Burtu spēle

Cik brīžiem ir grūti gaidīt, bet cik forša ir sajūta, kad esi sagaidījis un tas noticis pilnīgi dabīgi!
Markam (4,9) ir iestājies ļoti izteikts rakstīšanas un burtu periods. Skaņas mācījāmies atpazīt jau no 3 gadu vecuma, bet kad sāku likt klāt burtus, tad interese bija ļoti minimāla. Tad nāca interese par sava vārda rakstību, bet uz laiku interese ar to arī aprobežojās. Bet šovasar esmu sagaidījusi jaunu burtu mācīšanās uzplūdu.
Bet kā, lai pamudina vairāk interesēties par tiem burtiem, kas vēl nav zināmi? Spēlējām spēli!

Šoreiz izmantoju rakstītos burtus, jo tos vēl M labi neatpazīst arī, ja zina drukāto. Ņēmu dažus zināmus un pārējos vēl nezināmos burtus. Papildus paņēmām skaņu maisiņus un pie katra uzvaras punkta vilkām ārā arī vienu priekšmetu.
Spēles laukumu kopīgiem spēkiem uzzīmējām uz IKEA veikaliņā pirktā papīra ruļļa (cena ap 4Ls). Un spēle var sākties! Vienīgi M bija grūtības ar noteikumu pieņemšanu, ka katrs burts uz priekšu var iet tikai par vienu laukumiņu, jo brīžiem tas aizmirsās un ar i,v,j gribēja iet 3,5,6 reizes. Un jā i burtam noteikti bija jāliek 3 un nevis 4! 🙂

Kā sajaucas krāsas jeb krāsu aplis

Vasara izbaudīta! Rudens sezona sagaidīta un jauniem ierakstiem būs būt!:)
Šoreiz par kādu jauku materiālu un uzdevumu, ko veicām, lai paši pārliecinātos par to kā tas notiek – Kā sajaucas krāsas?!
Materiāls: Krāsu aplis (www.krasuaplis.lv), kartiņas, definīciju grāmatiņa (www.emontessori.lv) . Papildus izmantojām pārtikas krāsvielas (gemoss), 3 lielākas burciņas, 3 mazākas burciņas
Tā kā man ļoti gribās dēlus pēc iespējas vairāk iepazīstināt ar mākslas pasauli un palīdzēt viņiem
to iemīlēt, tad biju ļoti priecīga par šāda materiāla nonākšanu mūsu mājās.

Krāsu apli izmantojam gan kā puzli, gan meklējot līdzīgu krāsu priekšmetus. Šoreiz ņēmām talkā pārtikas krāsvielas un ūdeni, lai ieraudzītu kā tad tās krāsas sajauksies un vai maz mums kaut kas sanāks.
Vispirms sagatavojām darba virsmu un jau laikus apbruņojāmies ar “glābšanas” dvielīšiem, kas ikdienā atrodas vienā no materiālu plauktiem, lai vienmēr būtu pa ķērienam.
Tad abi puikas salēja ūdeni lielākajās burciņās. Pie šādiem darbiem/uzdevumiem mums parasti ir jāvienojas jau laicīgi, kurš ko lies, lai kāds netiktu apbižots, jo S (2,6) tagad ir ļoti izteikt “es arī” periods.
Tika sapilināti krāsas pilnieniņi. Arī pie šī darbiņa vienojāmies iepriekš cik pilienus pilināt, lai nejauši netiek sapilināts par daudz.

M (4,9) uzreiz pamanīja sakarības starp Krāsu apļa kāsām un tām, kas sanāca mums. Savukārt S šobrīd aktīvi mācās nosaukt karāsas un viņš atpazina savu top krāsu – sarkano. Savukārt M nosauca visas krāsas un kopīgiem spēkiem mazajam brālim mācījām zilo un dzalteno.

Kad bijām kārtīgi apskatījuši pamatkrāsas, tad sajaucām atvasinātās krāsas. Pirmajā reizē jaucām vienāda daudzuma ko katras pamatkrāsas, bet tā kā to stiprums nebija līdzīgs, tad vajadzīgais tonis nesanāca. Tad nu pārjaucām mazliet uzmanīgāk, lai iegūtu vajadzīgo toni.

