Montessori mājās un valsts dārziņš

20130124-232012.jpg
Laiks pirms un pēc Ziemassvētkiem izvērtās par mierpilnu un tai pašā laikā darbīgu periodu. Tāpēc tikai tagad esmu pieķērusies pirmajam šīgada blogierakstam.

Tik dieži nācies domāt kā labāk apvienot bērnu ikdienā bērnudārzā mācīto un darīto ar mūsu darbošanos mājās.

Šobrīd mūsu bērnu ikdiena mijās starp bērnudārzu un mājām. Marks un Stefans 3-4 dienas nedēļā apmeklē valsts bērnudārzu. Pārējās dienas dzīvojamies pa māju (cik nu tā īsti pa māju sanāk, jo ir jau vēl citas lietas, kuras darām brīvdienās).

Lai arī cik ļoti man gribētos, ka brīvdienās puikas aktīvi izrādītu vēlmi mācīties, bet pēc garās bērnudārza nedēļas viņiem gribas vienkārši atvilkt elpu. Arī es beidzot 🙂 esmu ieguvusi tādu kā sirdsmieru par bērnudārza “kvalitāti”, jo sāku redzēt augļus :). Laikam tas bija tas, kas man vajadzīgs. Tas, kā bērns iemācās lasīt, rakstīt un rēķināt man vienmēr ir licies kā liels brīnums! Un tagad es varu to sākt piedzīvot! Vēl priekš sevis esmu atklājusi, ka Markam patīk mācīties vērojot citus, ko mājās es tik labi nevaru nodrošināt, jo nav ikdienā apkārt vecāku/vienaudžu bērnu ar ko kopā mācīties.

Mājās ar rokdarbiņiem neaizraujos, jo zinu, ka to puikas saņem ikdienas dārziņā. Aktuālāka man ir Marka valodas un matemātikas tēma. Šīs ir tās jomas, kas mani nedaudz satrauca, jo no bērnudārza puses tika pausta stingra nostāja par to, ka “tik tālu mācīsies un tālāk nē”! Līdz ar to vēl vairāk izjutu to cik daudz man jāiegūlda pašai, bet laiks ko tam varētu veltīt ir tik mazs.
Jau pēc pirmās vecāku sapulces pieņēmu “sadarbošanā plānu” un aktīvi sekoju līdz kas jauns tiek apgūts dārziņā. Mājās attiecīgās tēmas mēdzam pārrunāt vai ideālā variantā izzināt vēl sīkāk. Vakaros ļauju pilnīgu darbošanās brīvību. Marks biežāk izvēlas rotaļlietas, Stefans – Montessori materiālus. Liels ir prieks, ka Mājas skoliņas nodarbības tiek gaidītas ar lielu nepacietību. Savukārt pārējās brīvajās dienās ļauju brīvi darboties, bet, ja jūtu, ka kādam no puišiem ir attiecīgais labvēlīgais noskaņojums (kuru man vajadzētu izmantot 🙂 ), tad mēdzu “piedāvāt” kādu materiālu pēc savas izvēles (matemātikas vai valodas). Prieks, ka brīvdienās Montessori materiālu plaukti ir daudz lielākā cieņā.

Mana ideālā nedēļa bija 3 dienas dārziņā un 4 mājās. (Nepieminot opciju, kad visu nedēļu varējām dzīvoties pa mājām 🙂 ) Kopš jaunā gada cenšamies aprast ar jauno ritmu (4/3) un rast iespēju iedot kādu ekstra brīvdienu ar tēta vai omīšu un opīšu palīdzību.

Ja tavs mazais apmeklē bērnudārzu, vai mājās centies ko papildus piedāvāt? Ja jā, tad kā to iekļaujat savā ikdienā?

Adventes laiks

Šodien Adventes vainagā aizdedzām pirmo sveci – atzīmējām Pirmo Adventes svētdienu un “atklājām” savu Adventes kalendāru.

KONICA MINOLTA DIGITAL CAMERA

Mūsu mājās laiks pirms Adventes paiet vairāk domājot par vecākā dēla dzimšanas dienu, kas parasti tiek svinēta ap pirmo Adventes svētdienu. Šis gads protams nebija izņēmums. Tāpēc arī pēdējos gados nav tā īsti sanācis sagatavoties Adventei pirms tā jau ir sākusies. Vienīgi Adventes vaignaga gatavošana ir izvērtusies par jauku tradīciju, kad sanākam kopā ar kaimiņienēm un netraucēti (cik nu tas izdodas, kad līdzi ir mazie prātvēderi) nododamies savu Adventes vainagu gatavošanai. Šogad arī Marks pagatavoja savu pirmo Adventes vainagu, kas rotā mūsu ēdamgaldu.

