Tīģerballīte

Šoreiz padalīšos ar kādu ballītes ideju :)!

Tīģerballīte

Kaut kā tā ir iekārtots, ka tiem pirmajiem tomēr tiek vairāk :). Un mūsu ģimene nav izņēmums :). Kaut vai tas sendzirdētais “joks” par albūmiem, ka pirmajam ir 4, otrajam labi, ja 2, trešajam nav pat viens, bet ceturtajam jāaizņemas bērnības bildes no vecākā, jo viņam tādu gandrīz vispār nav :D. Protams, kad šo dzirdēju (tad mums bija tikai viens 🙂 ), man likās – muļķības. Manējiem viss būs vienādi! Bet jau tagad M ir vismaz 2 lielie scrapbooking albūmi, bet S patiesi nav vēl viens (bet šo statistiku ceru vasarā labot :), kad ieradīsies mana scrapbooking buddy 🙂 ). Bet visā visumā esmu sev nosolījusies neapbižot jaunākos un uzrīkot viņiem (tas nākotnes formā:) ) tikpat foršas ballītes kā pirmajam.

Tā kā S vēl mums tā īsti saprotami nerunā, tad viņa intereses objektus nav tik viegli noskaidrot. Vai nu arī viņš mums vienkārši tāds vispusīgs džeks :). Vienu brīdi likās, ka taisīšu traktoru ballīti un kādas idejas jau noskatīju no P ballītes. Bet tad pamanīju, ka mums pa māju sāk pārvietoties (rāpot) viens tīģerēns un sirsnīgi šņākt. Un uz jautājumu “vai  esi lauva?” atbildēja “nē, Tīīī!” Un ideja ballītei bija gatava!

KONICA MINOLTA DIGITAL CAMERA

Dzimšanas dienas rītā “uzmeistaroju” pilnīgi improvizētu versiju par kūku, lai varētu nopūst svecītes un būtu nojausma, ka šī diena ir īpaša. Nodziedājām dzimšanas dienas dziesmiņu.

KONICA MINOLTA DIGITAL CAMERA

Tad uzlikām dzīves ķēdēm pērles (tās liekam parasti vienā dienā abiem puišiem). Un S tika pie savas lielās dzimšanas dienas pērles. Un sajutās ļoti īpašs! 🙂

Tad pienāca ballītes diena…

KONICA MINOLTA DIGITAL CAMERAPa nakti bija pastrādājuši “rūķīši” un jubilārs pamodās pārsteigumā. Piepūstos balonus pielīmējām ar balto papīra skoču. Bijām dabūjuši arī “tīģerbalonus”, bet pēc tam iedomājos, ka tos būtu varējusi uztaisīt arī pati, izmantojot melno markeri.

Materiālu plauktus gan kārtīgi patukšoju, lai nav vēlāk jālasa pa visu māju pērles :D.

KONICA MINOLTA DIGITAL CAMERA

Pie galda bijām izveidojuši mazu bilžu sienu. Bildes un karodziņu uzrakstu pie sienas stiprināju ar plastalīnam līdzīgo līmmasu.

Spēles

Lielāko pasākuma laiku bērni (kas starp citu bija 8 puikas un tikai 1 meitene) aizrautīgi spēlējās ar vilcieniem un vecāki varēja netraucēti papļāpāt.

KONICA MINOLTA DIGITAL CAMERA

Zvēru disenīte

Šī laikam ir viena no top spēlēm mūsu draugu bērnu dzimšanas dienu ballītēs.

KONICA MINOLTA DIGITAL CAMERA

Un tā ir tik vienkārša. Uz segas/palaga saliek mīkstos zvēriņus, bērni paņem segas malas. Tad tiek ieslēgta mūzika un sega tiek kratīta līdz tajā vairs nav neviena svēra. Un tā atkārto un atkārto un atkārto. Un bērniem neapnīk! Jautrība garantēta!

Palīdzi tīģerim atrast asti

Uz A0 papīra uzzīmēju tīģeri un uz atsevišķas lapas asti. Asti klāt lipinājām ar līmpastu. Lielākiem bērniem sējām ciet acis, bet pieaugušos vēl iegriezām.

Fotor0314152349

Mazajiem astes pielikšana jau tāpat bija zināms izaicinājums :).

Noķer asti

Piedalās 2 dalībnieki (bet var arī vairāk) un katram aiz biksēm tiek aizbāsta “aste”. Mūsu gadījumā tās bija šalles, bet lielākiem bērniem var izmantot lentas. Un jā, esam Mettas fani :)!

