Kādu laiku atpakaļ redzēju līdzīgu ideju un iedomājos par saviem puišiem, kam patīk āmuri, naglas, to naglošana un stikla bumbiņas…un tapa arī mūsu versija.
Materiāls – golfa bumbiņu paliknīši, āmurs, putuplasts vai kartona kaste, stikla bumbiņas vai golfa bumbiņas.
Uzdevums: iesist putuplastā/kartonā “naglas” un uzlikt bumbiņu, lai tā nenokrīt.
Attīsta: sīko motoriku, pincetes satvēriena treniņš, precizitāti, acs un rokas savstarpējo koordināciju.
Vecums: ap 18 mēn.
Stefans (18 mēn) Šoreiz izvēlējos koka āmuru, lai nebūtu visu laiku jābūt blakus un jāuzmana pa kurieni sit :). Kā jau biju iedomājusies, tad “iesist” golfa bumbiņu paliknīšus bija liels izaicinājums. Tad nu piepalīdzēju, nedaudz iestiprinot “naglas” putuplastā un kartonā. Un tad jau sišana aizgāja uz urrā. Īpaši aizrautīgi “naglas” tika sistas kartonā, jo tur tās gāja iekšā daudz dziļāk. Citas bumbiņas smuki uzgūlās, bet citas krita un krita nost. Vēlāk ņēma laukā “naglas” un lika tukšajos caurumos, spiežot ar pirkstu līdz lejai. Vēl izdomāja bumbiņas likt uz caurumiņiem, kur tās nedaudz iegūlās.
Marks (3,9 gadi) – putuplasta variants viņam neizraisīja īpašu interesi un vairāk par vienu reizi to neizpildīja. Savukārt kartona “naglošana” ļoti patika.
Šis ir Montessori matemātikas materiala 1.grupas 2.materiāls, kas seko aiz Skaitļu stieņu materiāla.
Materiāls sastāv no koka dēlīšiem zaļā krāsā ar smilšpapīru cipariem no 0 līdz 9. Es šo materiālu izvēlējos nopirkt, jo pati gatavošu smilšu burtus, kas jau ir laikietilpīgi. Man šis materiāls izmaksāja ap 7Ls (skaitļu plāksnītes un kastīte). Par to kā šo materiālu vienkārši pagatavot pašiem sīkāk ir aprakstījusi Evelīna savā blogā.
Materiālam papildus lietoju kastīti ar mannu, kas paredzēta ciparu rakstības treniņam.
Tiešais mērķis ir bērns iepazīstas ar kvantitātēm atbilstošiem rakstītajiem simboliem. Bērns mācās no galvas secīgu skaitļu rindu, no 1 līdz 9.
Darbojoties ar smilšu cipariem bērns netieši gatavojas skaitļu un ciparu rakstīšanai.
Demonstrējums: Vispirms paņēmām skaitļu stieņus un vēlreiz tos saskaitījām. Tad parādīju šos ciparus un jautāju, lai parāda/nosauc kurus jau atpazīst. Tad ņēmām katru stieni atsevišķi, vēlreiz pārskaitījām posmus un parādīju kā šo skaitli var pierakstīt un izvilku ar trīs rakstīšanas pirkstiem pa ciparu. Tad devu to atkārot Markam.
3 pakāpju lekcijas laikā svarīgi ievērot, lai bērns iztausta ciparus, kas paliek viņa muskuļu atmiņā.
Ieteicamais vecums ir no 4 gadiem un kad jau ir apgūti liela daļa skaņu un burtu, bet mūsu mājās šīs process notiek otrādi, jo ar tām skaņām un burtiem pagaidām neiet tik raiti.
