Caurumošana ar īlēnu DIY

Šoreiz par kādu DIY projektiņu – caurumošana ar īlēnu, kas palīdz trenēt rokas un acu savstarpējo koordināciju un trīspirkstu satvērienu.

Pagatavošanai nepieciešams:
4mm filcs (pirku HobbySet 1.75Ls)
īlens ar koka rokturi (pirku HobbySet 0.98Ls)
abpusējā paklāju līmlenta (pirkta Depo)

Tā kā 4mm filca loksne likās tomēr par plānu, tad to pārlocīju un pusēm un iekšā ieklāju abpusējo līmlenti. Virsū saliku smagumu, lai kārtīgi salīp. Un viss!

caurumošana ar īlēnu

Darbošanās pavisam vienkārša un plaši variējama:
– zīmējums ar caurumošanas punktiem
– pašuzzīmēta figūra vai līnija kurai jātrāpa visrū.
– brīva caurumošana
– lielākiem bērniem var piedāvāt šūt pa caurumiņiem

NB – internetā ir pieejamas caurumošanas idejas, kur īlena vietā tiek izmantotas mazās piezīmju spraudītes. Tas ir bīstami, jo mazais var ielikt mutē un tad iznākums var būt bēdīgs.

Ziemeļpols

Man tik ļoti patīk bērnu ierosinātas darbošanās, kuras kopīgiem spēkiem varam attīstīt par interesantu darbošanos!

Veļot sniega bumbas, Marks (4,1 gadi) ierosināja, ka vienu no bumbām varētu paņemt līdz uz mājām. Domāts darīts! Likām bumbu uz ragavām un vedām mājās.KONICA MINOLTA DIGITAL CAMERA

Lai dzīvi padarītu krāsaināku, sagatavojām krāsaino ūdeni. Marks iepilināja krūzītēs dažus pārtikas krāsvielas (pirktas Gemoss) pilienus un pielēja ūdeni. Tā kā mājās bija izbeigušās pipetes, tad iedomājos par tukšajām Humer (jūras ūdens deguna skalošanai) kapsuliņām – sanāca ideālas pipetītes.KONICA MINOLTA DIGITAL CAMERA

Sadalījām bumbu uz pusēm, lai katram tiek savs sniega kalns un piemeklējām instrumentus ar ko rakt un veidot alas. Kamēr Marks cītīgi raka un krāsoja sniegu, man bija iespēja netraucēti (Markam reizēm tas liekas par ilgu un tad nāk kaut ko jautāt utt.) nolikt Stefanu gulēt. 🙂

Darbošanās sanāca vairāku stundu garumā. Marks secināja, ka sniega kalns ir līdzīgs Ziemeļpolam un, ka viņam vajag pingvīnus. Tā uz Ziemeļpolu atceļoja ne tikai pingvīns, bet arī citi zvēri. 🙂    Papildus apskatījām globusu un vēlreiz izrunājām par Antarktīdu, kur arī ir auksts un daudz sniega.

KONICA MINOLTA DIGITAL CAMERA

Lai arī šī darbošanās vairāk līdzinās tīrai izklaidei, tomēr tā ietver daudzus prakstiskās dzīves un sajūtu elementus.

Šo darbošanos plānojam drīzumā atkārtot. Un ja nav vēlme iet ārā pēc sniega, tad to var dabūt arī uz balkona un palodzēm! 😉

Lai jauka sniega diena!

Šūšana

KONICA MINOLTA DIGITAL CAMERA

Jau sen biju domājusi par to, ka arī saviem dēliem gribu iemācīt piešut pogu. 🙂 Ideju galējai realizācijai noskatīju šeit. Tā tapa pavisam vienkāršs Praktiskās dzīves vingrinājums.

Groziņā atrodas izšūšanas rinķis ar audumu, pogas un lāpāmā adata, kurā ievērts dzijas diegs. Diegam galā ir mezgls un parasti tas jau ir piestiprināts audumam. Sākumā biju plānojusi pirkt plastmasas adatu, bet kādu Montessori mammu pamudināta izvēlējos īstu mantu. 🙂 Vēlāk plānoju pievienot vēl kādus citus piešujamus elementus.