Fotor0314153727

Kūka

Šoreiz tapa Medus kūka no pilngraudu miltiem (no Signes Meirānes grāmatas “Gatavot un baudīt”). Šī viennozīmīgi ir mana šīs ziemas top kūka!

KONICA MINOLTA DIGITAL CAMERA

Virskārtu veidoju no marcipāna masas (pērku Gemoss), ko iekrāsoju ar pārtikas krāsvielām (arī Gemoss). Internetā sameklēju viegli paveicamu virskārtas dekorējumu un lieta darīta! Austiņas taisītas no bieza papīra un ar skoču pielīmētas pie koka kociņiem. Tad visu kopā iestiprināju kūkai sānos.

Ēdienu centāmies sarūpēt tādu, lai bērniem nav jāžonglē ar šķīvīšiem, bet var paņemt rociņā un doties tālāk spēlēties. Arī šeit centāmies ievērot “tīģerkrāsas” :). Dažas no lietām bija – mazās pankūciņas, mazas apaļas krāsnī ceptās siermaizītes, apelsīni, dārzenīši, cidoniju dzērienu.

Advertisements

Montessori mājās un valsts dārziņš

20130124-232012.jpg
Laiks pirms un pēc Ziemassvētkiem izvērtās par mierpilnu un tai pašā laikā darbīgu periodu. Tāpēc tikai tagad esmu pieķērusies pirmajam šīgada blogierakstam.

Tik dieži nācies domāt kā labāk apvienot bērnu ikdienā bērnudārzā mācīto un darīto ar mūsu darbošanos mājās.

Šobrīd mūsu bērnu ikdiena mijās starp bērnudārzu un mājām. Marks un Stefans 3-4 dienas nedēļā apmeklē valsts bērnudārzu. Pārējās dienas dzīvojamies pa māju (cik nu tā īsti pa māju sanāk, jo ir jau vēl citas lietas, kuras darām brīvdienās).

Lai arī cik ļoti man gribētos, ka brīvdienās puikas aktīvi izrādītu vēlmi mācīties, bet pēc garās bērnudārza nedēļas viņiem gribas vienkārši atvilkt elpu. Arī es beidzot 🙂 esmu ieguvusi tādu kā sirdsmieru par bērnudārza “kvalitāti”, jo sāku redzēt augļus :). Laikam tas bija tas, kas man vajadzīgs. Tas, kā bērns iemācās lasīt, rakstīt un rēķināt man vienmēr ir licies kā liels brīnums! Un tagad es varu to sākt piedzīvot! Vēl priekš sevis esmu atklājusi, ka Markam patīk mācīties vērojot citus, ko mājās es tik labi nevaru nodrošināt, jo nav ikdienā apkārt vecāku/vienaudžu bērnu ar ko kopā mācīties.

Mājās ar rokdarbiņiem neaizraujos, jo zinu, ka to puikas saņem ikdienas dārziņā. Aktuālāka man ir Marka valodas un matemātikas tēma. Šīs ir tās jomas, kas mani nedaudz satrauca, jo no bērnudārza puses tika pausta stingra nostāja par to, ka “tik tālu mācīsies un tālāk nē”! Līdz ar to vēl vairāk izjutu to cik daudz man jāiegūlda pašai, bet laiks ko tam varētu veltīt ir tik mazs.
Jau pēc pirmās vecāku sapulces pieņēmu “sadarbošanā plānu” un aktīvi sekoju līdz kas jauns tiek apgūts dārziņā. Mājās attiecīgās tēmas mēdzam pārrunāt vai ideālā variantā izzināt vēl sīkāk. Vakaros ļauju pilnīgu darbošanās brīvību. Marks biežāk izvēlas rotaļlietas, Stefans – Montessori materiālus. Liels ir prieks, ka Mājas skoliņas nodarbības tiek gaidītas ar lielu nepacietību. Savukārt pārējās brīvajās dienās ļauju brīvi darboties, bet, ja jūtu, ka kādam no puišiem ir attiecīgais labvēlīgais noskaņojums (kuru man vajadzētu izmantot 🙂 ), tad mēdzu “piedāvāt” kādu materiālu pēc savas izvēles (matemātikas vai valodas). Prieks, ka brīvdienās Montessori materiālu plaukti ir daudz lielākā cieņā.