Nākamajā reizē krāsas jauksim tālāk, lai iegūtu trešās pakāpes atvasinātās krāsas.
Vēl esam pārgājuši uz trīs (zils, sarkans, dzeltens) krāsu guašām, lai vajadzīgos toņus puikas varētu sajaukt paši. Tās pirms darbošanās tiek iespiestas krāsu paletītē un atkrīt mūžīgi sajauktās guašu krāsas, kas ir mazajās bundžiņās.

Ziemeļpols

Man tik ļoti patīk bērnu ierosinātas darbošanās, kuras kopīgiem spēkiem varam attīstīt par interesantu darbošanos!

Veļot sniega bumbas, Marks (4,1 gadi) ierosināja, ka vienu no bumbām varētu paņemt līdz uz mājām. Domāts darīts! Likām bumbu uz ragavām un vedām mājās.

Lai dzīvi padarītu krāsaināku, sagatavojām krāsaino ūdeni. Marks iepilināja krūzītēs dažus pārtikas krāsvielas (pirktas Gemoss) pilienus un pielēja ūdeni. Tā kā mājās bija izbeigušās pipetes, tad iedomājos par tukšajām Humer (jūras ūdens deguna skalošanai) kapsuliņām – sanāca ideālas pipetītes.

Sadalījām bumbu uz pusēm, lai katram tiek savs sniega kalns un piemeklējām instrumentus ar ko rakt un veidot alas. Kamēr Marks cītīgi raka un krāsoja sniegu, man bija iespēja netraucēti (Markam reizēm tas liekas par ilgu un tad nāk kaut ko jautāt utt.) nolikt Stefanu gulēt. 🙂

Darbošanās sanāca vairāku stundu garumā. Marks secināja, ka sniega kalns ir līdzīgs Ziemeļpolam un, ka viņam vajag pingvīnus. Tā uz Ziemeļpolu atceļoja ne tikai pingvīns, bet arī citi zvēri. 🙂    Papildus apskatījām globusu un vēlreiz izrunājām par Antarktīdu, kur arī ir auksts un daudz sniega.

Lai arī šī darbošanās vairāk līdzinās tīrai izklaidei, tomēr tā ietver daudzus prakstiskās dzīves un sajūtu elementus.

Šo darbošanos plānojam drīzumā atkārtot. Un ja nav vēlme iet ārā pēc sniega, tad to var dabūt arī uz balkona un palodzēm! 😉

Lai jauka sniega diena!

Smilšu jeb smilšpapīra cipari

Šis ir Montessori matemātikas materiala 1.grupas 2.materiāls, kas seko aiz Skaitļu stieņu materiāla.

Materiāls sastāv no koka dēlīšiem zaļā krāsā ar smilšpapīru cipariem no 0 līdz 9. Es šo materiālu izvēlējos nopirkt, jo pati gatavošu smilšu burtus, kas jau ir laikietilpīgi. Man šis materiāls izmaksāja ap 7Ls (skaitļu plāksnītes un kastīte). Par to kā šo materiālu vienkārši pagatavot pašiem sīkāk ir aprakstījusi Evelīna savā blogā.

Materiālam papildus lietoju kastīti ar mannu, kas paredzēta ciparu rakstības treniņam.

Tiešais mērķis ir bērns iepazīstas ar kvantitātēm atbilstošiem rakstītajiem simboliem. Bērns mācās no galvas secīgu skaitļu rindu, no 1 līdz 9.

Darbojoties ar smilšu cipariem bērns netieši gatavojas skaitļu un ciparu rakstīšanai.

Demonstrējums: Vispirms paņēmām skaitļu stieņus un vēlreiz tos saskaitījām. Tad parādīju šos ciparus un jautāju, lai parāda/nosauc kurus jau atpazīst. Tad ņēmām katru stieni atsevišķi, vēlreiz pārskaitījām posmus un parādīju kā šo skaitli var pierakstīt un izvilku  ar trīs rakstīšanas pirkstiem pa ciparu. Tad devu to atkārot Markam.

3 pakāpju lekcijas laikā svarīgi ievērot, lai bērns iztausta ciparus, kas paliek viņa muskuļu atmiņā.

