Tīģerballīte

Šoreiz padalīšos ar kādu ballītes ideju :)!

Tīģerballīte

Kaut kā tā ir iekārtots, ka tiem pirmajiem tomēr tiek vairāk :). Un mūsu ģimene nav izņēmums :). Kaut vai tas sendzirdētais “joks” par albūmiem, ka pirmajam ir 4, otrajam labi, ja 2, trešajam nav pat viens, bet ceturtajam jāaizņemas bērnības bildes no vecākā, jo viņam tādu gandrīz vispār nav :D. Protams, kad šo dzirdēju (tad mums bija tikai viens 🙂 ), man likās – muļķības. Manējiem viss būs vienādi! Bet jau tagad M ir vismaz 2 lielie scrapbooking albūmi, bet S patiesi nav vēl viens (bet šo statistiku ceru vasarā labot :), kad ieradīsies mana scrapbooking buddy 🙂 ). Bet visā visumā esmu sev nosolījusies neapbižot jaunākos un uzrīkot viņiem (tas nākotnes formā:) ) tikpat foršas ballītes kā pirmajam.

Tā kā S vēl mums tā īsti saprotami nerunā, tad viņa intereses objektus nav tik viegli noskaidrot. Vai nu arī viņš mums vienkārši tāds vispusīgs džeks :). Vienu brīdi likās, ka taisīšu traktoru ballīti un kādas idejas jau noskatīju no P ballītes. Bet tad pamanīju, ka mums pa māju sāk pārvietoties (rāpot) viens tīģerēns un sirsnīgi šņākt. Un uz jautājumu “vai  esi lauva?” atbildēja “nē, Tīīī!” Un ideja ballītei bija gatava!

Dzimšanas dienas rītā “uzmeistaroju” pilnīgi improvizētu versiju par kūku, lai varētu nopūst svecītes un būtu nojausma, ka šī diena ir īpaša. Nodziedājām dzimšanas dienas dziesmiņu.

Tad uzlikām dzīves ķēdēm pērles (tās liekam parasti vienā dienā abiem puišiem). Un S tika pie savas lielās dzimšanas dienas pērles. Un sajutās ļoti īpašs! 🙂

Tad pienāca ballītes diena…

Pa nakti bija pastrādājuši “rūķīši” un jubilārs pamodās pārsteigumā. Piepūstos balonus pielīmējām ar balto papīra skoču. Bijām dabūjuši arī “tīģerbalonus”, bet pēc tam iedomājos, ka tos būtu varējusi uztaisīt arī pati, izmantojot melno markeri.

Materiālu plauktus gan kārtīgi patukšoju, lai nav vēlāk jālasa pa visu māju pērles :D.

Pie galda bijām izveidojuši mazu bilžu sienu. Bildes un karodziņu uzrakstu pie sienas stiprināju ar plastalīnam līdzīgo līmmasu.

Spēles

Lielāko pasākuma laiku bērni (kas starp citu bija 8 puikas un tikai 1 meitene) aizrautīgi spēlējās ar vilcieniem un vecāki varēja netraucēti papļāpāt.

Zvēru disenīte

Šī laikam ir viena no top spēlēm mūsu draugu bērnu dzimšanas dienu ballītēs.

Un tā ir tik vienkārša. Uz segas/palaga saliek mīkstos zvēriņus, bērni paņem segas malas. Tad tiek ieslēgta mūzika un sega tiek kratīta līdz tajā vairs nav neviena svēra. Un tā atkārto un atkārto un atkārto. Un bērniem neapnīk! Jautrība garantēta!

Palīdzi tīģerim atrast asti

Uz A0 papīra uzzīmēju tīģeri un uz atsevišķas lapas asti. Asti klāt lipinājām ar līmpastu. Lielākiem bērniem sējām ciet acis, bet pieaugušos vēl iegriezām.

Mazajiem astes pielikšana jau tāpat bija zināms izaicinājums :).