Sākumā puiši īpašu interesi neizrādīja, bet, kad pati biju pieķērusies kādam savam šūšanas darbiņam, tā Marks ( 4 gadi) uzreiz sarosījās. Stefanam (1,10 gadi) vislielākais izaicinājums un gandarījums ir izdurt cauri audumam adatu un uzlikt adatai pogu. Tālākai adatas un diega izvilkšanai ir nepieciešama palīdzība, jo nav vēl iemanījies atlaist aizmugurē roku, lai adata neaizslīdētu atpakaļ.

Visas sastāvdaļas nopērkamas audumu veikalā. Šāda veida audumu pirku Abarkhanā zem nosaukuma “sporta audums” jeb kaut kā līdzīgi.

Lai labi šujās!

Mājas skola – Brīvā darbošanās

Šoreiz Mājas skolas ietvaros izmēģinājām Brīvo darbošanos jeb bērnu vadītu Mājas skolu.

Iesākām ar dziesmiņu un lūgšanu, kam sekoja bērnu vēlme pēc klusuma vingrinājuma. Tā nu 2 min centāmies būt klusi un vērojām smilšu pulksteni.

Tad bērnus iepazīstinājām ar jaunu uzdevumu – Iešanu pa līniju. Būtība ir patiesi vienkārša – iet pa līniju :). Bet šo uzdevumu var dažādot kā vien ienāk prātā. Mēs šoreiz izmantojām spilvenu (likām uz galvas, priekšā, aiz muguras, starp kājām).

Vēl izmēģinājām nest bļodiņā ūdeni tā, lai neizšļakstītu. Iešana pa līniju attīsta bērna koordināciju un koncentrēšanās spēju.

Pēc Iešanas pa līniju bērni tika iepazīstināti ar šīs dienas noteikumiem, ka viņiem pašiem jāizvēlas ar ko darboties. Pirmā reakcija bija neliels apmulsums un tad kādu laiku notika staigāšana gar plauktiem. Beigās tomēr katrs izvēlējās kādu darbiņu un sākās brīvā darbošanās.

Te nu mums atlika vien sekot līdzi bērnu izvēlei un parādīt kā ar materiālu darbojas, ja tika izvēlēts, kas pirms tam nedarīts.

Kādā brīdī bērniem uzradās grāmatiņa ar dažādām ģeometriskām figūrām un mums ar Karīnu radās izdevība šo grāmatiņas skatīšanos pārvērst par ģeometrisko figūru un ķermeņu apgūšanu.

Jāsaka, ka pirms šīs reizes tieši bijām domājušas, ka tos varētu apskatīt sīkāk:)! Tā bija bērnu izvēle paņemt tieši šo grāmatiņu un mūsu iespēja šo grāmatiņas skatīšanos izvērst par plašāku mācīšanos :

  • atkārtot ģeometrisko figūru nosaukumus. Markam (4 gadi) pagaidām jūk 3stūra un 4stūra nosaukums, tad nu mudinu viņu pārskaitīt stūru daudzumu, lai atcerētos nosaukumu.

  • atrast līdzīgās ģ.f. starp grāmatiņā esošajām un koka figūrām.

  • noskaidrot no kādām ģ.f. sastāv ģeometriskais ķermenis

  • uzzīmējām šīs figūras uz papīra, izgriezām, salīmējām un izveidojām savu ģeometrisko ķermeni. Attēlā redzamais ir manis veidots, jo bērni bija aizrāvušies ar ģ.f. apvilkšanu un griešanu.

Pēdējo Mājas skoliņas darbiņu ierosinājām mēs, lai noslēgtu ar kopīgu darbošanos. Šoreiz darbojāmies ar Kontinentu puzzli. Sākumā sensori tika ņemti ārā un likti iekšā kontinenti. Tad katru kontinentu novietojām uz savas zilās plāksnītes un piemeklējām tur mītošos dzīvniekus, kontinentiem tika doti nosaukumi.

Pēc nelielas uzēšanas pauzes, bērniem sākās jauna darbošanās vēlme un tika testētas garšu pudelītes.

Estere (3 gadi) izrādīja lielu vēlmi izvilkt burtus. Pie dažiem burtiem iepauzējām un apskatījām arī to, kas atrodas katra burta skaņu maisiņā (neliels ieskats Krūmiņdienu Zanes maisiņos). Markam gan pagaidām nav parādījusies īpaša interese par burtu rakstīšanu, tāpēc izmantoju katru iespēju šos burtus viņam parādīt. Tomēr zināms progress ir, jo nu Marks labi sadzird un atpazīst vārdu pirmās skaņas.