Ieteicamais vecums ir no 4 gadiem un kad jau ir apgūti liela daļa skaņu un burtu, bet mūsu mājās šīs process notiek otrādi, jo ar tām skaņām un burtiem pagaidām neiet tik raiti.

Marks (3,9gadi) sākumā pa cipariem gribēja vilkt ar nagu, bet tad paskaidroju, ka ta viņš bojā šo materiālu un mums tas būs jāliek malā. Grūtības pagaidām sagādā atcerēšanās no kuras vietas jāsāk cipars vilkt, tāpēc apsveru domu uzlīmēt punktiņus kā Evelīnas cipariem. Pēc nepilna mēneša darbošanās ar materiālu atpazīst ciparus no 1-5. Jāuzsver, ka pirms tam nevienu ciparu netiku uzsvērusi vai mācījusi, jo sākām ar skaitļa kvantitāti. Piemēram, ap 2,5 gadu vecumu devu 2 vai 3 ābolus (vai jebko citu) un teicu tas ir divi (vai trīs). Ar kvantitāti 1 un 2 nebija nekādu problēmu, grūtāk nāca pārslēgties uz nākamiem apjomiem. Tāpat Marks mēdz vienlaicīgi izmantot vairākus materiālus. Piemēram, šoreiz (skat. bildes), velkot 3, viņš izdomāja atnest skaitīšanas stieņu trīs posmu stieni. Tad attīstīja  pašizveidoto uzdevumu izliekot pārējos ciparus no 1-7 un atrodot tiem atbilstošos stieņus.

Stefans (1,6 gadi) – tā kā cenšos ar šiem materiāliem darboties kamēr Stefans guļ, tad īsti viņš tos nav dabūjis. Bet, ja sanāk, ka Markam rodas interese laikā, kad Stefans ir nomodā, tad parasti arī Stefans tiek pie viena cipara un cenšas atdarināt Marka darbības.

Pirmais matemātikas materiāls – Skaitļu stieņi.

Montessori savus matemātikas materiālus ir veidojusi tā, lai bērns darbojoties ar tiem vienkārši izdzīvotu, sajustu un izprastu apjomus/kvantitātes. Tie bērnu ved no konkrētām lietām uz apstrakciju. No apjoma/kvantitātes uz tā pierakstu – ciparu.

No konkrētā uz abstrakto.

Matemātikas materiāli tiek iedalīti 5 grupās. Šobrīd iepazīstināšu jūs ar Skaitļu stieņiem, kas ir 1.grupas 1.materiāls! Tātad pats sākums.

Šo materiālu mums laipni aizdeva Karīna, kamēr mūsējais vēl tapšanas stadijā. Tas ir pašu gatavots. Ja ir vēlme pēc šāda materiāla mājās, tad noteikti ieteiktu to pagatavot pašiem, jo tā sanāks daudz lētāk, it sevišķi, ja ir kāds pieejams galdnieks ar draudzīgu cenu.

Materiāls sastāv no 10 stieņiem, kas ir garumā no 10 cm līdz 1m. Viena vienība/posms ir 10cm. Biezums 2.5*2.5 cm biezumā. Darbs notiek uz paklāja.

Uzdevums ir izdzīvot katra skaitļa kvantitāti un iemācīties attiecīgo nosaukumu. Katrs skaitlis ir viens veselums, kaut sastāv no atsevišķiem posmiem. Bērns izdzīvo atsevišķu daļu pieaugumu. Jo skaitlim augot, aug arī posmu skaits. Palīdz izdzīvot un no galvas iemācīties skaitļus no 1 līdz 10. Trenē atmiņu!

Demonstrējums :

• Materiālu atnes uz paklāja un saliek jauktā kārtībā.
• Tad sāk kārtot ar garāko stieni! Jāievēro, ka liekot stieņus, pirmais posms ir sarkans. (Pirmajā reizē vecāks nodemonstrē sistēmu pēc kā liek stieņus)
• Tālāk turpina bērns.
• Kad stieņi salikti, vecāks paņem apakšējos trīs un atdala no pārējiem. Sākas 3 pakāpju lekcija (Evelīna sīkāk aprakstījusi savā blogā). 1. Pakāpe. Paņem īsāko stieni un saka, ka tas ir 1. Uzliek plaukstu posmam virsū un saskaita 1. Kur otrais stienis, tur saskaita 2. Tāpat ar 3. stieni. 2. Pakāpe. Lūdzam bērnam parādīt un saskaitīt 1, 2 un 3. Svarīgi, lai bērns saskaita. 3. Pakāpe. Kas tas ir? Bērns nosauc un pārskaita.