Mana ideālā nedēļa bija 3 dienas dārziņā un 4 mājās. (Nepieminot opciju, kad visu nedēļu varējām dzīvoties pa mājām 🙂 ) Kopš jaunā gada cenšamies aprast ar jauno ritmu (4/3) un rast iespēju iedot kādu ekstra brīvdienu ar tēta vai omīšu un opīšu palīdzību.

Ja tavs mazais apmeklē bērnudārzu, vai mājās centies ko papildus piedāvāt? Ja jā, tad kā to iekļaujat savā ikdienā?

Krāsu kartiņas

Šis nu ir viens no Montessori materiāliem, ko pavisam vienkārši var pagatavot pats saviem spēkiem un tad likt lietā izdomu un to “apaudzēt”.

Attīsta: vizuālo spēju izšķirt krāsas, dod bērnam atslēgu par krāsu pasauli, dažādību, estētiskā audzināšana, siltās, aukstās, pamatkrāsas, atvasinātās krāsas.

Sākumā katra krāsu pārīša vienu kartiņu noliek malā, savukārt pārējās sakārto tā, lai blakus būtu iespējams pielikt atbilstošās krāsas kartiņu. Sākumā darbojas tikai ar vienādo krāsu meklēšanu un vēlāk var ar trīs pakāpju lekcijas palīdzību saukt krāsu nosaukumus.

Mērķis nav mācīties krāsas, bet gan izdzīvot sensoriski priekšmetus. Krāsas var saukt, bet ne obligāti prasīt.

Ja materiālu bērnam dod pirmo reizi, tad piedāvā tikai 3 pamatkrāsas (sarkana, zila, dzeltena). Tad pamazām palielina kartiņu skaitu.

Mums papildus bija arī trauciņš ar krāsainiem priekšmetiem katrā no krāsām. Vēlāk lūdzu Marku pašu sameklēt priekšmetus, kas ir mums mājās attiecīgajā krāsā.

Vecums: no 2,5 gadi, bet man jau liekas, ka var noteikti ātrāk.

Šis ir sajūtu materiāls.

DIY: sagriež dažādu krāsu papīrus (izmērus arī var variēt) taisnstūra formās pa divi. Ja ir iespēja, tad kartiņas var ielaminēt, jo tā noteikti kalpos ilgāk.

Marks (3,8 gadi) kartiņu pārīšus atrada bez aizķeršanās. Savukārt priekšmetu meklēšana izvērtās par aizraujošu pasākumu. Patika!

Stefans (1,5 gadi) pagaidām neizprata uzdevuma būtību (piedāvāju 3 pamatkrāsas), bet interesi tas protams nemazināja un vēlme iesaistīties procesā bija liela:).

Šādi ar krāsu kartiņām darbojas Estere (2,7 gadi).

1kg tomātus, lūdzu!

Maniem bērniem ir tā laime dzīvajā vērot kā aug tomāti (un ne tikai). Protams Sabilē neesam visu augšanas laiku, bet periodiski pieslēdzamies un process Markam (3,7) ir saprotams un nu jau pavisam pamatoti uzskatu, ka kādas lietas viņš noteikti zina labāk par mani.

Bērni ir tādi vērotāji un atkārtotāji! Viņi pamana vissīkākās detaļas! Un tad pienāk laiks, kad viņi to pielieto savā ikdienā.

Šodien man bija jāiet iepirkties. Un pārdevēji bija mani dēli! Pēkšņi Marks sāka mani uzrunāt uz Jūs un apkalpoja kā visdārgāko klientu (jeb kā Marks saka kudi t.i. kundi). Vispirms uzjautāja cik daudz es tos tomātus vēlēšos, tad nosvēra. Pēc tam apjautājās vai man nevajadzēšot maisiņu. Man protams, ka vajadzēja.:) Un, kas man likās ļoti interesanti – tā arī netieku gudra vai tā bija sagadīšanās vai tomēr novērojumu rezultātā iegūta pieredze, es pajautāju, ka gribu 1 kg un viņš sāka likt tomātus maisiņā, palūdzot man pieturēt ar abām rokām (atkal novērojums, ka tā jādara), kad pēc laika teicu, ka nu jau būs gana, viņš teica, ka vajagot vēl! Un kad uzlika uz svariem, tur bija 1,049kg!

Vēl nedaudz paeksperimentējām ar maisiņā esošajiem mazākajiem tomātiņiem. Ņēmām ārā pa vienam līdz atradām vienu “ideālo”, kas bija svēris tieši 49gramus un nu maisiņā bija tieši 1kg!