Turpinājumā neliels kopsavilkums no Montessori kursu lekcijas par brīvību un disciplīnu.

Montessori norāda, ka brīvība un disciplīna nav nodalāmi jēdzieni. Bērns brīvi izvēlas ar ko darboties un vienlaicīgi nonāk situācijā, kad viņam ir jāieņem lēnums ievērot šīs te brīvības robežas. Bērns uzņemas atbildību arī pret sevi un tā jau ir disciplīna. Tāpēc brīvību nevar izdalīt no disciplīnas Montessori vidē.

M.Montessori to papildina, ka bērns dara nevis to ko viņš grib, bet grib kaut ko darīt un var to darīt. Izvēloties savas darbības brīvi, bērns var atklāt savas darbības labāk. Jo vairāk ļaujam darīt, jo bērni vairāk grib darīt. Izveidojas sistēma, kas parāda, ka bērns kaut ko grib. Piemēram, bērns tagad grib skaitīt un viņam tas tiek dots.

M.Montessori savās grāmatās daudz runā par bērnu, kas seko un darbojas savas patiesās gribas vadīts.

Galvenais Montessori disciplīnas moto: Bērns var darīt visu, kas nāk par labu viņam, citiem un apkārtējai videi. Līdz ar to nevajag visādus noteikumus un likumus.

Kārtības un disciplīnas pamats ir sakārtota vide.

Montessori ļoti akcentē spontāno izvēli, jo tā dod iespēju pamanīt sensitīvās fāzes. Tikai brīva izvēle var modināt patiesu interesi. Bērns var ņemt vienu un to pašu materiālu, tad ir jāsaprot ko bērnam dot vēl pie tā konkrētā materiāla. Visu laiku jāpapildina materiāls.

Kartona kaste un “naglas”

Kādu laiku atpakaļ redzēju līdzīgu ideju un iedomājos par saviem puišiem, kam patīk āmuri, naglas, to naglošana un stikla bumbiņas…un tapa arī mūsu versija.

Materiāls – golfa bumbiņu paliknīši, āmurs, putuplasts vai kartona kaste, stikla bumbiņas vai golfa bumbiņas.

Uzdevums: iesist putuplastā/kartonā “naglas” un uzlikt bumbiņu, lai tā nenokrīt.

Attīsta: sīko motoriku, pincetes satvēriena treniņš, precizitāti, acs un rokas savstarpējo koordināciju.

Vecums: ap 18 mēn.

 

Stefans (18 mēn) Šoreiz izvēlējos koka āmuru, lai nebūtu visu laiku jābūt blakus un jāuzmana pa kurieni sit :). Kā jau biju iedomājusies, tad “iesist” golfa bumbiņu paliknīšus bija liels izaicinājums. Tad nu piepalīdzēju, nedaudz iestiprinot “naglas” putuplastā un kartonā. Un tad jau sišana aizgāja uz urrā. Īpaši aizrautīgi “naglas” tika sistas kartonā, jo tur tās gāja iekšā daudz dziļāk. Citas bumbiņas smuki uzgūlās, bet citas krita un krita nost. Vēlāk ņēma laukā “naglas” un lika tukšajos caurumos, spiežot ar pirkstu līdz lejai. Vēl izdomāja bumbiņas likt uz caurumiņiem, kur tās nedaudz iegūlās.

Marks (3,9 gadi) – putuplasta variants viņam neizraisīja īpašu interesi un vairāk par vienu reizi to neizpildīja. Savukārt kartona “naglošana” ļoti patika.

Vēl mazliet par vasaru!

Lai arī laikapstākļi tā vien liek domāt par rudeni, esmu sadūšojusies pazliet pakavēties mūsu vasarā! Tā bija skaista vasara!

This slideshow requires JavaScript.

Šogad laikam (cik nu atceros) bija pirmā vasara manā mūžā, kad tās beigās tā patiesi ilgojos pēc rudens. Tik daudz dažādu piedzīvojumu un pārdzīvojumu, ka visa mana būtība sāka ilgoties pēc miera un klusuma, pēc rimtāka laika plūduma un paredzamākas ikdienas.