Liels bija mans prieks izmantot Evelīnas draudzene Zanes Kārkliņas sagatavoto “darbīgo” Adventes kalendāru. Ar lielu prieku ķēros klāt paša kalendāra realizācijai un mazo maisiņu gatavošanai, jo šādas nodarbes man palīdz relaksēties :).

KONICA MINOLTA DIGITAL CAMERA

Kādiem no uzdevumiem pievienoju papildmateriālus, piem., svecīti, garšvielu maisījumu utt. Katrs dienas uzdevums tika ietikts vienā papīra turziņā (pirktas Gemoss – ap 1Ls, 50gab), tā aizlīmēta. Tad izveidoju 24 dekoriņus, kurus ar karsto līmi piestiprināju pie maisiņiem. No auduma lenta izveidoju egles līnijas un ar knaģīšiem piestiprināju turziņas. Lentu pie sienas piestiprināju ar līmlentu.

Kad dienas uzdevums tiks atvērts, tad mazo dekoriņu varēs izmantos “egles” dekorēšanai.   Jau pāris gadus mūsu mājās ap šo laiku aktuāls paiek jautājums par mākslīgās egles iegādi, jo draugu lokā ir ģimenes, kam ir tradīcija “egli” pušķot jau pēc Pateicības dienas un tad tā, skaisti izgreznota, priecē līdz par Ziemassvētkiem. Un maniem puikām tas tā patīk! Arī šogad Marks jau apjautājās, kad tad mēs pušķosim savu egli. Bet mēs – vecāki :), vēl kaut kā nespējam pārslēgties uz visādi “izdevīgo” egli :). Tā nu radās ideja par “egli”, ko varētu dekorēt cik tik tīk.

KONICA MINOLTA DIGITAL CAMERA

No biezāka papīra izgriezu egles formas aplikāciju, ko piestiprināju pie sienas. Iesākumā sagatavoju pavisam vienkāršas ģeometriskās figūras, bet laikam ejot noteikti piestrādāsim pie dažādākiem rotājumiem. Uz egles pielipināju lipināmo masu un egle gatava. Adventes kalendāra dekoriņu piestiprināšanai izmantošu abpusējo pufīgo līmlentu.

KONICA MINOLTA DIGITAL CAMERA

Lai mierīgs un jauks šis Adventes laiks! Ziemīgai noskaņai :)!

Mājas skola – Brīvā darbošanās

Šoreiz Mājas skolas ietvaros izmēģinājām Brīvo darbošanos jeb bērnu vadītu Mājas skolu.

Iesākām ar dziesmiņu un lūgšanu, kam sekoja bērnu vēlme pēc klusuma vingrinājuma. Tā nu 2 min centāmies būt klusi un vērojām smilšu pulksteni.

Tad bērnus iepazīstinājām ar jaunu uzdevumu – Iešanu pa līniju. Būtība ir patiesi vienkārša – iet pa līniju :). Bet šo uzdevumu var dažādot kā vien ienāk prātā. Mēs šoreiz izmantojām spilvenu (likām uz galvas, priekšā, aiz muguras, starp kājām).

Vēl izmēģinājām nest bļodiņā ūdeni tā, lai neizšļakstītu. Iešana pa līniju attīsta bērna koordināciju un koncentrēšanās spēju.

Pēc Iešanas pa līniju bērni tika iepazīstināti ar šīs dienas noteikumiem, ka viņiem pašiem jāizvēlas ar ko darboties. Pirmā reakcija bija neliels apmulsums un tad kādu laiku notika staigāšana gar plauktiem. Beigās tomēr katrs izvēlējās kādu darbiņu un sākās brīvā darbošanās.

Te nu mums atlika vien sekot līdzi bērnu izvēlei un parādīt kā ar materiālu darbojas, ja tika izvēlēts, kas pirms tam nedarīts.

Kādā brīdī bērniem uzradās grāmatiņa ar dažādām ģeometriskām figūrām un mums ar Karīnu radās izdevība šo grāmatiņas skatīšanos pārvērst par ģeometrisko figūru un ķermeņu apgūšanu.