Pēdējā laikā Marks ir sācis arī “pierakstīt”. Šoreiz pierakstīja man cik būšot jāmaksā. Izskatās, ka Marks sāk ieiet valodas pierakstīšanas un burtu simbolu sensitīvajā fāzē.  Es to uztveru kā svarīgu signālu un pēc brīvdienām un nometnēm ķersinies tā nopietnāk klāt burtu skaņām (maisiņi sašūti 🙂 – tas jau ir daudz 🙂 ) un simboliem (smilšu burti arī top, bet lēni).

Stefans (1,4) visu atkārto ko dara Marks! Uzraušas uz krēsla pie svariem. “Nokomandē” mani (citreiz ņem pats), lai iedodu viņam tomātus un liek uz svariem. Tad cītīgi spaida pogas! 🙂 Parasti divi vai vēl vairāki tomāti aizceļo līdz mutei un tiek iekosti.:)

Krāsainais “sniegs”

Pavisam vienkārša un sensora aktivitāte. “Sniegu” var gan kraut kaudzītēs, gan pildīt traukos. Brīva improvizācija! Var iepilināt divas dažādas pamatkrāsas un skatīties, kas sanāk, kas toņi sajaucās.

Nepieciešamas skūšanās putas un pārtikas krāsviela (Gemoss 1,39Ls). Papildus var iedot dažādus priekšmetus, lai izspēlētos tā kārtīgi.

Vecumam ierobežojuma nav!

Jāatzīst gan, ka Stefanam (1,3 gadi) šis pasākums īpaši negāja pie dūšas, jo putas lipa pie rokām :D. Kādu laiku padarbojās un gribēja atkal tīras rokas. Šoreiz Marks (3,6 gadi) nebija mājās, tāpēc izpalika viņam “sniegs” vasaras vidū.

 

Šķeres

Vecākiem ar vājiem nerviem tālāk labāk nelasīt :)!

Nu nav jau tik traki ar mani, bet ko lai dara, ja mazais (1,3 gadi) ir turpat blakus lielajam un arī grib darboties ar šķērēm?

Nekas cits jau neatliek kā dot! Parasti es sēžu blakām un nenolaižu acis no šķērēm :). Ja tās sāk tuvoties acīm pārāk tuvu, tad pabīdu nost. Pamazām sāku ierādīt kā šķēres atvērt un aizvērt. Šīs darbības Stefanu ne pārāk interesē, tāpēc ļauju vienkārši baudīt paša prieku, ka ticis pie šķērēm un vērot kā viņš “griež”.

Kad jūs iedevāt savam bērnam šķēres?

Stikla bumbiņu likšana pudelē

Šis šobrīd ir viens no Stefana mīļākajiem darbiņiem. Īpaši viņam patīk kā skan, kad stikls saskaras ar stiklu – bumbiņa iekrīt pudelē.

Materiāls: Pudele (var būt jebkāda materiāla un jebkāda kakliņa diametra – jo šaurāks, jo grūtāks uzdevums) – no mājas krājumiem, bumbiņas (arī var būt jebkāda materiāla) – Marbles spēles bumbiņas (daļa uzietas lietoto preču veikalā, 2 komplekti dāvināti).

Uzdevums: paņemt stikla bumbiņu un ielikt pudeles kakliņā. Turpina līdz saliek visas bumbiņas vai līdz apnīk un gribas tās atkal izbērt. 🙂

Attīsta: sīkā motorika, netiešā matemātika (pilns/tukšs koncepts), pilnas rokas satvēriena treniņš, pincetes/trīs rakstīšanas pirkstu satvēriena treniņš, precizitāti, acs un rokas savstarpējo koordināciju.

Vecums: no 1 gada vai arī agrāk.

Šis ir praktiskās dzīves materiāls.

Stefans (1,3 gadi) – pārsvarā iemet līdz 20 bumbiņām un tad jau ber visu laukā. Patīk pētīt arī bumbiņas, jo visas ir dažādas. Patīk arī kustināt trauku, no kura bumbiņas tiek ņemtas, jo tad tās ripinās un trauks ir arī jābalansē. Mēdz vienkārši izbērt bumbiņas uz zemes.

Marks (3,6 gadi) – šo darbiņu izvēlējies pāris reizes. Ieliek visas bumbiņas un novēro cik pilna pudele. Tad mēdz to kratīt. īpaši piesaista skaņa, kas veidojas stikla bumbiņām iekrītot stikla pudelē.

Uzdevumu noteikti var padarīt vēl matemātiskāku, ja viena skaita bumbiņas met dažādos traukos, tad var uzzināt, kurš trauks lielāks utml.