Un tā mūsu mājās ienāca rudens! Man šī apziņa ienāca ar kalendarā (atraksts no Evelīnas bloga, jo mūsu kalendārs vēl tapšanas stadijā) nomainīto vasaras dzelteno uzrakstu pret rudens sarkano.

Bērni uzsāka bērnudārza gaitas (lielais pavisam mierīgi, mazais +/- arī ok). Bez jebkādas piepūles un pilnīgi dabīgi (man tas vēljoprojām ir liels brīnums pie mūsu dzīves ritma) bērni sāka iet gulēt ap 9:00! Pirms tam gulētiešanas laiks bija ap 22-23:00.

Stefans (1,6 gadi) augusta pēdējās dienās iemalkoja savu pēdējo piena “devu” un kopš tā laika beidzot sāka ēst arī “cieto paiku” (līdz šim viņam 70% no dienas uzņemtā ēdiena bija mammas piens).

  • Un nu viņš noguļ arī visu nakti ar atsevišķiem izņēmumiem.
  • Ļoti aizrāvies ar papīru “šķērēšanu” (Marka ieviest apzīmējums griešanai). Šobrīd ši aktivitāte ir top. Jau var satvertām šķērēm attaisīt asmeņus un ielikt papīru pa vidu un aizvērt asmeņus, tā sagriežot papīru.
  • Joprojām ļoti patīk stikla bumbiņas. Cenšos tās izmantot dažādos darbiņo – bēršana stikla pudelē, pārlikt no vien trauciņa otrā ar karoti utt.
  • Ļoti uzstājīgi izsaka savu “viedokli”, ja cenšas ko panākt. Lai arī valodiņa viņam vēl nav tik labi attīstījusies, viņš tik un tā darīs visu lai pieaugušais saprastu ko viņš grib!
  • Ļoti patīk mazgāt zobus! To var darīt pat 10x pa dienu.
  • Kad izmanto ūdeni, lai lietu no vienas glāzes otrā, un tas nolīst garām, skrien pēc dvieļa, lai visu saslaucītu.
  • Sācis zīmēt.
  • Principā grib darīt VISU ko dara brālis un “iepūt”, ka vēl par mazu!

Marks (3,9gadi) … iestājās mazs pārdomu brīdis par to kā, lai viņu tagad vislabāk noraksturo 🙂 … ir kļuvis citāds, nu tāds lielāks, prātīgāks.

