Stefana TOP darbošanās 1 gads 9 mēneši – 2 gadi

Uzliekot puišu dzīves ķēdēm ikmēneša pērles (parasti to darām vienā dienā kaut kad mēneša beigās) mana uzmanība aizkavējās pie Stefana ķēdes.

Nākamā būs jāuzliek lielā zilā dzimšanas dienas pērle! Un viņam jau būs 2! Man tas liekas pilnīgi neaptverami! Mans mazumiņš un viņam būs jau 2 gadi! Marks tai vecumā likās jau tik liels! :)))

Un šo pārdomu iespaidā iedomājos apkopot Stefana favorīt nodarbes šajā vecumā.

Puzzles – jau kādu laiku biju ievērojusi, ka S ļoti patīk “likt” M puzzles gabaliņus “kopā”. Puzzles bez tradicionālā rievojuma viņam interesi neizrādīja. Mums mājās piemērotas puzzles nebija, jo M tajā vecumā neiedomājos piedāvāt šāda veida puzzles. Lai arī likās, ka vairāk par 3 gab. S kopā nesaliks, bet izrādījās, ka ar piepūli un pacietīgo noskaņojumu, tiek galā arī ar 4 gab. puzzli. Bet interesi par M puzzlēm nav zaudējis un profilaksei izber arī tās.

Mazie lego – kopš M rotaļlietu klāsts tika papildināts ar Lego cilvēciņiem un mašīnām, tā arī S regulāri prasa Lego un darbojas ar tiem pat 1/2h no vietas. Visbiežāk turpina būvēt iesāktās mājas un maina cilvēciņiem galvas un ķiverītes, cepurītes.

Skaņu maisiņi jeb priekšmeti vārdu krājums paplašināšanai – pirmo nedēļu pēc skaņu maisiņu piekāršanas pie sienas S par tiem neizrādīja praktiski nekādu interesi. Tomēr interese ir augusi :). Sākumā īsti nevarētu saprast kā labāk darīt un kā izmantot šos maisiņus viņa vecumam atbilstoši. Tā nu šobrīd tie S ir maisiņi vārdu krājuma paplašināšanai – tiek ņemti laukā priekšmeti un es saucu to nosaukumus. Ja starp priekšmetiem ir tādi, kurus S zin, tad jautāju, lai parāda, kur ir piem., kaķis. Vēl uz zināmiem priekšmetiem prasu, kas tas ir? (Pielietoju 3 pakāpju lekciju). S vēl brīvi nerunā, bet gaidu lai sniedz kaut kādu zilbju savārstojumu.

Rozā tornis – pēc dažu mēnešu pauzes S ir atkal aizrāvies ar kubu likšanu. Viņu gan nekādi neapmierina mana vēlme viņu nedaudz ievirzīt pareizās sliedēs. 🙂 Tā kā tornis pareizā secībā stāv savā vietā, tad ļauju likt pašam. Ikdienā pieejami ir 9 kubi, jo S aktīvi darbojoties ar tiem 10. regulāri kaut kur mēdz noklīst. Pagaidām gan visas reizes esmu to atradusi, bet nolēmu dot lietošanai tikai, kad ir sākta aktīva darbība :).

Sarkanie stieņi – pagaidām stieņi tiek izmantoti vairāk nēsāšanai un kraušanai kaudzē vai vienu virs otra. Ļauju, lai darbojas. S mēdz būt diezgan spītīgs, kad cenšos kādas lietas “ielikt rāmjos”, tādēļ ar klasisko demonstrējumu ( stieņi jāsakārto vienu blakus otram no garākā līdz īsākajam) nesteidzos. Gluži tāpat tiek izmantoti skaitļu stieņi. Tad gan parasti norādu, lai ņem sarkanos.

Vilcieniņi – visbiežāk lipina kopā vagoniņus. Ja tiek uztaisītas sliedzītes, tad saliek visus vagoniņus kopā un brauc pa aplīti.

Zvēriņi – šie tiek izmantoti dažnedažādi. Galvenokārt viņam vien zināmām lomu spēlēm. 🙂

Dauzīšanās – šeit laikam paskaidrojumi būs lieki 🙂

Šķirošana – šķirojamā paplātītē ir vienādi priekšmeti – lācīši, kas atšķiras tikai pēc vienas īpašības – krāsas. Šo trīs mēnešu sākumā darbojāmies ar 1.pakāpi – no katra iedalījuma tiek izņemt 1 lācīti lielajā iedalījumā un S ieliek katru atpakaļ pie savas krāsas. Savukārt pēdējās dienās ir sanācis noķert attiecīgo garstāvokli 🙂 un sanāca arī nodemonstrēt 2.pakāpi, kad katrā iedalījumā paliek pa vienam lācītim un visi pārējie ir lielajā nodalījumā. Arī šis sanāca ļoti labi. tad nu mēģināju arī 3.pakāpi, kad visi lācīši ir lielajā trauciņā un pašam jāizvēlas kur ko ielikt. S ir pārliecināts, ka viņam neko nedrīkst rādīt priekšā. Tā nu šī pakāpe negāja tik viegli, jo prāts jau nesās uz dauzīšanos, bet man bija skaidrs, ka ideju saprot. :)))

Ūdens dzeršana/liešana – nu jau kādus dažus mēnešus atpakaļ M mazā ūdens krūka ir atgriezusies savā vietā. Ilgi nevarētu tam saņemties, bet nav tik traki kā biju domājusi.