Noķer asti

Piedalās 2 dalībnieki (bet var arī vairāk) un katram aiz biksēm tiek aizbāsta “aste”. Mūsu gadījumā tās bija šalles, bet lielākiem bērniem var izmantot lentas. Un jā, esam Mettas fani :)!

Kūka

Šoreiz tapa Medus kūka no pilngraudu miltiem (no Signes Meirānes grāmatas “Gatavot un baudīt”). Šī viennozīmīgi ir mana šīs ziemas top kūka!

Virskārtu veidoju no marcipāna masas (pērku Gemoss), ko iekrāsoju ar pārtikas krāsvielām (arī Gemoss). Internetā sameklēju viegli paveicamu virskārtas dekorējumu un lieta darīta! Austiņas taisītas no bieza papīra un ar skoču pielīmētas pie koka kociņiem. Tad visu kopā iestiprināju kūkai sānos.

Ēdienu centāmies sarūpēt tādu, lai bērniem nav jāžonglē ar šķīvīšiem, bet var paņemt rociņā un doties tālāk spēlēties. Arī šeit centāmies ievērot “tīģerkrāsas” :). Dažas no lietām bija – mazās pankūciņas, mazas apaļas krāsnī ceptās siermaizītes, apelsīni, dārzenīši, cidoniju dzērienu.

Montessori mājās un valsts dārziņš

Laiks pirms un pēc Ziemassvētkiem izvērtās par mierpilnu un tai pašā laikā darbīgu periodu. Tāpēc tikai tagad esmu pieķērusies pirmajam šīgada blogierakstam.

Tik dieži nācies domāt kā labāk apvienot bērnu ikdienā bērnudārzā mācīto un darīto ar mūsu darbošanos mājās.

Šobrīd mūsu bērnu ikdiena mijās starp bērnudārzu un mājām. Marks un Stefans 3-4 dienas nedēļā apmeklē valsts bērnudārzu. Pārējās dienas dzīvojamies pa māju (cik nu tā īsti pa māju sanāk, jo ir jau vēl citas lietas, kuras darām brīvdienās).

Lai arī cik ļoti man gribētos, ka brīvdienās puikas aktīvi izrādītu vēlmi mācīties, bet pēc garās bērnudārza nedēļas viņiem gribas vienkārši atvilkt elpu. Arī es beidzot 🙂 esmu ieguvusi tādu kā sirdsmieru par bērnudārza “kvalitāti”, jo sāku redzēt augļus :). Laikam tas bija tas, kas man vajadzīgs. Tas, kā bērns iemācās lasīt, rakstīt un rēķināt man vienmēr ir licies kā liels brīnums! Un tagad es varu to sākt piedzīvot! Vēl priekš sevis esmu atklājusi, ka Markam patīk mācīties vērojot citus, ko mājās es tik labi nevaru nodrošināt, jo nav ikdienā apkārt vecāku/vienaudžu bērnu ar ko kopā mācīties.

Mājās ar rokdarbiņiem neaizraujos, jo zinu, ka to puikas saņem ikdienas dārziņā. Aktuālāka man ir Marka valodas un matemātikas tēma. Šīs ir tās jomas, kas mani nedaudz satrauca, jo no bērnudārza puses tika pausta stingra nostāja par to, ka “tik tālu mācīsies un tālāk nē”! Līdz ar to vēl vairāk izjutu to cik daudz man jāiegūlda pašai, bet laiks ko tam varētu veltīt ir tik mazs.
Jau pēc pirmās vecāku sapulces pieņēmu “sadarbošanā plānu” un aktīvi sekoju līdz kas jauns tiek apgūts dārziņā. Mājās attiecīgās tēmas mēdzam pārrunāt vai ideālā variantā izzināt vēl sīkāk. Vakaros ļauju pilnīgu darbošanās brīvību. Marks biežāk izvēlas rotaļlietas, Stefans – Montessori materiālus. Liels ir prieks, ka Mājas skoliņas nodarbības tiek gaidītas ar lielu nepacietību. Savukārt pārējās brīvajās dienās ļauju brīvi darboties, bet, ja jūtu, ka kādam no puišiem ir attiecīgais labvēlīgais noskaņojums (kuru man vajadzētu izmantot 🙂 ), tad mēdzu “piedāvāt” kādu materiālu pēc savas izvēles (matemātikas vai valodas). Prieks, ka brīvdienās Montessori materiālu plaukti ir daudz lielākā cieņā.