  • Vasarā viens no mūsu ģimenes (un draugu ģimenes) lielākajiem notikumiem bija Varoņu brīvdienas – Atklājot Visumu! (Te sīkāk Karīna to aprakstījusi) Tā mums ar Karīnu bija jauna pieredze tieši strādājot ar Montessori materiāliem. Lai arī pati esmu piedalījusies daudzu nometņu organizēšanā, tomēr šis pasākums kaut kā ipaši uzrunāja. Principā visu pasākuma laiku Marks kaut kur tur bija, nekur īpaši negribēja pieslēgties un mums ar vīru arī nebija laika, lai viņam tā īpaši un lēnām visu paskaidrotu. Tā nu viņš tur bija, kaut kur skraidīja. Man protams bija nedaudz zēl, ka viņš neko negribēja darīt. Pēc šīm piedzīvojumu dienām man bija iespēja piedzīvot Montessori kursos uzsvērto patiesību, ka bērns var arī pats fiziski nepiedalīties procesā, bet tas nenozīmē, ka viņš šo procesu nevēro un nemācās. Pēkšņi Marks sāka lietot kādus kontinentu nosaukumus (protams ne jau apzīmējot kontinentus, bet gan piemēram Āfrikas saldējums) un ta viss uzsūktais tik sāka birt laukā. Lai visu kārtīgāk izrunatu, es vēlreiz nodemonstrēju visus materiālus un mēs turpinām mācīties un atkārtot. (ceru pamazām arī aprakstīt blogā kādus no tiem)
  • Uzsāka mācības mūzikas skoliņā. Pagaidām abas nodarbības nācās būt klāt, bet ceru, ka nākamā būs TĀ ĪSTĀ, kad viņš paliks viens.
  • Uzsākām skaņu mācīšanos, bet šis vēl kaut ka neiet. Laikam pati neizjūtu tā līdz galam šo procesu. Gan būs ieraksts arī par to kā mēs to darām.
  • Cītīgi mācāmies matemātiku. Te nu man viss liekas tik loģisks, ka arī Markam patīk! 🙂 (ceru atrast kādu brītiņu, lai padalītos arī ar šo).
  • No rītiem var ilgu laiku dzīvoties pidžamā, bet tad pēkšņi paziņo:” es iešu apģērbties!” Aiziet un savu istabu, aiztaisa durvis un pēc kādām 10 min iznāk apģērbies. Bieži esam runājuši par apģērbu saskanīgumu, tad nu citreiz viņš’pārjautā vai viņa izvēlētās drēbes iet kopā. Pagaidām gan nākas pacīnīties par šortu vilkšnu saulainās dienās, jo viņš joprojam uzskata, ka ar tiem ārā būs silti, jo taču ir saule!
  • Pēdēja laikā ļoti uzstājīgi visu grib izdarīt pats un man nākas aprauties un atskārt, ka šis laikam ir tas brīdis, kad mammai ir maksimāli jāpaiet malā, lai nekļūtu par “appuišotāju” :)! Lielākoties jau visu viņš dara pats, bet ir tomēr kadas lietas ko viņš arī grib pārņemt savā parziņā. Nu vairs nedrīkstu ieliet ūdeni no lielās krūkas, bet man jāielej mazākā krūkā, kuru viņš pats var pacelt un ieliet sev glāzē (zinu jau, ka pēc Montessori man mazajai krūkai visu laiku būtu jābūt pilani, bet tas ūdens par ātru izdzeras 😉 ); ēdienu arī vairs nedrīkstu uzlikt uz šķīvja utt. Mācos saredzēt tās jomas kurās man jāpaiet malā un jāļauj pašam, lai arī agrāk tās likās tik ierastas un pašsaprotamas.
  • Un vēl Marks pastiprināti interesējas par jaguāliem, leopardiem, gepardiem, tiģeriem un visiem citiem kaķveidīgajiem. Tā nu mēs abi kopīgi esam uzsākuši šo dzīvnieku pētīšanu, atšķirību un rasturīgāko iezīmju meklēšanu. Es tagad zinu kā atšķirt leopardu no jaguāra :)! Vai Tu to zini?

Cerot, ka nākamais ieraksts nebūs jāgaida tik ilgi,

Ilze

Mežs un sēnes

Ieraugot veikalos un tirdziņos sēnes, atcerējos bērnību un to kā braucām uz mežu sēnēs. Tas bija īsts piedzīvojums ar gumijniekiem, groziņiem, sūnām, sveķiem, purviem un draugiem. Tikai tās labākās atmiņas! Izaugām, lauku mājas vairs nebija un kaut kā sēņot nebraucām. Tā nu kopš tā laika tā īsti nemaz sēnēs neesmu bijusi. 🙂 Atmiņas darīja savu un aizdomājos par “sēņu mantojumu” ko nodošu saviem bērniem. Vai viņi maz zinās kur un kā aug sēnes?

Lai kaut kā šo situāciju labotu, devāmies mežā!

Kā mums gāja mežā?

Stefans (1,6 gadi) palika pie pirmajām mellenēm un nekas cits viņu vairs neinteresēja.

Marks (3,9 gadi) ar lielu sajūsmu paņēma savu spainīti, nazīti (šis kaut kā īpaši viņu uzrunāja) un devās sēņu meklējumos. Pēc pāris atrastām sēnēm, viņu vairāk sajūsmināja savas skaļās balss klausīšanās klusajā mežā, skriešana un visādu zaru mešana. Pēc nepilnas stundas lielie sēņošanas prieki mazajiem bija apnikuši.

Man mežā gāja tīri labi – tikām pie gardas sēņu mērcītes! Atzīstos gan, ka sēnes pazīstu slikti 🙂 , tāpēc parasti meklēju tikai gailenes!:)

Vai Tavā ģimenē ir sēņošanas tradīcijas? Vai tās nodod tālāk saviem bērniem?

Šķeres

Vecākiem ar vājiem nerviem tālāk labāk nelasīt :)!