Vecums: no 4 gadiem

Šoreiz pirmās bildes ievietoju no kursiem, jo bij grūti noķert Marka roku maiņu uz stieņa :)!

Marks (3,9 gadi) – šis materiāls viņam patīk, bet tā ka to vien ņemtu arī nav. Pirmajās reizēs veikli tika galā ar stieņiem 1-5 (tālāk neliku skaitīt). Kad ķērāmies pie garākajiem stieņiem, parādījās vēlme steigties vai nekoncentrēties uz posmiem – vienā posmā saskaitot 2 reiz vai kādam posmam pārlecot. Tādās reizēs lūdzu būt uzmanīgākam un pārskaitīt vēlreiz. Ja gadās salikt nepareizi, tad gaidu līdz pats to ievēros.

Jāļauj bērniem vingrināties un jādod vēlreiz šis materiāls. Spējas, kas ir sākušas attīstīties nenonāks līdz briedumam, ja mēs neļausim bērnam atkārtot.

Tā kā Marks ievēroja, ka mums ir arī smilšu cipari, tad uzreiz izrādīja interesi par tiem un tā dabiski pārgājām pie 1.grupas 2.materiāla un tā sasaistes ar pirmo. Pēc nepilna mēneša  darbošanās ar šo materiālu Marks viegli tiek galā ar stieņu skaitīšanu. Kad jautāju atrast kādu stieni, tad spēj atrast konkrēto skaitli/stieni līdz 4 vai 5 (kā kuro dienu).

Vēl mazliet par vasaru!

Lai arī laikapstākļi tā vien liek domāt par rudeni, esmu sadūšojusies pazliet pakavēties mūsu vasarā! Tā bija skaista vasara!

This slideshow requires JavaScript.

Šogad laikam (cik nu atceros) bija pirmā vasara manā mūžā, kad tās beigās tā patiesi ilgojos pēc rudens. Tik daudz dažādu piedzīvojumu un pārdzīvojumu, ka visa mana būtība sāka ilgoties pēc miera un klusuma, pēc rimtāka laika plūduma un paredzamākas ikdienas.

Un tā mūsu mājās ienāca rudens! Man šī apziņa ienāca ar kalendarā (atraksts no Evelīnas bloga, jo mūsu kalendārs vēl tapšanas stadijā) nomainīto vasaras dzelteno uzrakstu pret rudens sarkano.

Bērni uzsāka bērnudārza gaitas (lielais pavisam mierīgi, mazais +/- arī ok). Bez jebkādas piepūles un pilnīgi dabīgi (man tas vēljoprojām ir liels brīnums pie mūsu dzīves ritma) bērni sāka iet gulēt ap 9:00! Pirms tam gulētiešanas laiks bija ap 22-23:00.

Stefans (1,6 gadi) augusta pēdējās dienās iemalkoja savu pēdējo piena “devu” un kopš tā laika beidzot sāka ēst arī “cieto paiku” (līdz šim viņam 70% no dienas uzņemtā ēdiena bija mammas piens).

• Un nu viņš noguļ arī visu nakti ar atsevišķiem izņēmumiem.
• Ļoti aizrāvies ar papīru “šķērēšanu” (Marka ieviest apzīmējums griešanai). Šobrīd ši aktivitāte ir top. Jau var satvertām šķērēm attaisīt asmeņus un ielikt papīru pa vidu un aizvērt asmeņus, tā sagriežot papīru.
• Joprojām ļoti patīk stikla bumbiņas. Cenšos tās izmantot dažādos darbiņo – bēršana stikla pudelē, pārlikt no vien trauciņa otrā ar karoti utt.
• Ļoti uzstājīgi izsaka savu “viedokli”, ja cenšas ko panākt. Lai arī valodiņa viņam vēl nav tik labi attīstījusies, viņš tik un tā darīs visu lai pieaugušais saprastu ko viņš grib!
• Ļoti patīk mazgāt zobus! To var darīt pat 10x pa dienu.
• Kad izmanto ūdeni, lai lietu no vienas glāzes otrā, un tas nolīst garām, skrien pēc dvieļa, lai visu saslaucītu.
• Sācis zīmēt.
• Principā grib darīt VISU ko dara brālis un “iepūt”, ka vēl par mazu!