Mana ideālā nedēļa bija 3 dienas dārziņā un 4 mājās. (Nepieminot opciju, kad visu nedēļu varējām dzīvoties pa mājām 🙂 ) Kopš jaunā gada cenšamies aprast ar jauno ritmu (4/3) un rast iespēju iedot kādu ekstra brīvdienu ar tēta vai omīšu un opīšu palīdzību.

Ja tavs mazais apmeklē bērnudārzu, vai mājās centies ko papildus piedāvāt? Ja jā, tad kā to iekļaujat savā ikdienā?

Krāsu kartiņas

Šis nu ir viens no Montessori materiāliem, ko pavisam vienkārši var pagatavot pats saviem spēkiem un tad likt lietā izdomu un to “apaudzēt”.

Attīsta: vizuālo spēju izšķirt krāsas, dod bērnam atslēgu par krāsu pasauli, dažādību, estētiskā audzināšana, siltās, aukstās, pamatkrāsas, atvasinātās krāsas.

Sākumā katra krāsu pārīša vienu kartiņu noliek malā, savukārt pārējās sakārto tā, lai blakus būtu iespējams pielikt atbilstošās krāsas kartiņu. Sākumā darbojas tikai ar vienādo krāsu meklēšanu un vēlāk var ar trīs pakāpju lekcijas palīdzību saukt krāsu nosaukumus.

Mērķis nav mācīties krāsas, bet gan izdzīvot sensoriski priekšmetus. Krāsas var saukt, bet ne obligāti prasīt.

Ja materiālu bērnam dod pirmo reizi, tad piedāvā tikai 3 pamatkrāsas (sarkana, zila, dzeltena). Tad pamazām palielina kartiņu skaitu.

Mums papildus bija arī trauciņš ar krāsainiem priekšmetiem katrā no krāsām. Vēlāk lūdzu Marku pašu sameklēt priekšmetus, kas ir mums mājās attiecīgajā krāsā.

Vecums: no 2,5 gadi, bet man jau liekas, ka var noteikti ātrāk.

Šis ir sajūtu materiāls.

DIY: sagriež dažādu krāsu papīrus (izmērus arī var variēt) taisnstūra formās pa divi. Ja ir iespēja, tad kartiņas var ielaminēt, jo tā noteikti kalpos ilgāk.

Marks (3,8 gadi) kartiņu pārīšus atrada bez aizķeršanās. Savukārt priekšmetu meklēšana izvērtās par aizraujošu pasākumu. Patika!

Stefans (1,5 gadi) pagaidām neizprata uzdevuma būtību (piedāvāju 3 pamatkrāsas), bet interesi tas protams nemazināja un vēlme iesaistīties procesā bija liela:).

Šādi ar krāsu kartiņām darbojas Estere (2,7 gadi).

1kg tomātus, lūdzu!

Maniem bērniem ir tā laime dzīvajā vērot kā aug tomāti (un ne tikai). Protams Sabilē neesam visu augšanas laiku, bet periodiski pieslēdzamies un process Markam (3,7) ir saprotams un nu jau pavisam pamatoti uzskatu, ka kādas lietas viņš noteikti zina labāk par mani.

Bērni ir tādi vērotāji un atkārtotāji! Viņi pamana vissīkākās detaļas! Un tad pienāk laiks, kad viņi to pielieto savā ikdienā.