Kad S grib dzert viņš aiziet un pats sev ielej un parasti vēl palaistās no viena trauka otrā. Ja kaut kas izlīst, tad paņem dvielīti un saslauka. Ja aplejās, tad nāk un prasa, lai pārģērbj. Vecāku galvenais uzdevums ir nodrošināt ūdens krūkā ūdeni. Samērā bieži nepamanu, ka ūdens jau izlietots, bet M tad atgādina.

Pārģērbšanās – diezgan lielu dienas daļu S pa māju pārvietojas M zābakos vai kurpēs, rokās uzvelk cimdus un galvā cepuri. Esmu piedāvājusi viņam pašam savas kurpes vilkt, tad S iebilst un saka, ka viņam vajaga “Māā” (tā tiek saukts lielais brālis Marks).

Vēl mazliet par vasaru!

Lai arī laikapstākļi tā vien liek domāt par rudeni, esmu sadūšojusies pazliet pakavēties mūsu vasarā! Tā bija skaista vasara!

This slideshow requires JavaScript.

Šogad laikam (cik nu atceros) bija pirmā vasara manā mūžā, kad tās beigās tā patiesi ilgojos pēc rudens. Tik daudz dažādu piedzīvojumu un pārdzīvojumu, ka visa mana būtība sāka ilgoties pēc miera un klusuma, pēc rimtāka laika plūduma un paredzamākas ikdienas.

Un tā mūsu mājās ienāca rudens! Man šī apziņa ienāca ar kalendarā (atraksts no Evelīnas bloga, jo mūsu kalendārs vēl tapšanas stadijā) nomainīto vasaras dzelteno uzrakstu pret rudens sarkano.

Bērni uzsāka bērnudārza gaitas (lielais pavisam mierīgi, mazais +/- arī ok). Bez jebkādas piepūles un pilnīgi dabīgi (man tas vēljoprojām ir liels brīnums pie mūsu dzīves ritma) bērni sāka iet gulēt ap 9:00! Pirms tam gulētiešanas laiks bija ap 22-23:00.

Stefans (1,6 gadi) augusta pēdējās dienās iemalkoja savu pēdējo piena “devu” un kopš tā laika beidzot sāka ēst arī “cieto paiku” (līdz šim viņam 70% no dienas uzņemtā ēdiena bija mammas piens).

• Un nu viņš noguļ arī visu nakti ar atsevišķiem izņēmumiem.
• Ļoti aizrāvies ar papīru “šķērēšanu” (Marka ieviest apzīmējums griešanai). Šobrīd ši aktivitāte ir top. Jau var satvertām šķērēm attaisīt asmeņus un ielikt papīru pa vidu un aizvērt asmeņus, tā sagriežot papīru.
• Joprojām ļoti patīk stikla bumbiņas. Cenšos tās izmantot dažādos darbiņo – bēršana stikla pudelē, pārlikt no vien trauciņa otrā ar karoti utt.
• Ļoti uzstājīgi izsaka savu “viedokli”, ja cenšas ko panākt. Lai arī valodiņa viņam vēl nav tik labi attīstījusies, viņš tik un tā darīs visu lai pieaugušais saprastu ko viņš grib!
• Ļoti patīk mazgāt zobus! To var darīt pat 10x pa dienu.
• Kad izmanto ūdeni, lai lietu no vienas glāzes otrā, un tas nolīst garām, skrien pēc dvieļa, lai visu saslaucītu.
• Sācis zīmēt.
• Principā grib darīt VISU ko dara brālis un “iepūt”, ka vēl par mazu!

Marks (3,9gadi) … iestājās mazs pārdomu brīdis par to kā, lai viņu tagad vislabāk noraksturo 🙂 … ir kļuvis citāds, nu tāds lielāks, prātīgāks.