Jāsaka, ka pirms šīs reizes tieši bijām domājušas, ka tos varētu apskatīt sīkāk:)! Tā bija bērnu izvēle paņemt tieši šo grāmatiņu un mūsu iespēja šo grāmatiņas skatīšanos izvērst par plašāku mācīšanos :

  • atkārtot ģeometrisko figūru nosaukumus. Markam (4 gadi) pagaidām jūk 3stūra un 4stūra nosaukums, tad nu mudinu viņu pārskaitīt stūru daudzumu, lai atcerētos nosaukumu.

  • atrast līdzīgās ģ.f. starp grāmatiņā esošajām un koka figūrām.

  • noskaidrot no kādām ģ.f. sastāv ģeometriskais ķermenis

  • uzzīmējām šīs figūras uz papīra, izgriezām, salīmējām un izveidojām savu ģeometrisko ķermeni. Attēlā redzamais ir manis veidots, jo bērni bija aizrāvušies ar ģ.f. apvilkšanu un griešanu.

Pēdējo Mājas skoliņas darbiņu ierosinājām mēs, lai noslēgtu ar kopīgu darbošanos. Šoreiz darbojāmies ar Kontinentu puzzli. Sākumā sensori tika ņemti ārā un likti iekšā kontinenti. Tad katru kontinentu novietojām uz savas zilās plāksnītes un piemeklējām tur mītošos dzīvniekus, kontinentiem tika doti nosaukumi.

Pēc nelielas uzēšanas pauzes, bērniem sākās jauna darbošanās vēlme un tika testētas garšu pudelītes.

Estere (3 gadi) izrādīja lielu vēlmi izvilkt burtus. Pie dažiem burtiem iepauzējām un apskatījām arī to, kas atrodas katra burta skaņu maisiņā (neliels ieskats Krūmiņdienu Zanes maisiņos). Markam gan pagaidām nav parādījusies īpaša interese par burtu rakstīšanu, tāpēc izmantoju katru iespēju šos burtus viņam parādīt. Tomēr zināms progress ir, jo nu Marks labi sadzird un atpazīst vārdu pirmās skaņas.

Turpinājumā neliels kopsavilkums no Montessori kursu lekcijas par brīvību un disciplīnu.

Montessori norāda, ka brīvība un disciplīna nav nodalāmi jēdzieni. Bērns brīvi izvēlas ar ko darboties un vienlaicīgi nonāk situācijā, kad viņam ir jāieņem lēnums ievērot šīs te brīvības robežas. Bērns uzņemas atbildību arī pret sevi un tā jau ir disciplīna. Tāpēc brīvību nevar izdalīt no disciplīnas Montessori vidē.

M.Montessori to papildina, ka bērns dara nevis to ko viņš grib, bet grib kaut ko darīt un var to darīt. Izvēloties savas darbības brīvi, bērns var atklāt savas darbības labāk. Jo vairāk ļaujam darīt, jo bērni vairāk grib darīt. Izveidojas sistēma, kas parāda, ka bērns kaut ko grib. Piemēram, bērns tagad grib skaitīt un viņam tas tiek dots.

M.Montessori savās grāmatās daudz runā par bērnu, kas seko un darbojas savas patiesās gribas vadīts.

Galvenais Montessori disciplīnas moto: Bērns var darīt visu, kas nāk par labu viņam, citiem un apkārtējai videi. Līdz ar to nevajag visādus noteikumus un likumus.

Kārtības un disciplīnas pamats ir sakārtota vide.

Montessori ļoti akcentē spontāno izvēli, jo tā dod iespēju pamanīt sensitīvās fāzes. Tikai brīva izvēle var modināt patiesu interesi. Bērns var ņemt vienu un to pašu materiālu, tad ir jāsaprot ko bērnam dot vēl pie tā konkrētā materiāla. Visu laiku jāpapildina materiāls.

DIY Vārpstiņas

Par šī materiāla nepieciešamību orģinālā veidā nebiju īpaši pārliecināta un jau kādu ilgāku laiku meklēju DIY variantus. Tā nu ir tapusi mana versija par Vārpstiņām.

Šis ir matemātikas 1.grupas materiāls, kurā bērns darbojas ar reālām kvantitātēm un papildus jau tiek piedāvāti kvantitāšu simboli.

Materiāls: 2 kastītes, katrai 5 iedalījumi, katrs iedalījums marķēts ar simbolu melnā krāsā. Blakus kastītē atrodas 45 vārpstiņas (manā gadījumā saldējuma kociņi).