Marks (3,9gadi) … iestājās mazs pārdomu brīdis par to kā, lai viņu tagad vislabāk noraksturo 🙂 … ir kļuvis citāds, nu tāds lielāks, prātīgāks.

• Vasarā viens no mūsu ģimenes (un draugu ģimenes) lielākajiem notikumiem bija Varoņu brīvdienas – Atklājot Visumu! (Te sīkāk Karīna to aprakstījusi) Tā mums ar Karīnu bija jauna pieredze tieši strādājot ar Montessori materiāliem. Lai arī pati esmu piedalījusies daudzu nometņu organizēšanā, tomēr šis pasākums kaut kā ipaši uzrunāja. Principā visu pasākuma laiku Marks kaut kur tur bija, nekur īpaši negribēja pieslēgties un mums ar vīru arī nebija laika, lai viņam tā īpaši un lēnām visu paskaidrotu. Tā nu viņš tur bija, kaut kur skraidīja. Man protams bija nedaudz zēl, ka viņš neko negribēja darīt. Pēc šīm piedzīvojumu dienām man bija iespēja piedzīvot Montessori kursos uzsvērto patiesību, ka bērns var arī pats fiziski nepiedalīties procesā, bet tas nenozīmē, ka viņš šo procesu nevēro un nemācās. Pēkšņi Marks sāka lietot kādus kontinentu nosaukumus (protams ne jau apzīmējot kontinentus, bet gan piemēram Āfrikas saldējums) un ta viss uzsūktais tik sāka birt laukā. Lai visu kārtīgāk izrunatu, es vēlreiz nodemonstrēju visus materiālus un mēs turpinām mācīties un atkārtot. (ceru pamazām arī aprakstīt blogā kādus no tiem)
• Uzsāka mācības mūzikas skoliņā. Pagaidām abas nodarbības nācās būt klāt, bet ceru, ka nākamā būs TĀ ĪSTĀ, kad viņš paliks viens.
• Uzsākām skaņu mācīšanos, bet šis vēl kaut ka neiet. Laikam pati neizjūtu tā līdz galam šo procesu. Gan būs ieraksts arī par to kā mēs to darām.
• Cītīgi mācāmies matemātiku. Te nu man viss liekas tik loģisks, ka arī Markam patīk! 🙂 (ceru atrast kādu brītiņu, lai padalītos arī ar šo).
• No rītiem var ilgu laiku dzīvoties pidžamā, bet tad pēkšņi paziņo:” es iešu apģērbties!” Aiziet un savu istabu, aiztaisa durvis un pēc kādām 10 min iznāk apģērbies. Bieži esam runājuši par apģērbu saskanīgumu, tad nu citreiz viņš’pārjautā vai viņa izvēlētās drēbes iet kopā. Pagaidām gan nākas pacīnīties par šortu vilkšnu saulainās dienās, jo viņš joprojam uzskata, ka ar tiem ārā būs silti, jo taču ir saule!
• Pēdēja laikā ļoti uzstājīgi visu grib izdarīt pats un man nākas aprauties un atskārt, ka šis laikam ir tas brīdis, kad mammai ir maksimāli jāpaiet malā, lai nekļūtu par “appuišotāju” :)! Lielākoties jau visu viņš dara pats, bet ir tomēr kadas lietas ko viņš arī grib pārņemt savā parziņā. Nu vairs nedrīkstu ieliet ūdeni no lielās krūkas, bet man jāielej mazākā krūkā, kuru viņš pats var pacelt un ieliet sev glāzē (zinu jau, ka pēc Montessori man mazajai krūkai visu laiku būtu jābūt pilani, bet tas ūdens par ātru izdzeras 😉 ); ēdienu arī vairs nedrīkstu uzlikt uz šķīvja utt. Mācos saredzēt tās jomas kurās man jāpaiet malā un jāļauj pašam, lai arī agrāk tās likās tik ierastas un pašsaprotamas.
• Un vēl Marks pastiprināti interesējas par jaguāliem, leopardiem, gepardiem, tiģeriem un visiem citiem kaķveidīgajiem. Tā nu mēs abi kopīgi esam uzsākuši šo dzīvnieku pētīšanu, atšķirību un rasturīgāko iezīmju meklēšanu. Es tagad zinu kā atšķirt leopardu no jaguāra :)! Vai Tu to zini?