Marks (3,9gadi) sākumā pa cipariem gribēja vilkt ar nagu, bet tad paskaidroju, ka ta viņš bojā šo materiālu un mums tas būs jāliek malā. Grūtības pagaidām sagādā atcerēšanās no kuras vietas jāsāk cipars vilkt, tāpēc apsveru domu uzlīmēt punktiņus kā Evelīnas cipariem. Pēc nepilna mēneša darbošanās ar materiālu atpazīst ciparus no 1-5. Jāuzsver, ka pirms tam nevienu ciparu netiku uzsvērusi vai mācījusi, jo sākām ar skaitļa kvantitāti. Piemēram, ap 2,5 gadu vecumu devu 2 vai 3 ābolus (vai jebko citu) un teicu tas ir divi (vai trīs). Ar kvantitāti 1 un 2 nebija nekādu problēmu, grūtāk nāca pārslēgties uz nākamiem apjomiem. Tāpat Marks mēdz vienlaicīgi izmantot vairākus materiālus. Piemēram, šoreiz (skat. bildes), velkot 3, viņš izdomāja atnest skaitīšanas stieņu trīs posmu stieni. Tad attīstīja pašizveidoto uzdevumu izliekot pārējos ciparus no 1-7 un atrodot tiem atbilstošos stieņus.
Stefans (1,6 gadi) – tā kā cenšos ar šiem materiāliem darboties kamēr Stefans guļ, tad īsti viņš tos nav dabūjis. Bet, ja sanāk, ka Markam rodas interese laikā, kad Stefans ir nomodā, tad parasti arī Stefans tiek pie viena cipara un cenšas atdarināt Marka darbības.
Montessori savus matemātikas materiālus ir veidojusi tā, lai bērns darbojoties ar tiem vienkārši izdzīvotu, sajustu un izprastu apjomus/kvantitātes. Tie bērnu ved no konkrētām lietām uz apstrakciju. No apjoma/kvantitātes uz tā pierakstu – ciparu.
No konkrētā uz abstrakto.
Matemātikas materiāli tiek iedalīti 5 grupās. Šobrīd iepazīstināšu jūs ar Skaitļu stieņiem, kas ir 1.grupas 1.materiāls! Tātad pats sākums.
Šo materiālu mums laipni aizdeva Karīna, kamēr mūsējais vēl tapšanas stadijā. Tas ir pašu gatavots. Ja ir vēlme pēc šāda materiāla mājās, tad noteikti ieteiktu to pagatavot pašiem, jo tā sanāks daudz lētāk, it sevišķi, ja ir kāds pieejams galdnieks ar draudzīgu cenu.
Materiāls sastāv no 10 stieņiem, kas ir garumā no 10 cm līdz 1m. Viena vienība/posms ir 10cm. Biezums 2.5*2.5 cm biezumā. Darbs notiek uz paklāja.
Uzdevums ir izdzīvot katra skaitļa kvantitāti un iemācīties attiecīgo nosaukumu. Katrs skaitlis ir viens veselums, kaut sastāv no atsevišķiem posmiem. Bērns izdzīvo atsevišķu daļu pieaugumu. Jo skaitlim augot, aug arī posmu skaits. Palīdz izdzīvot un no galvas iemācīties skaitļus no 1 līdz 10. Trenē atmiņu!
Demonstrējums :
Vecums: no 4 gadiem
Šoreiz pirmās bildes ievietoju no kursiem, jo bij grūti noķert Marka roku maiņu uz stieņa :)!
Marks (3,9 gadi) – šis materiāls viņam patīk, bet tā ka to vien ņemtu arī nav. Pirmajās reizēs veikli tika galā ar stieņiem 1-5 (tālāk neliku skaitīt). Kad ķērāmies pie garākajiem stieņiem, parādījās vēlme steigties vai nekoncentrēties uz posmiem – vienā posmā saskaitot 2 reiz vai kādam posmam pārlecot. Tādās reizēs lūdzu būt uzmanīgākam un pārskaitīt vēlreiz. Ja gadās salikt nepareizi, tad gaidu līdz pats to ievēros.
Jāļauj bērniem vingrināties un jādod vēlreiz šis materiāls. Spējas, kas ir sākušas attīstīties nenonāks līdz briedumam, ja mēs neļausim bērnam atkārtot.