Ar vārsptiņu palīdzību izprot ideju par to, ka skaitļi nozīmē atsevišķu objektu kopumu. Bērns iepazīstas ar nulli un tai atbilstošo simbolu. Secīgas skaitļu rindas apgūšana no 0 līdz 9.

Demonstrēšana: Materiālu atnes un noliek uz  galda. Tiek nosaukti visi simboli, kas redzami uz kastes sienu iekšpuses, izņemot 0.

Sāk ar skaitli 1. Tad ar bērnu vienojas, ka liks katrā kastītē tik vārpstiņu cik ir attiecīgais skaitlis. Liek pa vienai vārpstiņai uz darba virsmas un vēlreiz pārskaita, tā ir paškontrole. Tad ieliek attiecīgajā kastītē. Turpina līdz 9.

Ja strādāts pareizi, blakus kastīte ir tukša. Ir vēl viena tukša kastīte ar nodalījumu un tur ir kaut kas rakstīts, tā ir 0.

Mums nekā vairāk nav un 0 neko vairāk arī nevajag. Bet 0 arī ir cipars un iepazīstinām ar simbolu. Parādām smilšpapīra ciparu un tad iepazīstinām ar simbolu.

Vecums: no 4 gadiem

Marks (3,10) : Pagaidām atpazīst ciparus no 1-5 un ar atkārtošanu atpazīst arī ciparus no 6-9. Līdz ar to pirmās ailītes pildījās viegli, bet pie pēdējām bija nepieciešma lielāka pacietība. Jau pašā uzdevuma sākumā noteikti kaut ko gribēja ielikt arī 0 ailītē, et tad vienojāmies, ka to darīsim vēlāk. Kad visas vārpstiņas tika sapildītas pa ailītēm un kastītē nekas neatlika, viņš ierosināja, ka jāiet paņemt vēl “vārpstiņas” ko ielikt 0 ailītē. Liels bija viņa sašutums, kad teicu, ka tā ir 0 un, ka 0 neko nevajag. Principā viņš ļoti par to apvainojās :), savukārt es nobrīnījos par šī materiāla efektivitāti. Nākamajās reizēs viņš jau zināja, ka 0 nekas nepienākas.

DIY – 2 kartona kastītes, garš kartona papīrs, līme, flomasters ciparu zīmēšanai, ciparu šabloni, “vārpstiņas”.

 

1. izmērīju kastes garumu un rezultātu izdalīju ar 5, lai iegūtu vienas iedaļas platumu.

2. salocīju kartonu attiecīgos garumos.

3. salīmēju iedaļu atdalošās maliņas un ielīmēju salocīto papīru kastītē.

4. izveidoju ciparu joslu, ar trafaretiem uzzīmēju ciparus un izkrāsoju tos. Tad ielīmēju šo joslu kastē.

Un Vārpstiņu materiāls gatavs!

Mājas skola – Ķirbis

Šoreiz Mājas skolā pētījām Ķirbi.

Sākām ar sajūtu kastes izveidi mazākajiem (Stefanam 1,8 un Noa 1,4). Šoreiz to gatavoja Marks (3,11) un Estere (3,10).


1. Rīsos iepilina pāris pilienus pārtikas krāsvielas un maisa līdz rīsi iegūst vēlamo toni. Šoreiz mums bija sarkani un dzelteni rīsi.

 

 

 

2. Abus rīsu traukus saber kopā un atkal samaisa.

 

 

 

 

3. Blakus traukā bijām sagatavojušas ķirbju sēklas, kas bija paredzētas kopā jaukšanai. Bērni to pamanīja pirms bijām paspējušas izklāstīt savu ideju, un nāca klajā ar SAVU ideju par to ka sēklas varētu piebērt rīsiem.

 

 

4. Prieks par pašu ideju bija LIELS. 🙂

 

 

 

5. Kastei pievienojām beramos trauciņus un karotītes un gatavs!

Arī šoreiz sākām klusuma vingrinājumu. Bērni tiešām centās būt klusi un vērot vai smilšu pulkstenis jau nav iztecējis. Domāju, ka lielākajiem sanāktu pat ļoti labi, ja mazie nedaudz netraucētu ar savu nepacietību. Tad sekoja dziesma un lūgšana.

Tad gada ķēdē sameklējām šodienas pērli un novietojām attiecīgajā vietā kontinentu globusu. Pagriezām globusu tā, lai Latvija (precīzāk gan Eiropa) būtu pret “sauli” (mūsu gadījumā svece), jo mums tai laikā ārā ir diena. Tā kā tuvojas Marka un Esteres dzimšanas dienas, tad uz gada ķēdes atradām viņu dzimšanas dienas pērles un atzīējām tās ar lentītēm. Tas bērniem palīdzēs piedzīvot kā tuojas viņu dzimšanas diena.

