs – izņemt no olu trauciņiem kastaņus.

Sākumā biju iecerējusi, ka kastaņi varētu tikt likti iekšā trauciņos, bet kaut kā Stefanam tā negribējās. Tad nu mainīju taktiku un saliku kastaņus iedobītēs, lai mazais ņem ārā un liek kastītē. Šis uzdevums nebija nemaz tik viegls, jo kastaņi ir nedaudz slidīgi un pieejamā daļā, aiz kuras satvert – neliela.

Kastaņi diezgan braši ceļoja uz trauciņu.

Tad Stefans izrādīja interesi par blakus stāvošo krūzīti. Padzēries viņš lika to lietā. Tā kastaņi sāka ceļot krūzītē iekšā un ārā. Nedaudz paprovēja arī “padzerties” kastaņus.

Noslēgumā protams kastaņi sāka lidot kur kurais un tika ieslēgts dzirdes treniņš :)!

Attīsta: netiešā matemātika, pilnas rokas satvēriena treniņš, sīkā motorika, plaukstas locītavas teniņš, atpazīt tukšu iedaļu no pilnas.

Šis ir praktiskās dzīves materiāls.

Materiāli:

lielveikalā pirktu olu trauciņš

glāzīte

kastaņi no rudens ražas

Speciālu izmaksu nav.

Olas un olu trauciņš

See the full gallery on Posterous

Darbiņa uzdevums – ar vienu plaukstu satvert olu un ievietot olu trauciņā.

Mērķis – savietot divus priekšmetus.

Šāda veida uzdevumi tiek piedāvāti bērniem jau no 8/9 mēn vecuma un kad bērns jau māk sēdēt. Vēlāk, lai to nedaudz sarežģītu tiek piedāvāts kubs un kubam atbistošs trauciņš. Tad jau nepieciešama lielāka atjautība un izpratne par to, ka kubs jāgroza, lai trāpītu trauciņā.

Stefans jau diezgan labi liek figūriņas trauciņos un arī labi darbojas ar pilnas rokas satvēriena uzdevumiem, bet man patīk ik pa laikam iekļaut jau zināmas zināšanas darbiņos. Lai nostiprina jau zināmo un atklāj ko jaunu! Sākumā nebiju pārliecināta, ka Stefanam šis darbiņš interesēs. Tomēr man par prieku 🙂 interese bija liela.

Attīsta: pilnas plaukstas satvērtienu,C satvēriens (veidojas paņemot rokā krūzīti, kad īkšķim un rādītājpirkstam jāveido C burta forma), caur tausti un garšu iepazīstas ar dažādu materiālu īpašībām (ola –  siltāks, trauciņš – vēsāks), priekšmetu savstarpējo savietojamību, sīkā motorika, plaukstas locītavas teniņš.

Šis ir praktiskās dzīves materiāls.

Materiāli:

2 koka olas – 1Ls/gab no amatnieka stendiņa Ādažu “Apelsīnā”

olu trauciņš – atrasts mājās

Trauciņš, kur visu salikt – dāvināts riekstu trauciņš

Ēdamā sajūtu kaste

See the full gallery on Posterous

Darbiņa uzdevums – izbaudīt dažādas taustes un struktūras materiālus. Sajust caur dažādām maņām.

Sajūtu kastes var veidot ar dažādām tēmām un pildīt ar ļoti dažādiem materiāliem. Pilnīgi brīva improvizācija!

Mūsu mājās pagaidām nav vēl iegādāta īsti piemērota zema kaste, tad nu šoreiz izlīdzējos ar atvilkni. Stefanam šobrīd viss ceļo uz muti, tāpēc nedaudz atlieku pārāk sīku sastāvdaļu ievietošanu kastē. Šoreiz izvēlējos kaut ko ēdamu, kaut ko lielu un tad kaut ko pūkainu, lai nerastos vēlme apēst to, kas nav ēdams.

Dažādu izmēru priekšmeti veicina dažādus plaukstas satvēriena veidus. Savukārt pievienotos trauciņus var piepildīt un pēc tam izbērt.

Interese par kasti bija ļoti liela un kādas 10-15min (neiedomājos uzņemt laiku :D) visas sastāvdaļas turējās kastes ietvaros. Ēdamo sastāvdaļu S labi atpazina un tā veikli ceļoja uz muti. Nedaudz padarbojās ar karoti un tad izmēģināja kastes ērtumu tajā iesēžoties. Uz beigām kastes saturs sāka “pārvietoties pa visu istabu” :).

Par to kā Anna un Pēterītis darbojas ap sajūtu vanniņām vari lasīt šeit. Arī Esterei (nedaudz paskrolē uz leju) ir sava sajūtu kaste ar mannu.

Attīsta: treniņš darbībām ar karoti, pincetes tvēriens, pilnas plaukstas tvēriens, C tvēriens (veidojas paņemot rokā krūzīti, kad īkšķim un rādītājpirkstam jāveido C burta forma), sīkā motorika, plaukstas locītavas teniņš,

Šis ir sajūtu materiāls.

Materiāli:

Kaste (ideālā variantā :D) – mūsu gadījumā – atvilkne

Zīdaiņu brokastu pārslu paka – šādas var nopirkt jebkurā lielveikalā

Pom – poms  – pirkti Tiimari, cena apm. 0,90Ls

Koka olas – 1Ls/gab no amatnieka stendiņa Ādažu “Apelsīnā”

krūzīte – Ikea krūzīšu komplekts ap 1,50Ls

Karotīte