Šodien man bija jāiet iepirkties. Un pārdevēji bija mani dēli! Pēkšņi Marks sāka mani uzrunāt uz Jūs un apkalpoja kā visdārgāko klientu (jeb kā Marks saka kudi t.i. kundi). Vispirms uzjautāja cik daudz es tos tomātus vēlēšos, tad nosvēra. Pēc tam apjautājās vai man nevajadzēšot maisiņu. Man protams, ka vajadzēja.:) Un, kas man likās ļoti interesanti – tā arī netieku gudra vai tā bija sagadīšanās vai tomēr novērojumu rezultātā iegūta pieredze, es pajautāju, ka gribu 1 kg un viņš sāka likt tomātus maisiņā, palūdzot man pieturēt ar abām rokām (atkal novērojums, ka tā jādara), kad pēc laika teicu, ka nu jau būs gana, viņš teica, ka vajagot vēl! Un kad uzlika uz svariem, tur bija 1,049kg!

Vēl nedaudz paeksperimentējām ar maisiņā esošajiem mazākajiem tomātiņiem. Ņēmām ārā pa vienam līdz atradām vienu “ideālo”, kas bija svēris tieši 49gramus un nu maisiņā bija tieši 1kg!

Pēdējā laikā Marks ir sācis arī “pierakstīt”. Šoreiz pierakstīja man cik būšot jāmaksā. Izskatās, ka Marks sāk ieiet valodas pierakstīšanas un burtu simbolu sensitīvajā fāzē.  Es to uztveru kā svarīgu signālu un pēc brīvdienām un nometnēm ķersinies tā nopietnāk klāt burtu skaņām (maisiņi sašūti 🙂 – tas jau ir daudz 🙂 ) un simboliem (smilšu burti arī top, bet lēni).

Stefans (1,4) visu atkārto ko dara Marks! Uzraušas uz krēsla pie svariem. “Nokomandē” mani (citreiz ņem pats), lai iedodu viņam tomātus un liek uz svariem. Tad cītīgi spaida pogas! 🙂 Parasti divi vai vēl vairāki tomāti aizceļo līdz mutei un tiek iekosti.:)

Krāsainais “sniegs”

Pavisam vienkārša un sensora aktivitāte. “Sniegu” var gan kraut kaudzītēs, gan pildīt traukos. Brīva improvizācija! Var iepilināt divas dažādas pamatkrāsas un skatīties, kas sanāk, kas toņi sajaucās.

Nepieciešamas skūšanās putas un pārtikas krāsviela (Gemoss 1,39Ls). Papildus var iedot dažādus priekšmetus, lai izspēlētos tā kārtīgi.

Vecumam ierobežojuma nav!

Jāatzīst gan, ka Stefanam (1,3 gadi) šis pasākums īpaši negāja pie dūšas, jo putas lipa pie rokām :D. Kādu laiku padarbojās un gribēja atkal tīras rokas. Šoreiz Marks (3,6 gadi) nebija mājās, tāpēc izpalika viņam “sniegs” vasaras vidū.

 

Šķeres

Vecākiem ar vājiem nerviem tālāk labāk nelasīt :)!

Nu nav jau tik traki ar mani, bet ko lai dara, ja mazais (1,3 gadi) ir turpat blakus lielajam un arī grib darboties ar šķērēm?

Nekas cits jau neatliek kā dot! Parasti es sēžu blakām un nenolaižu acis no šķērēm :). Ja tās sāk tuvoties acīm pārāk tuvu, tad pabīdu nost. Pamazām sāku ierādīt kā šķēres atvērt un aizvērt. Šīs darbības Stefanu ne pārāk interesē, tāpēc ļauju vienkārši baudīt paša prieku, ka ticis pie šķērēm un vērot kā viņš “griež”.

Kad jūs iedevāt savam bērnam šķēres?

Stikla bumbiņu likšana pudelē

Šis šobrīd ir viens no Stefana mīļākajiem darbiņiem. Īpaši viņam patīk kā skan, kad stikls saskaras ar stiklu – bumbiņa iekrīt pudelē.