Ak, jā! Ko tad pa to laiku darīja mazie!? Izbēra sajūtu kastes saturu uz grīdas un peldējās tajā.

Tikmēr kopā ar lielajiem sākām iepazīt  ķirbi:

1. Apskatījām ķirbja attīstības rindu – no sēkliņas līdz ķirbim. Šo izprintējām jau gatavu no interneta resursiem.

2. Tad ķirbis tika pārgriests un pētīts, kas ķirbim “vēderā”.

3. Tad ķirbi sagriezām mazākos gabaliņos un devām bērniem nogaršot. Reakcijas bija dažādas :).

 

 

4. Apskatījām ķirbja sastāvdaļas – miza, ķirbis, ķirbja mīkstums un sēklas. Izmantojām 3 pakāpju lekciju (par to varat lasīt Evelīnas blogā).

 

5. Šoreiz gatavojām kūku un bērni palīdzēja pie ķirbju sagriešanas mazākos gabaliņos.

 

 

Cepām ābolu – ķirbju kūku, jo nebijām pārliecinātas, ka bērniem garšos ķirbja kūka. Beigās gan izrādījās, ka arī šī viņiem īpaši negāja pie sirds. 🙂

6. Ķirbja caurumošana – šis darbiņš patika visiem. Izmantojām koka “naglas” (golfa bumbiņu statīviņus) un koka/īstos āmurīšus. Stefanam stāvēju klāt, jo viņš gribēja TIKAI īsto āmuru, bet tai pašā laikā nedaudz par daudz vicinājās.

7. Lielākie mums izspieda ķirbja sulu un tad visi nogaršojām. Sejas nepaspējām iemūžināt :). Atkal reakcijas bija ļoti dažādas.

 

 

 

 

8. Taisījām paši savus ķirbjus. Pamatdoma bija izkrāsot tādus šķīvīšus kādi ir Stefanam un Esterei, bet Marks nebija pierunājams uz cauruma izgriešanu šķīvim. Savukārt Stefans cītīgi atkārtoja brāļa darīto un krāsoja šķīvja “vidu” :).

 

Kad krāsa bija nožuvusi, Ķirbji tika pārklāti ar līmi un pa virsu uzbērtas/uzliktas ķirbju sēkas. No “trubutīramajiem” izveidojām lapiņu.

 

 

 

9. Plastilīna masas ķirbju sejiņas – sejas grimases veidotas no pupiņām.

 

 

 

Šis darbiņš patika arī Noa.

Nākamreiz runāsim par putniem!

Par iepriekšējo reizi, kad mācījāmies par KOKIEM, vari lasīt Karīnas blogā.

Mājas skola – Koku lapas

Pirms nedēļas kopā ar Karīnu uzsākām Mājas skolu mūsu bērniem. Pagaidām nākam kopā tikai ar saviem bērniem un cenšamies izjust ko un kā labāk darīt.

Pirmajā reizē runājām par, smaržojām, griezām, pētījām un visādi citādi izzinājām ābolus. Tar to kā mums gāja vari lasīt Karīnas blogā.

Šoreiz viss bija par un ap rudenīgajām koku lapām.

Nodarbību iesākām ar lūgšanu un dziesmiņu.

Tad vēlreiz apskatījām gadalaiku apli un gada ķēdi. Šoreiz iesāku uzreiz ar 3 pakāpju lekcijas 2.pakāpi un jautāju bērniem, lai parāda rudens iedalījumu gadalaiku aplī. Kad bijām noskaidrojuši, kurš ir rudens, ķērāmies klāt lapām. Katrs bērns tika pie savas lapas un mēs pārrunājām kādas tad ir mūsu lapas. Tad meklējām atpazīt dažādās krāsas, kas redzamas lapās. Pārrunājām to, ka rudenī lapas maina krāsu.

Rudenīgā sajūtu kaste – šoreiz iekšā likām kastaņus, zīles, dažādu koku lapas, burciņas, lāpstiņu, pinceti, palielināmo stiklu, tējas sietiņu un dažus čiekurus. Šis ir īstais brīdis, lai sagādātu dabas velšu krājumus visai ziemai.