Cerot, ka nākamais ieraksts nebūs jāgaida tik ilgi,

Ilze

Mežs un sēnes

Ieraugot veikalos un tirdziņos sēnes, atcerējos bērnību un to kā braucām uz mežu sēnēs. Tas bija īsts piedzīvojums ar gumijniekiem, groziņiem, sūnām, sveķiem, purviem un draugiem. Tikai tās labākās atmiņas! Izaugām, lauku mājas vairs nebija un kaut kā sēņot nebraucām. Tā nu kopš tā laika tā īsti nemaz sēnēs neesmu bijusi. 🙂 Atmiņas darīja savu un aizdomājos par “sēņu mantojumu” ko nodošu saviem bērniem. Vai viņi maz zinās kur un kā aug sēnes?

Lai kaut kā šo situāciju labotu, devāmies mežā!

Kā mums gāja mežā?

Stefans (1,6 gadi) palika pie pirmajām mellenēm un nekas cits viņu vairs neinteresēja.

Marks (3,9 gadi) ar lielu sajūsmu paņēma savu spainīti, nazīti (šis kaut kā īpaši viņu uzrunāja) un devās sēņu meklējumos. Pēc pāris atrastām sēnēm, viņu vairāk sajūsmināja savas skaļās balss klausīšanās klusajā mežā, skriešana un visādu zaru mešana. Pēc nepilnas stundas lielie sēņošanas prieki mazajiem bija apnikuši.

Man mežā gāja tīri labi – tikām pie gardas sēņu mērcītes! Atzīstos gan, ka sēnes pazīstu slikti 🙂 , tāpēc parasti meklēju tikai gailenes!:)

Vai Tavā ģimenē ir sēņošanas tradīcijas? Vai tās nodod tālāk saviem bērniem?

Krāsu kartiņas

Šis nu ir viens no Montessori materiāliem, ko pavisam vienkārši var pagatavot pats saviem spēkiem un tad likt lietā izdomu un to “apaudzēt”.

Attīsta: vizuālo spēju izšķirt krāsas, dod bērnam atslēgu par krāsu pasauli, dažādību, estētiskā audzināšana, siltās, aukstās, pamatkrāsas, atvasinātās krāsas.

Sākumā katra krāsu pārīša vienu kartiņu noliek malā, savukārt pārējās sakārto tā, lai blakus būtu iespējams pielikt atbilstošās krāsas kartiņu. Sākumā darbojas tikai ar vienādo krāsu meklēšanu un vēlāk var ar trīs pakāpju lekcijas palīdzību saukt krāsu nosaukumus.

Mērķis nav mācīties krāsas, bet gan izdzīvot sensoriski priekšmetus. Krāsas var saukt, bet ne obligāti prasīt.

Ja materiālu bērnam dod pirmo reizi, tad piedāvā tikai 3 pamatkrāsas (sarkana, zila, dzeltena). Tad pamazām palielina kartiņu skaitu.

Mums papildus bija arī trauciņš ar krāsainiem priekšmetiem katrā no krāsām. Vēlāk lūdzu Marku pašu sameklēt priekšmetus, kas ir mums mājās attiecīgajā krāsā.

Vecums: no 2,5 gadi, bet man jau liekas, ka var noteikti ātrāk.

Šis ir sajūtu materiāls.

DIY: sagriež dažādu krāsu papīrus (izmērus arī var variēt) taisnstūra formās pa divi. Ja ir iespēja, tad kartiņas var ielaminēt, jo tā noteikti kalpos ilgāk.