Tā kā Marks ievēroja, ka mums ir arī smilšu cipari, tad uzreiz izrādīja interesi par tiem un tā dabiski pārgājām pie 1.grupas 2.materiāla un tā sasaistes ar pirmo. Pēc nepilna mēneša darbošanās ar šo materiālu Marks viegli tiek galā ar stieņu skaitīšanu. Kad jautāju atrast kādu stieni, tad spēj atrast konkrēto skaitli/stieni līdz 4 vai 5 (kā kuro dienu).
Lai arī laikapstākļi tā vien liek domāt par rudeni, esmu sadūšojusies pazliet pakavēties mūsu vasarā! Tā bija skaista vasara!
Šogad laikam (cik nu atceros) bija pirmā vasara manā mūžā, kad tās beigās tā patiesi ilgojos pēc rudens. Tik daudz dažādu piedzīvojumu un pārdzīvojumu, ka visa mana būtība sāka ilgoties pēc miera un klusuma, pēc rimtāka laika plūduma un paredzamākas ikdienas.
Un tā mūsu mājās ienāca rudens! Man šī apziņa ienāca ar kalendarā (atraksts no Evelīnas bloga, jo mūsu kalendārs vēl tapšanas stadijā) nomainīto vasaras dzelteno uzrakstu pret rudens sarkano.
Bērni uzsāka bērnudārza gaitas (lielais pavisam mierīgi, mazais +/- arī ok). Bez jebkādas piepūles un pilnīgi dabīgi (man tas vēljoprojām ir liels brīnums pie mūsu dzīves ritma) bērni sāka iet gulēt ap 9:00! Pirms tam gulētiešanas laiks bija ap 22-23:00.
Stefans (1,6 gadi) augusta pēdējās dienās iemalkoja savu pēdējo piena “devu” un kopš tā laika beidzot sāka ēst arī “cieto paiku” (līdz šim viņam 70% no dienas uzņemtā ēdiena bija mammas piens).
Marks (3,9gadi) … iestājās mazs pārdomu brīdis par to kā, lai viņu tagad vislabāk noraksturo 🙂 … ir kļuvis citāds, nu tāds lielāks, prātīgāks.
Cerot, ka nākamais ieraksts nebūs jāgaida tik ilgi,
Ilze
Ieraugot veikalos un tirdziņos sēnes, atcerējos bērnību un to kā braucām uz mežu sēnēs. Tas bija īsts piedzīvojums ar gumijniekiem, groziņiem, sūnām, sveķiem, purviem un draugiem. Tikai tās labākās atmiņas! Izaugām, lauku mājas vairs nebija un kaut kā sēņot nebraucām. Tā nu kopš tā laika tā īsti nemaz sēnēs neesmu bijusi. 🙂 Atmiņas darīja savu un aizdomājos par “sēņu mantojumu” ko nodošu saviem bērniem. Vai viņi maz zinās kur un kā aug sēnes?
Lai kaut kā šo situāciju labotu, devāmies mežā!
Kā mums gāja mežā?
Stefans (1,6 gadi) palika pie pirmajām mellenēm un nekas cits viņu vairs neinteresēja.
Marks (3,9 gadi) ar lielu sajūsmu paņēma savu spainīti, nazīti (šis kaut kā īpaši viņu uzrunāja) un devās sēņu meklējumos. Pēc pāris atrastām sēnēm, viņu vairāk sajūsmināja savas skaļās balss klausīšanās klusajā mežā, skriešana un visādu zaru mešana. Pēc nepilnas stundas lielie sēņošanas prieki mazajiem bija apnikuši.
Man mežā gāja tīri labi – tikām pie gardas sēņu mērcītes! Atzīstos gan, ka sēnes pazīstu slikti 🙂 , tāpēc parasti meklēju tikai gailenes!:)
Vai Tavā ģimenē ir sēņošanas tradīcijas? Vai tās nodod tālāk saviem bērniem?
mazaszvaigznes 