Tad sekoja lapu šķirošanas uzdevums. Katrai lapai bij jāatrod pārītis. Sākumā izņēmām dažas lapas un aicinājām bērnus atrast vēlvienu tādu pašu lapu. Liekot lapas, saucām arī kādu lapu nosaukumus. Mērķis gan nav iemācīties šos nosaukumus.

Kad lapu šķirošana tika pabeigta, mēģinājām atpazīt vai mums ir kādas no lapu kartiņu materiālā (materiālu lejuplādējām no www.emontessori.lv) esošajām lapām. Pazīstamākās (ozols, kļava, Pīlādzis) bērni atpazina uzreiz, bet tad bija kādas pie kurām arī mums ar Karīnu nācās padomāt. Šī ir viena no tēmām ko es varu mācīties kopā ar saviem bērniem, jo zināšanas par kokiem un to nosaukumiem nav mana stiprā puse. 🙂

Neredzamā lapa – zem baltas papīra (mums bija nedaudz plānāks par parasto) lapas tika paliktas kļavu lapas un tad pa visu štrihots ar krītiņiem. Beigās apvilkām lapas kontūru un bijām uzzīmējuši īstu lapas nospiedumu.

Lapas fosīlijas – uz izrullēta māla uzliek koka lapu un nedaudz parullē pa virsu. Kad māls izžūs, tad nākamajā Mājas skolas reizē krāsosim lapas nospiedumu ar guašām.

Botāniskās puzzles – prezentējām bērniem šo montessori materiālu, kas no mums visiem pazīstamām un ierastām puzzlēm atšķiras ar sadalījumu gabaliņos. Šīs puzzles ir sadalītas pa auga sastāvdaļām. Šoreiz apskatījām sīkāk lapas puzzli un iepazināmies ar tās sastāvdaļām – pielape, kātiņš, lapas plātne, dzīslojums. Ar pārējām puzzlēm darbojāmies sensori tās izjaucot un cenšoties salikt. Liels paldies par Puzzļu aizdošanu  mums jāsaka Dārgumu Zanei (blogā vari lasīt par to kā viņas meitiņa ar tām darbojas). 🙂

Lapu vitrāžas – šis darbiņš gan izvērtās vairāk mammu nekā bērnu, bet ar to prieks mazāks nepalika :). Nepieciešamas lapas, laminētājs un laminētāja lapas, šķēres, žilka (jeb makšķeraukla:) ) vai līmlenta. Sākumā Estere bija liels palīgs un nogrieza lapu kātiņus, lai tās būtu vieglāk ielaminēt. Pie ielaminēšanas bērni ar nepacietību gaidīja lapas laminatora otrā pusē, bet tad sekoja griešanas darbi, kas mazajām rociņām īsti nebija pa spēkam un šūt ar vēl nedevām :). Tāpēc pa šo laiku bērni varēja šūt paši savas lapas.

Lapas šūšana/vēršana – ielaminēta lapa, kurai apkārt izspiesti caurumiņi un kurpjušņore.

Šoreiz mums kaut kā negāja tik gludi :)! Mani puiši bija ieinteresēti Esteres un Noa mantu plauktos un ik pa brīdim nespēja nokoncentrēties. Tāpēc mēdza iestāties kādas “atpūtas” pauzes. 🙂 Redzēs kā mums ies nākamreiz, kad runāsim par Kokiem.

This slideshow requires JavaScript.

Viesošanās LR1 raidījumā “Ģimenes Studija”

Šonedēļ bija iespēja piedalīties LR1 raidījumā “Ģimenes studija” un stāstīt par to kā mammas mājās darbojas ar saviem bērniem izmantojot Montessori pieeju. Kopā bijām 5 mammas – Evelīna, Karīna, Zane, Līga un es.

Šeit Karīnas un Evelīnas apraksti par pasākumu:

Montessori mammas radio

Viesošanās LR1 raidījumā “Ģimenes Studija”.

Kartona kaste un “naglas”

Kādu laiku atpakaļ redzēju līdzīgu ideju un iedomājos par saviem puišiem, kam patīk āmuri, naglas, to naglošana un stikla bumbiņas…un tapa arī mūsu versija.

Materiāls – golfa bumbiņu paliknīši, āmurs, putuplasts vai kartona kaste, stikla bumbiņas vai golfa bumbiņas.

Uzdevums: iesist putuplastā/kartonā “naglas” un uzlikt bumbiņu, lai tā nenokrīt.

Attīsta: sīko motoriku, pincetes satvēriena treniņš, precizitāti, acs un rokas savstarpējo koordināciju.