Nu nav jau tik traki ar mani, bet ko lai dara, ja mazais (1,3 gadi) ir turpat blakus lielajam un arī grib darboties ar šķērēm?

Nekas cits jau neatliek kā dot! Parasti es sēžu blakām un nenolaižu acis no šķērēm :). Ja tās sāk tuvoties acīm pārāk tuvu, tad pabīdu nost. Pamazām sāku ierādīt kā šķēres atvērt un aizvērt. Šīs darbības Stefanu ne pārāk interesē, tāpēc ļauju vienkārši baudīt paša prieku, ka ticis pie šķērēm un vērot kā viņš “griež”.

Kad jūs iedevāt savam bērnam šķēres?

Stikla bumbiņu likšana pudelē

Šis šobrīd ir viens no Stefana mīļākajiem darbiņiem. Īpaši viņam patīk kā skan, kad stikls saskaras ar stiklu – bumbiņa iekrīt pudelē.

Materiāls: Pudele (var būt jebkāda materiāla un jebkāda kakliņa diametra – jo šaurāks, jo grūtāks uzdevums) – no mājas krājumiem, bumbiņas (arī var būt jebkāda materiāla) – Marbles spēles bumbiņas (daļa uzietas lietoto preču veikalā, 2 komplekti dāvināti).

Uzdevums: paņemt stikla bumbiņu un ielikt pudeles kakliņā. Turpina līdz saliek visas bumbiņas vai līdz apnīk un gribas tās atkal izbērt. 🙂

Attīsta: sīkā motorika, netiešā matemātika (pilns/tukšs koncepts), pilnas rokas satvēriena treniņš, pincetes/trīs rakstīšanas pirkstu satvēriena treniņš, precizitāti, acs un rokas savstarpējo koordināciju.

Vecums: no 1 gada vai arī agrāk.

Šis ir praktiskās dzīves materiāls.

Stefans (1,3 gadi) – pārsvarā iemet līdz 20 bumbiņām un tad jau ber visu laukā. Patīk pētīt arī bumbiņas, jo visas ir dažādas. Patīk arī kustināt trauku, no kura bumbiņas tiek ņemtas, jo tad tās ripinās un trauks ir arī jābalansē. Mēdz vienkārši izbērt bumbiņas uz zemes.

Marks (3,6 gadi) – šo darbiņu izvēlējies pāris reizes. Ieliek visas bumbiņas un novēro cik pilna pudele. Tad mēdz to kratīt. īpaši piesaista skaņa, kas veidojas stikla bumbiņām iekrītot stikla pudelē.

Uzdevumu noteikti var padarīt vēl matemātiskāku, ja viena skaita bumbiņas met dažādos traukos, tad var uzzināt, kurš trauks lielāks utml.

Piestiņa

Pateicoties Pink Tower Karīnai tikām pie savas piestiņas. Vairākas dienas krāju olu čaumalas un tad ķērāmies pie darba.

Šī piestiņa ir diezgan smaga, tāpēc darbojāmies kamēr mazais brālis guļ, lai nerastos kādas nevajadzīgas traumas. 🙂

Uzdevums: sagatavot darba vidi, sasmalcināmo vielu ievieto piestiņā un sāk sasmalcināšanu, sasmalcināto vielu ieber trauciņā un nokopj darba vietu. Smalcināt var roku kustinot apļveida kustībā pa labi vai pa kreisi, tāpat var stampāt. Piestiņa atrodas darba virsmas kreisajā pusē, bet smalcināmā viela labajā.

Attīsta: pilnas rokas satvēriena treniņš, sīkā motorika, lielā motorika, plaukstas locītavas teniņš, precizitāti, acs un rokas savstarpējo koordināciju.

Vecums: es teiktu, ka no 1 gada vecuma, bet tad gan vecāku uzraudzībā.

Šis ir Praktiskās dzīves materiāls.

Markam (3,6 gadi) vislabāk patika un padevās stampāt tieši olu čaumalas, kukurūzu pārslas nelikās interesantas. Tā kā darba procesa beigās gadījās pāris asākas kustības, tad darba vieta palika visai netīra. Lai visu kārtīgi sakoptu, tika izmantots putekļusūcējs.

Stefans pagaidām nav mēģinājis, bet noteikti būtu pa spēkam.