• Vasarā viens no mūsu ģimenes (un draugu ģimenes) lielākajiem notikumiem bija Varoņu brīvdienas – Atklājot Visumu! (Te sīkāk Karīna to aprakstījusi) Tā mums ar Karīnu bija jauna pieredze tieši strādājot ar Montessori materiāliem. Lai arī pati esmu piedalījusies daudzu nometņu organizēšanā, tomēr šis pasākums kaut kā ipaši uzrunāja. Principā visu pasākuma laiku Marks kaut kur tur bija, nekur īpaši negribēja pieslēgties un mums ar vīru arī nebija laika, lai viņam tā īpaši un lēnām visu paskaidrotu. Tā nu viņš tur bija, kaut kur skraidīja. Man protams bija nedaudz zēl, ka viņš neko negribēja darīt. Pēc šīm piedzīvojumu dienām man bija iespēja piedzīvot Montessori kursos uzsvērto patiesību, ka bērns var arī pats fiziski nepiedalīties procesā, bet tas nenozīmē, ka viņš šo procesu nevēro un nemācās. Pēkšņi Marks sāka lietot kādus kontinentu nosaukumus (protams ne jau apzīmējot kontinentus, bet gan piemēram Āfrikas saldējums) un ta viss uzsūktais tik sāka birt laukā. Lai visu kārtīgāk izrunatu, es vēlreiz nodemonstrēju visus materiālus un mēs turpinām mācīties un atkārtot. (ceru pamazām arī aprakstīt blogā kādus no tiem)
• Uzsāka mācības mūzikas skoliņā. Pagaidām abas nodarbības nācās būt klāt, bet ceru, ka nākamā būs TĀ ĪSTĀ, kad viņš paliks viens.
• Uzsākām skaņu mācīšanos, bet šis vēl kaut ka neiet. Laikam pati neizjūtu tā līdz galam šo procesu. Gan būs ieraksts arī par to kā mēs to darām.
• Cītīgi mācāmies matemātiku. Te nu man viss liekas tik loģisks, ka arī Markam patīk! 🙂 (ceru atrast kādu brītiņu, lai padalītos arī ar šo).
• No rītiem var ilgu laiku dzīvoties pidžamā, bet tad pēkšņi paziņo:” es iešu apģērbties!” Aiziet un savu istabu, aiztaisa durvis un pēc kādām 10 min iznāk apģērbies. Bieži esam runājuši par apģērbu saskanīgumu, tad nu citreiz viņš’pārjautā vai viņa izvēlētās drēbes iet kopā. Pagaidām gan nākas pacīnīties par šortu vilkšnu saulainās dienās, jo viņš joprojam uzskata, ka ar tiem ārā būs silti, jo taču ir saule!
• Pēdēja laikā ļoti uzstājīgi visu grib izdarīt pats un man nākas aprauties un atskārt, ka šis laikam ir tas brīdis, kad mammai ir maksimāli jāpaiet malā, lai nekļūtu par “appuišotāju” :)! Lielākoties jau visu viņš dara pats, bet ir tomēr kadas lietas ko viņš arī grib pārņemt savā parziņā. Nu vairs nedrīkstu ieliet ūdeni no lielās krūkas, bet man jāielej mazākā krūkā, kuru viņš pats var pacelt un ieliet sev glāzē (zinu jau, ka pēc Montessori man mazajai krūkai visu laiku būtu jābūt pilani, bet tas ūdens par ātru izdzeras 😉 ); ēdienu arī vairs nedrīkstu uzlikt uz šķīvja utt. Mācos saredzēt tās jomas kurās man jāpaiet malā un jāļauj pašam, lai arī agrāk tās likās tik ierastas un pašsaprotamas.
• Un vēl Marks pastiprināti interesējas par jaguāliem, leopardiem, gepardiem, tiģeriem un visiem citiem kaķveidīgajiem. Tā nu mēs abi kopīgi esam uzsākuši šo dzīvnieku pētīšanu, atšķirību un rasturīgāko iezīmju meklēšanu. Es tagad zinu kā atšķirt leopardu no jaguāra :)! Vai Tu to zini?

Cerot, ka nākamais ieraksts nebūs jāgaida tik ilgi,

Ilze

Mežs un sēnes

Ieraugot veikalos un tirdziņos sēnes, atcerējos bērnību un to kā braucām uz mežu sēnēs. Tas bija īsts piedzīvojums ar gumijniekiem, groziņiem, sūnām, sveķiem, purviem un draugiem. Tikai tās labākās atmiņas! Izaugām, lauku mājas vairs nebija un kaut kā sēņot nebraucām. Tā nu kopš tā laika tā īsti nemaz sēnēs neesmu bijusi. 🙂 Atmiņas darīja savu un aizdomājos par “sēņu mantojumu” ko nodošu saviem bērniem. Vai viņi maz zinās kur un kā aug sēnes?

Lai kaut kā šo situāciju labotu, devāmies mežā!

Kā mums gāja mežā?

Stefans (1,6 gadi) palika pie pirmajām mellenēm un nekas cits viņu vairs neinteresēja.

Marks (3,9 gadi) ar lielu sajūsmu paņēma savu spainīti, nazīti (šis kaut kā īpaši viņu uzrunāja) un devās sēņu meklējumos. Pēc pāris atrastām sēnēm, viņu vairāk sajūsmināja savas skaļās balss klausīšanās klusajā mežā, skriešana un visādu zaru mešana. Pēc nepilnas stundas lielie sēņošanas prieki mazajiem bija apnikuši.

Man mežā gāja tīri labi – tikām pie gardas sēņu mērcītes! Atzīstos gan, ka sēnes pazīstu slikti 🙂 , tāpēc parasti meklēju tikai gailenes!:)

Vai Tavā ģimenē ir sēņošanas tradīcijas? Vai tās nodod tālāk saviem bērniem?