Krāsu kartiņas

Šis nu ir viens no Montessori materiāliem, ko pavisam vienkārši var pagatavot pats saviem spēkiem un tad likt lietā izdomu un to “apaudzēt”.

Attīsta: vizuālo spēju izšķirt krāsas, dod bērnam atslēgu par krāsu pasauli, dažādību, estētiskā audzināšana, siltās, aukstās, pamatkrāsas, atvasinātās krāsas.

Sākumā katra krāsu pārīša vienu kartiņu noliek malā, savukārt pārējās sakārto tā, lai blakus būtu iespējams pielikt atbilstošās krāsas kartiņu. Sākumā darbojas tikai ar vienādo krāsu meklēšanu un vēlāk var ar trīs pakāpju lekcijas palīdzību saukt krāsu nosaukumus.

Mērķis nav mācīties krāsas, bet gan izdzīvot sensoriski priekšmetus. Krāsas var saukt, bet ne obligāti prasīt.

Ja materiālu bērnam dod pirmo reizi, tad piedāvā tikai 3 pamatkrāsas (sarkana, zila, dzeltena). Tad pamazām palielina kartiņu skaitu.

Mums papildus bija arī trauciņš ar krāsainiem priekšmetiem katrā no krāsām. Vēlāk lūdzu Marku pašu sameklēt priekšmetus, kas ir mums mājās attiecīgajā krāsā.

Vecums: no 2,5 gadi, bet man jau liekas, ka var noteikti ātrāk.

Šis ir sajūtu materiāls.

DIY: sagriež dažādu krāsu papīrus (izmērus arī var variēt) taisnstūra formās pa divi. Ja ir iespēja, tad kartiņas var ielaminēt, jo tā noteikti kalpos ilgāk.

Marks (3,8 gadi) kartiņu pārīšus atrada bez aizķeršanās. Savukārt priekšmetu meklēšana izvērtās par aizraujošu pasākumu. Patika!

Stefans (1,5 gadi) pagaidām neizprata uzdevuma būtību (piedāvāju 3 pamatkrāsas), bet interesi tas protams nemazināja un vēlme iesaistīties procesā bija liela:).

Šādi ar krāsu kartiņām darbojas Estere (2,7 gadi).

1kg tomātus, lūdzu!

Maniem bērniem ir tā laime dzīvajā vērot kā aug tomāti (un ne tikai). Protams Sabilē neesam visu augšanas laiku, bet periodiski pieslēdzamies un process Markam (3,7) ir saprotams un nu jau pavisam pamatoti uzskatu, ka kādas lietas viņš noteikti zina labāk par mani.

Bērni ir tādi vērotāji un atkārtotāji! Viņi pamana vissīkākās detaļas! Un tad pienāk laiks, kad viņi to pielieto savā ikdienā.

Šodien man bija jāiet iepirkties. Un pārdevēji bija mani dēli! Pēkšņi Marks sāka mani uzrunāt uz Jūs un apkalpoja kā visdārgāko klientu (jeb kā Marks saka kudi t.i. kundi). Vispirms uzjautāja cik daudz es tos tomātus vēlēšos, tad nosvēra. Pēc tam apjautājās vai man nevajadzēšot maisiņu. Man protams, ka vajadzēja.:) Un, kas man likās ļoti interesanti – tā arī netieku gudra vai tā bija sagadīšanās vai tomēr novērojumu rezultātā iegūta pieredze, es pajautāju, ka gribu 1 kg un viņš sāka likt tomātus maisiņā, palūdzot man pieturēt ar abām rokām (atkal novērojums, ka tā jādara), kad pēc laika teicu, ka nu jau būs gana, viņš teica, ka vajagot vēl! Un kad uzlika uz svariem, tur bija 1,049kg!

Vēl nedaudz paeksperimentējām ar maisiņā esošajiem mazākajiem tomātiņiem. Ņēmām ārā pa vienam līdz atradām vienu “ideālo”, kas bija svēris tieši 49gramus un nu maisiņā bija tieši 1kg!