Materiāls: Pudele (var būt jebkāda materiāla un jebkāda kakliņa diametra – jo šaurāks, jo grūtāks uzdevums) – no mājas krājumiem, bumbiņas (arī var būt jebkāda materiāla) – Marbles spēles bumbiņas (daļa uzietas lietoto preču veikalā, 2 komplekti dāvināti).

Uzdevums: paņemt stikla bumbiņu un ielikt pudeles kakliņā. Turpina līdz saliek visas bumbiņas vai līdz apnīk un gribas tās atkal izbērt. 🙂

Attīsta: sīkā motorika, netiešā matemātika (pilns/tukšs koncepts), pilnas rokas satvēriena treniņš, pincetes/trīs rakstīšanas pirkstu satvēriena treniņš, precizitāti, acs un rokas savstarpējo koordināciju.

Vecums: no 1 gada vai arī agrāk.

Šis ir praktiskās dzīves materiāls.

Stefans (1,3 gadi) – pārsvarā iemet līdz 20 bumbiņām un tad jau ber visu laukā. Patīk pētīt arī bumbiņas, jo visas ir dažādas. Patīk arī kustināt trauku, no kura bumbiņas tiek ņemtas, jo tad tās ripinās un trauks ir arī jābalansē. Mēdz vienkārši izbērt bumbiņas uz zemes.

Marks (3,6 gadi) – šo darbiņu izvēlējies pāris reizes. Ieliek visas bumbiņas un novēro cik pilna pudele. Tad mēdz to kratīt. īpaši piesaista skaņa, kas veidojas stikla bumbiņām iekrītot stikla pudelē.

Uzdevumu noteikti var padarīt vēl matemātiskāku, ja viena skaita bumbiņas met dažādos traukos, tad var uzzināt, kurš trauks lielāks utml.

Pogas

Mana mamma taisīja lielo tīrīšanu un mēs ieguvām – POGAS ar visu trauciņu!

Idejiski darbiņu veidoju Stefanam (1,3), bet Marks (3,6) arī ņem un darbojas.

Uzdevums: atskrūvēt vāciņu, izbērt pogas groziņā (tā, lai neizbirst ārā), pa vienai liktatpakaļ, aizskrūvēt trauciņu.

Attīsta: netiešā matemātika (vienas krāsas pogas ir vairāk nekā otras; tās var arī skaitīt), pilnas rokas satvēriena treniņš, pincetes/trīs rakstīšanas pirkstu satvēriena treniņš, sīkā motorika, plaukstas locītavas teniņš, precizitāti, acs un rokas savstarpējo koordināciju.

Vecums: no 1 gada vecuma, jeb kad izveidojies pincetes satvēriens un spēja darīt divus uzdevumus vienlaicīgi – turēt trauciņu un likt iekšā pogas.

Šis ir praktiskās dzīves materiāls.

Stefans – ļoti patīk šis darbiņš; izvēlas bieži; līdz galam atskrūvēt izdodas reti (parasti pajautā, lai attaisu), ja veiksmīgi nomērķē, tad pogas iebirst groziņā, ja ne, tad nu lielākā teritorijā :D; pogas precīzi iekļūst trubiņā/trauciņā; cenšas aizskrūvēt – imitē skrūvēšanas darbību, grozot vāciņu turpu – šurpu; mēdz darboties ap 10min.

Marks – visu māk izdarīt pats; pogas šķiro pa krāsām (piem., vispirms ieliek dzeltenās, tad zilās) un tad pēta kā izskatās pilnais trauciņš. Procesā vispār neiejaucos, mēdzu tikai pavērot ko viņš dara, piem., izdomājis likt iekšā vispirms vienu krāsu, tad otru, vēro rezultātu, pie sevis klusiņām mēdz izrunāt pogu krāsas (joprojām mēdz jukt zilā un zaļā krāsa), kā arī skaitīt (māk līdz 10, pēc tam seko padsmiti dažādā secībā 😀 – neesam vēl pieķērušies).