Vecums: ap 18 mēn.

 

Stefans (18 mēn) Šoreiz izvēlējos koka āmuru, lai nebūtu visu laiku jābūt blakus un jāuzmana pa kurieni sit :). Kā jau biju iedomājusies, tad “iesist” golfa bumbiņu paliknīšus bija liels izaicinājums. Tad nu piepalīdzēju, nedaudz iestiprinot “naglas” putuplastā un kartonā. Un tad jau sišana aizgāja uz urrā. Īpaši aizrautīgi “naglas” tika sistas kartonā, jo tur tās gāja iekšā daudz dziļāk. Citas bumbiņas smuki uzgūlās, bet citas krita un krita nost. Vēlāk ņēma laukā “naglas” un lika tukšajos caurumos, spiežot ar pirkstu līdz lejai. Vēl izdomāja bumbiņas likt uz caurumiņiem, kur tās nedaudz iegūlās.

Marks (3,9 gadi) – putuplasta variants viņam neizraisīja īpašu interesi un vairāk par vienu reizi to neizpildīja. Savukārt kartona “naglošana” ļoti patika.

Smilšu jeb smilšpapīra cipari

Šis ir Montessori matemātikas materiala 1.grupas 2.materiāls, kas seko aiz Skaitļu stieņu materiāla.

Materiāls sastāv no koka dēlīšiem zaļā krāsā ar smilšpapīru cipariem no 0 līdz 9. Es šo materiālu izvēlējos nopirkt, jo pati gatavošu smilšu burtus, kas jau ir laikietilpīgi. Man šis materiāls izmaksāja ap 7Ls (skaitļu plāksnītes un kastīte). Par to kā šo materiālu vienkārši pagatavot pašiem sīkāk ir aprakstījusi Evelīna savā blogā.

Materiālam papildus lietoju kastīti ar mannu, kas paredzēta ciparu rakstības treniņam.

Tiešais mērķis ir bērns iepazīstas ar kvantitātēm atbilstošiem rakstītajiem simboliem. Bērns mācās no galvas secīgu skaitļu rindu, no 1 līdz 9.

Darbojoties ar smilšu cipariem bērns netieši gatavojas skaitļu un ciparu rakstīšanai.

Demonstrējums: Vispirms paņēmām skaitļu stieņus un vēlreiz tos saskaitījām. Tad parādīju šos ciparus un jautāju, lai parāda/nosauc kurus jau atpazīst. Tad ņēmām katru stieni atsevišķi, vēlreiz pārskaitījām posmus un parādīju kā šo skaitli var pierakstīt un izvilku  ar trīs rakstīšanas pirkstiem pa ciparu. Tad devu to atkārot Markam.

3 pakāpju lekcijas laikā svarīgi ievērot, lai bērns iztausta ciparus, kas paliek viņa muskuļu atmiņā.

Ieteicamais vecums ir no 4 gadiem un kad jau ir apgūti liela daļa skaņu un burtu, bet mūsu mājās šīs process notiek otrādi, jo ar tām skaņām un burtiem pagaidām neiet tik raiti.

Marks (3,9gadi) sākumā pa cipariem gribēja vilkt ar nagu, bet tad paskaidroju, ka ta viņš bojā šo materiālu un mums tas būs jāliek malā. Grūtības pagaidām sagādā atcerēšanās no kuras vietas jāsāk cipars vilkt, tāpēc apsveru domu uzlīmēt punktiņus kā Evelīnas cipariem. Pēc nepilna mēneša darbošanās ar materiālu atpazīst ciparus no 1-5. Jāuzsver, ka pirms tam nevienu ciparu netiku uzsvērusi vai mācījusi, jo sākām ar skaitļa kvantitāti. Piemēram, ap 2,5 gadu vecumu devu 2 vai 3 ābolus (vai jebko citu) un teicu tas ir divi (vai trīs). Ar kvantitāti 1 un 2 nebija nekādu problēmu, grūtāk nāca pārslēgties uz nākamiem apjomiem. Tāpat Marks mēdz vienlaicīgi izmantot vairākus materiālus. Piemēram, šoreiz (skat. bildes), velkot 3, viņš izdomāja atnest skaitīšanas stieņu trīs posmu stieni. Tad attīstīja  pašizveidoto uzdevumu izliekot pārējos ciparus no 1-7 un atrodot tiem atbilstošos stieņus.