Pēdējā laikā Marks ir sācis arī “pierakstīt”. Šoreiz pierakstīja man cik būšot jāmaksā. Izskatās, ka Marks sāk ieiet valodas pierakstīšanas un burtu simbolu sensitīvajā fāzē.  Es to uztveru kā svarīgu signālu un pēc brīvdienām un nometnēm ķersinies tā nopietnāk klāt burtu skaņām (maisiņi sašūti 🙂 – tas jau ir daudz 🙂 ) un simboliem (smilšu burti arī top, bet lēni).

Stefans (1,4) visu atkārto ko dara Marks! Uzraušas uz krēsla pie svariem. “Nokomandē” mani (citreiz ņem pats), lai iedodu viņam tomātus un liek uz svariem. Tad cītīgi spaida pogas! 🙂 Parasti divi vai vēl vairāki tomāti aizceļo līdz mutei un tiek iekosti.:)

Sirsniņkartiņas

Īpašu mīlestību pret Valentīndienu neloloju un zināmā mērā uzskatīju par nedaudz banālu padarīšanu! Bet šogad iepatikās Līgas Kristas Solimas ideja par Draugu dienu!

Šoreiz īpaši plašu kartiņu gatavošanas kampaņu netaisījām, lai nenosistu jau tā ne īpaši lielo interesi par kartiņu gatavošanu :). Mērķis bija uztaisīt 2 kartiņas. Vienu Marka draudzenītei Esterītei (Karīnas meitiņa) un otru Kristiānai (Līgas Kristas Solimas meitiņa). Kristiānu dzīvē Marks vēl nav redzējis, tad nu viņam likās ļoti interesanti, ka taisa kartiņu meitenītei “no datora”. Bet, kad nonācām pie kartiņu ielikšanas aploksnē, kas izrādījās kartiņu taisīsanas īpašais intereses moments, Marks atcerējās par vēl divām draudzenītēm. Tā ar jaunu degsmi uztapa vēl divas kartiņas un tika papilpinātas jau it kā pabeigtās :D!

See the full gallery on Posterous

Kā pamatmateriālu izmantojām vienkāršu baltu papīru un to “izdekorējām”. Šoreiz dabūju iet Markam nedaudz palīgā, jo īstā mākslas mūza tai vakarā nebija atnākusi :D. Izgriezu sirsniņas no iepriekš apgleznota papīra un Marks nodevās kompozīcijas veidošanai. Šoreiz bija izdevība nedaudz pastāstīt kā aizpildīt laukumu un ka vienā mākslas darbā var izmantot vairākas tehnikas. Marks šoreiz izvēlējās līmēt papīra sirsniņas, mīkstās zvēriņu uzlīmītes un lentītes.

Aicināju veikt ierakstu, bet tālāk par vienu kartiņu netika. 😀 Nācās man rakstīt turot viņa roku.:)

Vēl nedaudz izrunājām pasta darbību. Pārrunājām, ka pastnieks aizvedīs Kristiānai kartiņu uz Zviedriju un savukārt viņas kartiņu atnesīs Markam. Apskatījām kartē, kur atrodas Zviedrija un, ka pastniekam vēstulīte būs jāved vai nu ar kuģi, vai ar lidmašīnu, lai tiktu pāri jūrai.

Pēc nedaudz dienām sākām gaidīt atbildes vēstulītes.

Nebiju gaidījusi tik aizrautīgu pasta kastītes satura izpēti un neviltoto prieku, kad vēstulītes tika saņemtas!

See the full gallery on Posterous

Nākamgad noteikti paplašināsim mazo (un iespējams lielo) Draugu dienas kartiņu saņēmēju loku!

Pirmais blogieraksts! :D

Nu tas ir noticis! Esmu uztaisījusi savu blogu un nu tik jāsāk rakstīt! Pagaidām gan nebūšu īpaši čakla blogotāja, jo pēc nepilnām divām nedēļām atsākšu darba gaitas. Bet tas jau nenozīmē, ka neturpināsim darboties pa mājām! 🙂