Pilnas rokas satvēriens un ēdamā sajūtu kaste

Jo dienas, jo Stefana (1 gads, 1 mēnesis) darbošanās aug augumā. Bieži vien jau pats izdomā kā apvienot Marka darbiņu sastāvdaļas tā veidojot pats savējos.

Pagaidām spēja koncentrēties uz kādu vienu darbiņu vēl nav tik liels, bet interese gan! Sāku novērot, ka rīta pusē un pašā vakarā koncentrēšanās ilgums ir garāks.

Turpinu attīstīt pilnas rokas satvērienu un šoreiz vairāk pincetes satvērienu.

Kastaņu likšana olu trauciņa iedobītēs

See the full gallery on Posterous

Darbiņa uzdevums pavisam vienkāršs – izņemt no olu trauciņiem kastaņus.

Sākumā biju iecerējusi, ka kastaņi varētu tikt likti iekšā trauciņos, bet kaut kā Stefanam tā negribējās. Tad nu mainīju taktiku un saliku kastaņus iedobītēs, lai mazais ņem ārā un liek kastītē. Šis uzdevums nebija nemaz tik viegls, jo kastaņi ir nedaudz slidīgi un pieejamā daļā, aiz kuras satvert – neliela.

Kastaņi diezgan braši ceļoja uz trauciņu.

Tad Stefans izrādīja interesi par blakus stāvošo krūzīti. Padzēries viņš lika to lietā. Tā kastaņi sāka ceļot krūzītē iekšā un ārā. Nedaudz paprovēja arī “padzerties” kastaņus.

Noslēgumā protams kastaņi sāka lidot kur kurais un tika ieslēgts dzirdes treniņš :)!

Attīsta: netiešā matemātika, pilnas rokas satvēriena treniņš, sīkā motorika, plaukstas locītavas teniņš, atpazīt tukšu iedaļu no pilnas.

Šis ir praktiskās dzīves materiāls.

Materiāli:

lielveikalā pirktu olu trauciņš

glāzīte

kastaņi no rudens ražas

Speciālu izmaksu nav.

Olas un olu trauciņš

See the full gallery on Posterous

Darbiņa uzdevums – ar vienu plaukstu satvert olu un ievietot olu trauciņā.

Mērķis – savietot divus priekšmetus.

Šāda veida uzdevumi tiek piedāvāti bērniem jau no 8/9 mēn vecuma un kad bērns jau māk sēdēt. Vēlāk, lai to nedaudz sarežģītu tiek piedāvāts kubs un kubam atbistošs trauciņš. Tad jau nepieciešama lielāka atjautība un izpratne par to, ka kubs jāgroza, lai trāpītu trauciņā.

Stefans jau diezgan labi liek figūriņas trauciņos un arī labi darbojas ar pilnas rokas satvēriena uzdevumiem, bet man patīk ik pa laikam iekļaut jau zināmas zināšanas darbiņos. Lai nostiprina jau zināmo un atklāj ko jaunu! Sākumā nebiju pārliecināta, ka Stefanam šis darbiņš interesēs. Tomēr man par prieku 🙂 interese bija liela.

Attīsta: pilnas plaukstas satvērtienu,C satvēriens (veidojas paņemot rokā krūzīti, kad īkšķim un rādītājpirkstam jāveido C burta forma), caur tausti un garšu iepazīstas ar dažādu materiālu īpašībām (ola –  siltāks, trauciņš – vēsāks), priekšmetu savstarpējo savietojamību, sīkā motorika, plaukstas locītavas teniņš.

Šis ir praktiskās dzīves materiāls.