Stefans (1,6 gadi) – tā kā cenšos ar šiem materiāliem darboties kamēr Stefans guļ, tad īsti viņš tos nav dabūjis. Bet, ja sanāk, ka Markam rodas interese laikā, kad Stefans ir nomodā, tad parasti arī Stefans tiek pie viena cipara un cenšas atdarināt Marka darbības.

Pirmais matemātikas materiāls – Skaitļu stieņi.

Montessori savus matemātikas materiālus ir veidojusi tā, lai bērns darbojoties ar tiem vienkārši izdzīvotu, sajustu un izprastu apjomus/kvantitātes. Tie bērnu ved no konkrētām lietām uz apstrakciju. No apjoma/kvantitātes uz tā pierakstu – ciparu.

No konkrētā uz abstrakto.

Matemātikas materiāli tiek iedalīti 5 grupās. Šobrīd iepazīstināšu jūs ar Skaitļu stieņiem, kas ir 1.grupas 1.materiāls! Tātad pats sākums.

Šo materiālu mums laipni aizdeva Karīna, kamēr mūsējais vēl tapšanas stadijā. Tas ir pašu gatavots. Ja ir vēlme pēc šāda materiāla mājās, tad noteikti ieteiktu to pagatavot pašiem, jo tā sanāks daudz lētāk, it sevišķi, ja ir kāds pieejams galdnieks ar draudzīgu cenu.

Materiāls sastāv no 10 stieņiem, kas ir garumā no 10 cm līdz 1m. Viena vienība/posms ir 10cm. Biezums 2.5*2.5 cm biezumā. Darbs notiek uz paklāja.

Uzdevums ir izdzīvot katra skaitļa kvantitāti un iemācīties attiecīgo nosaukumu. Katrs skaitlis ir viens veselums, kaut sastāv no atsevišķiem posmiem. Bērns izdzīvo atsevišķu daļu pieaugumu. Jo skaitlim augot, aug arī posmu skaits. Palīdz izdzīvot un no galvas iemācīties skaitļus no 1 līdz 10. Trenē atmiņu!

Demonstrējums :

  • Materiālu atnes uz paklāja un saliek jauktā kārtībā.
  • Tad sāk kārtot ar garāko stieni! Jāievēro, ka liekot stieņus, pirmais posms ir sarkans. (Pirmajā reizē vecāks nodemonstrē sistēmu pēc kā liek stieņus)
  • Tālāk turpina bērns.
  • Kad stieņi salikti, vecāks paņem apakšējos trīs un atdala no pārējiem. Sākas 3 pakāpju lekcija (Evelīna sīkāk aprakstījusi savā blogā). 1. Pakāpe. Paņem īsāko stieni un saka, ka tas ir 1. Uzliek plaukstu posmam virsū un saskaita 1. Kur otrais stienis, tur saskaita 2. Tāpat ar 3. stieni. 2. Pakāpe. Lūdzam bērnam parādīt un saskaitīt 1, 2 un 3. Svarīgi, lai bērns saskaita. 3. Pakāpe. Kas tas ir? Bērns nosauc un pārskaita.

Vecums: no 4 gadiem

Šoreiz pirmās bildes ievietoju no kursiem, jo bij grūti noķert Marka roku maiņu uz stieņa :)!

Marks (3,9 gadi) – šis materiāls viņam patīk, bet tā ka to vien ņemtu arī nav. Pirmajās reizēs veikli tika galā ar stieņiem 1-5 (tālāk neliku skaitīt). Kad ķērāmies pie garākajiem stieņiem, parādījās vēlme steigties vai nekoncentrēties uz posmiem – vienā posmā saskaitot 2 reiz vai kādam posmam pārlecot. Tādās reizēs lūdzu būt uzmanīgākam un pārskaitīt vēlreiz. Ja gadās salikt nepareizi, tad gaidu līdz pats to ievēros.

Jāļauj bērniem vingrināties un jādod vēlreiz šis materiāls. Spējas, kas ir sākušas attīstīties nenonāks līdz briedumam, ja mēs neļausim bērnam atkārtot.

Tā kā Marks ievēroja, ka mums ir arī smilšu cipari, tad uzreiz izrādīja interesi par tiem un tā dabiski pārgājām pie 1.grupas 2.materiāla un tā sasaistes ar pirmo. Pēc nepilna mēneša  darbošanās ar šo materiālu Marks viegli tiek galā ar stieņu skaitīšanu. Kad jautāju atrast kādu stieni, tad spēj atrast konkrēto skaitli/stieni līdz 4 vai 5 (kā kuro dienu).