Marks (3,8 gadi) kartiņu pārīšus atrada bez aizķeršanās. Savukārt priekšmetu meklēšana izvērtās par aizraujošu pasākumu. Patika!

Stefans (1,5 gadi) pagaidām neizprata uzdevuma būtību (piedāvāju 3 pamatkrāsas), bet interesi tas protams nemazināja un vēlme iesaistīties procesā bija liela:).

Šādi ar krāsu kartiņām darbojas Estere (2,7 gadi).

Stikla bumbiņu likšana pudelē

Šis šobrīd ir viens no Stefana mīļākajiem darbiņiem. Īpaši viņam patīk kā skan, kad stikls saskaras ar stiklu – bumbiņa iekrīt pudelē.

Materiāls: Pudele (var būt jebkāda materiāla un jebkāda kakliņa diametra – jo šaurāks, jo grūtāks uzdevums) – no mājas krājumiem, bumbiņas (arī var būt jebkāda materiāla) – Marbles spēles bumbiņas (daļa uzietas lietoto preču veikalā, 2 komplekti dāvināti).

Uzdevums: paņemt stikla bumbiņu un ielikt pudeles kakliņā. Turpina līdz saliek visas bumbiņas vai līdz apnīk un gribas tās atkal izbērt. 🙂

Attīsta: sīkā motorika, netiešā matemātika (pilns/tukšs koncepts), pilnas rokas satvēriena treniņš, pincetes/trīs rakstīšanas pirkstu satvēriena treniņš, precizitāti, acs un rokas savstarpējo koordināciju.

Vecums: no 1 gada vai arī agrāk.

Šis ir praktiskās dzīves materiāls.

Stefans (1,3 gadi) – pārsvarā iemet līdz 20 bumbiņām un tad jau ber visu laukā. Patīk pētīt arī bumbiņas, jo visas ir dažādas. Patīk arī kustināt trauku, no kura bumbiņas tiek ņemtas, jo tad tās ripinās un trauks ir arī jābalansē. Mēdz vienkārši izbērt bumbiņas uz zemes.

Marks (3,6 gadi) – šo darbiņu izvēlējies pāris reizes. Ieliek visas bumbiņas un novēro cik pilna pudele. Tad mēdz to kratīt. īpaši piesaista skaņa, kas veidojas stikla bumbiņām iekrītot stikla pudelē.

Uzdevumu noteikti var padarīt vēl matemātiskāku, ja viena skaita bumbiņas met dažādos traukos, tad var uzzināt, kurš trauks lielāks utml.

Piestiņa

Pateicoties Pink Tower Karīnai tikām pie savas piestiņas. Vairākas dienas krāju olu čaumalas un tad ķērāmies pie darba.

Šī piestiņa ir diezgan smaga, tāpēc darbojāmies kamēr mazais brālis guļ, lai nerastos kādas nevajadzīgas traumas. 🙂

Uzdevums: sagatavot darba vidi, sasmalcināmo vielu ievieto piestiņā un sāk sasmalcināšanu, sasmalcināto vielu ieber trauciņā un nokopj darba vietu. Smalcināt var roku kustinot apļveida kustībā pa labi vai pa kreisi, tāpat var stampāt. Piestiņa atrodas darba virsmas kreisajā pusē, bet smalcināmā viela labajā.

Attīsta: pilnas rokas satvēriena treniņš, sīkā motorika, lielā motorika, plaukstas locītavas teniņš, precizitāti, acs un rokas savstarpējo koordināciju.

Vecums: es teiktu, ka no 1 gada vecuma, bet tad gan vecāku uzraudzībā.

Šis ir Praktiskās dzīves materiāls.

Markam (3,6 gadi) vislabāk patika un padevās stampāt tieši olu čaumalas, kukurūzu pārslas nelikās interesantas. Tā kā darba procesa beigās gadījās pāris asākas kustības, tad darba vieta palika visai netīra. Lai visu kārtīgi sakoptu, tika izmantots putekļusūcējs.

Stefans pagaidām nav mēģinājis, bet noteikti būtu pa spēkam.