Materiāli:

2 koka olas – 1Ls/gab no amatnieka stendiņa Ādažu “Apelsīnā”

olu trauciņš – atrasts mājās

Trauciņš, kur visu salikt – dāvināts riekstu trauciņš

Ēdamā sajūtu kaste

See the full gallery on Posterous

Darbiņa uzdevums – izbaudīt dažādas taustes un struktūras materiālus. Sajust caur dažādām maņām.

Sajūtu kastes var veidot ar dažādām tēmām un pildīt ar ļoti dažādiem materiāliem. Pilnīgi brīva improvizācija!

Mūsu mājās pagaidām nav vēl iegādāta īsti piemērota zema kaste, tad nu šoreiz izlīdzējos ar atvilkni. Stefanam šobrīd viss ceļo uz muti, tāpēc nedaudz atlieku pārāk sīku sastāvdaļu ievietošanu kastē. Šoreiz izvēlējos kaut ko ēdamu, kaut ko lielu un tad kaut ko pūkainu, lai nerastos vēlme apēst to, kas nav ēdams.

Dažādu izmēru priekšmeti veicina dažādus plaukstas satvēriena veidus. Savukārt pievienotos trauciņus var piepildīt un pēc tam izbērt.

Interese par kasti bija ļoti liela un kādas 10-15min (neiedomājos uzņemt laiku :D) visas sastāvdaļas turējās kastes ietvaros. Ēdamo sastāvdaļu S labi atpazina un tā veikli ceļoja uz muti. Nedaudz padarbojās ar karoti un tad izmēģināja kastes ērtumu tajā iesēžoties. Uz beigām kastes saturs sāka “pārvietoties pa visu istabu” :).

Par to kā Anna un Pēterītis darbojas ap sajūtu vanniņām vari lasīt šeit. Arī Esterei (nedaudz paskrolē uz leju) ir sava sajūtu kaste ar mannu.

Attīsta: treniņš darbībām ar karoti, pincetes tvēriens, pilnas plaukstas tvēriens, C tvēriens (veidojas paņemot rokā krūzīti, kad īkšķim un rādītājpirkstam jāveido C burta forma), sīkā motorika, plaukstas locītavas teniņš,

Šis ir sajūtu materiāls.

Materiāli:

Kaste (ideālā variantā :D) – mūsu gadījumā – atvilkne

Zīdaiņu brokastu pārslu paka – šādas var nopirkt jebkurā lielveikalā

Pom – poms  – pirkti Tiimari, cena apm. 0,90Ls

Koka olas – 1Ls/gab no amatnieka stendiņa Ādažu “Apelsīnā”

krūzīte – Ikea krūzīšu komplekts ap 1,50Ls

Karotīte

Stefana darbiņi 12 mēn.

Iečāpojot viengadnieka statusā Stefans īpašu interesi izrāda par Marka “darbiņiem”. Tā nu nākas improvizēt un piemeklēt arī viņam atbilstošus “darbiņus”.

Krāsainie cilindri

Krāsainie cilindri ir kā papildinājums cilindru blokam. Stefans ar tiem tikai sācis iepazīties, bet tā kā ievietošanas princips ir tāds pats kā klasiskajiem cilindriem, tad šos Stefans sāka likt pat neapdomājoties. Pārsteiguma moments bija, kad krāsainais cilindrs bija ievietots neprecīzi un pats gribēja dabūt laikā, jo šos cilindrus nav aiz kā izņemt. Šoreiz palīgā piesteidzās Marks un sāka koriģēt mazo brāli :).

Cilindri (gan krāsainie, gan klasiskie) bērnam atklāj priekšmetu dažādās dimensijas gan diametrā, gan augstumā/dziļumā. Tāpat attīsta acu un rokas saskaņu un acumēru, lai spētu noteikt pareizo atveri katram cilindram. Krāsainie cilindri trenē pilnas rokas satvērienu.

Bērniem no 8 mēnešu vecuma (šis protams tāds vidējais vecums, jo S sāka agrāk) iesaka tenēt pilnas rokas satvērienu.

Pilnas rokas satvēriens – lai priekšmetu paņemtu rokā izmanto visu plaukstu/pirkstus.

Konkrētais materiāls paredzēts lielākiem bērniem (no 2,5gadiem), bet kā redzat var darboties arī mazākie.

Šeit varat lasīt kā ar cilindru blokiem (jāskrollē gandrīz līdz pašai lejai) Estere (2 gadi).

See the full gallery on Posterous

Mīksto bumbiņu ievietošana šaurākā traukā

Tā kā Stefans jau ir sācis attīstīt trīs rakstīšanas pirkstu satvērienu, tad izmantoju dažādus veidus tā trenēšanai.

Šis darbiņš ir pavisam vienkāršs, bet tai pašā laikā pietiekami izaicinošs. Lai veicinātu abu roku attīstību, es trauciņu (ar mīkstajām bumbiņām) katru reizi lieku citā pusē. Līdz ar to bumbiņas pudelītē tiek liektas pārmaiņus gan ar labo, gan ar kreiso roku. Bumbiņa pati par sevi pudelītē neiekrīt, bet gan paliek piltuves kakliņā. Lai panāktu tās iekrišanu, bērnam ar vienu pirkstiņu tā ir jāiestumj pudelītē. Tas nav grūti, bet ir jāaizdomājas līdz šai darbībai un precīzi tā jāizpilda.

Šis ir praktiskās dzīves materiāls.

Materiāli: pom-poms pirkti Tiimari apm 0.90Ls; pārējais atradās mājās.

See the full gallery on Posterous

Mīksto bumbiņu pārvietošana ar karoti

Darbiņā galvenais mērķis ir ikdienā papildus praktizēt darbošanos ar karoti, kas nepieciešama patstāvīgas ēšanas veicināšanai. Stefans jau kādu laiciņu cenšas ēst ar savu karoti. Tas cik bieži tas notiek gan ir atkarīgs no mana noskaņojuma un vēlmes pēc tam mazgāt bērnu, galdu utt. Zinu jau zinu, ka pareizi būtu ļaut pašam, bet brīžiem nav spēka un vēlēšanās :).

Princips darbiņam pavisam vienkāršs – pārlikt bumbiņas no viena trauka otrā izmantojot karoti. Pagaidām iet ļoti dažādi un parasti pārliktas tiek tikai dažas bumbiņas, bet pārējās lido uz visām debess pusēm. Vienvārdsakot – brīva improvizācija :D!

Šis praktiskās dzīves materiāls.

Materiāli: pom-poms pirkti Tiimari apm 0.90Ls; pārējais atradās mājās. Var izmantot arī piem., kastaņus.

See the full gallery on Posterous

“Šķirošana”

Darbiņa galvenais mērķis ir atpazīt līdzīgos (pēc raksturīgām īpašībām) priekšmetus. Stefanam pagaidām nav ne jausmas kā to pareizi darīt, bet viņam ĻOTI patīk šis materiāls un tam ir izdomājis pats savu pielietojumu.

Visupirms jau protams visas bumbiņas ir jāieliek mutē, bet pēc tam seko interesantākais… Stefans bumbiņas paņem rokā, paceļ roku gaisā, ieliec to nedaudz uz aizmuguri un atlaiž bumbiņu vaļā. Sākumā likās, ka džekiņš vienkārši taisa haosu, bet… Tomēr īsti tā nav! Montessori pedagoģijā ir ļoti līdzīgs materiāls, kad bērnam tiek aizsietas acis un tiek nomests kāds priekšmets. Bērna uzdevums ir uzminēt, kas nokritis. Nu lūk, Stefans principā pats ir šo materiālu priekš sevis izveidojis! 🙂 Nometot katru bumbiņu viņš iepauzē un klausās kā skan tās nokrišana. Ļauju!

Šis ir sajūtu materiāls.

Materiāli: Tiger pirkts veramo pērlīšu komplekts apm 1Ls.

See the full gallery on Posterous