Caurumošana ar īlēnu DIY

Šoreiz par kādu DIY projektiņu – caurumošana ar īlēnu, kas palīdz trenēt rokas un acu savstarpējo koordināciju un trīspirkstu satvērienu.

Pagatavošanai nepieciešams:
4mm filcs (pirku HobbySet 1.75Ls)
īlens ar koka rokturi (pirku HobbySet 0.98Ls)
abpusējā paklāju līmlenta (pirkta Depo)

Tā kā 4mm filca loksne likās tomēr par plānu, tad to pārlocīju un pusēm un iekšā ieklāju abpusējo līmlenti. Virsū saliku smagumu, lai kārtīgi salīp. Un viss!

Darbošanās pavisam vienkārša un plaši variējama:
– zīmējums ar caurumošanas punktiem
– pašuzzīmēta figūra vai līnija kurai jātrāpa visrū.
– brīva caurumošana
– lielākiem bērniem var piedāvāt šūt pa caurumiņiem

NB – internetā ir pieejamas caurumošanas idejas, kur īlena vietā tiek izmantotas mazās piezīmju spraudītes. Tas ir bīstami, jo mazais var ielikt mutē un tad iznākums var būt bēdīgs.

Burtu spēle

Cik brīžiem ir grūti gaidīt, bet cik forša ir sajūta, kad esi sagaidījis un tas noticis pilnīgi dabīgi!
Markam (4,9) ir iestājies ļoti izteikts rakstīšanas un burtu periods. Skaņas mācījāmies atpazīt jau no 3 gadu vecuma, bet kad sāku likt klāt burtus, tad interese bija ļoti minimāla. Tad nāca interese par sava vārda rakstību, bet uz laiku interese ar to arī aprobežojās. Bet šovasar esmu sagaidījusi jaunu burtu mācīšanās uzplūdu.
Bet kā, lai pamudina vairāk interesēties par tiem burtiem, kas vēl nav zināmi? Spēlējām spēli!

Šoreiz izmantoju rakstītos burtus, jo tos vēl M labi neatpazīst arī, ja zina drukāto. Ņēmu dažus zināmus un pārējos vēl nezināmos burtus. Papildus paņēmām skaņu maisiņus un pie katra uzvaras punkta vilkām ārā arī vienu priekšmetu.
Spēles laukumu kopīgiem spēkiem uzzīmējām uz IKEA veikaliņā pirktā papīra ruļļa (cena ap 4Ls). Un spēle var sākties! Vienīgi M bija grūtības ar noteikumu pieņemšanu, ka katrs burts uz priekšu var iet tikai par vienu laukumiņu, jo brīžiem tas aizmirsās un ar i,v,j gribēja iet 3,5,6 reizes. Un jā i burtam noteikti bija jāliek 3 un nevis 4! 🙂

Kā sajaucas krāsas jeb krāsu aplis

Vasara izbaudīta! Rudens sezona sagaidīta un jauniem ierakstiem būs būt!:)
Šoreiz par kādu jauku materiālu un uzdevumu, ko veicām, lai paši pārliecinātos par to kā tas notiek – Kā sajaucas krāsas?!
Materiāls: Krāsu aplis (www.krasuaplis.lv), kartiņas, definīciju grāmatiņa (www.emontessori.lv) . Papildus izmantojām pārtikas krāsvielas (gemoss), 3 lielākas burciņas, 3 mazākas burciņas
Tā kā man ļoti gribās dēlus pēc iespējas vairāk iepazīstināt ar mākslas pasauli un palīdzēt viņiem
to iemīlēt, tad biju ļoti priecīga par šāda materiāla nonākšanu mūsu mājās.

Krāsu apli izmantojam gan kā puzli, gan meklējot līdzīgu krāsu priekšmetus. Šoreiz ņēmām talkā pārtikas krāsvielas un ūdeni, lai ieraudzītu kā tad tās krāsas sajauksies un vai maz mums kaut kas sanāks.
Vispirms sagatavojām darba virsmu un jau laikus apbruņojāmies ar “glābšanas” dvielīšiem, kas ikdienā atrodas vienā no materiālu plauktiem, lai vienmēr būtu pa ķērienam.
Tad abi puikas salēja ūdeni lielākajās burciņās. Pie šādiem darbiem/uzdevumiem mums parasti ir jāvienojas jau laicīgi, kurš ko lies, lai kāds netiktu apbižots, jo S (2,6) tagad ir ļoti izteikt “es arī” periods.
Tika sapilināti krāsas pilnieniņi. Arī pie šī darbiņa vienojāmies iepriekš cik pilienus pilināt, lai nejauši netiek sapilināts par daudz.

M (4,9) uzreiz pamanīja sakarības starp Krāsu apļa kāsām un tām, kas sanāca mums. Savukārt S šobrīd aktīvi mācās nosaukt karāsas un viņš atpazina savu top krāsu – sarkano. Savukārt M nosauca visas krāsas un kopīgiem spēkiem mazajam brālim mācījām zilo un dzalteno.

Kad bijām kārtīgi apskatījuši pamatkrāsas, tad sajaucām atvasinātās krāsas. Pirmajā reizē jaucām vienāda daudzuma ko katras pamatkrāsas, bet tā kā to stiprums nebija līdzīgs, tad vajadzīgais tonis nesanāca. Tad nu pārjaucām mazliet uzmanīgāk, lai iegūtu vajadzīgo toni.

Nākamajā reizē krāsas jauksim tālāk, lai iegūtu trešās pakāpes atvasinātās krāsas.
Vēl esam pārgājuši uz trīs (zils, sarkans, dzeltens) krāsu guašām, lai vajadzīgos toņus puikas varētu sajaukt paši. Tās pirms darbošanās tiek iespiestas krāsu paletītē un atkrīt mūžīgi sajauktās guašu krāsas, kas ir mazajās bundžiņās.

Kā brokastis kļuva par eksperimentu

Šorīt brokastīs ēdām avokādo, kuru parasti sagriežu gabaliņos, bet šorīt tas bija tik gatavs, ka izēdam ar karotīti. Un Marks ievēroja, ka iztukšotā avokādo pusīte izskatās kā bļodiņa. Un vēl pēc laivas! Un rīta eksperimentu laiks varēja sākties, jo bija jānoskaidro vai tad šī avokādo “laiva” vispār turēsies virs ūdens. Un kas notiks ar kauliņu?

“Laiva” izrādījās super stipra, jo spēja pat pārvadāt grimstošo kauliņu.

Kas vēl var peldēt ūdenī un kas grimst?
Caur šādu darbošanos bērni apgūst lietu īpašības.

Mājas skola – putni ziemā

Šoreiz kaut kas sens :)! Tā nu ir sanācis, ka nav sanācis 🙂 veikt kādu ierakstu vēl no pagājušā gada mājas skolas :).

Šogad ar visām slimošanām, būšanām un nebūšanām īsta mājas skola mums tā arī vēl nav bijusi. Bet tomēr ir sanācis sanākt kopā uz angļu valodas pulciņu, ko saucam par English Playgroup. Šo grupiņu mums vada Betty, kas palīdz mums izdziedāties un iemācīties kustības populārām angļu dziesmiņām. Pasākuma kārtība ir sekojoša – padarbojamies ar materiāliem vai rotaļlietām, padziedam/pavingrojam (ir ko turēt tos mazos izcilājot 🙂 ), pacienājamies un tie, kas nesteidzas, atkal var padarboties.  Uz to esam aicinājušas vēl kādas mammas no mūsu “rajona” 🙂 ar bērniņiem vecumā no 2 gadi un uz augšu. Šo spēļu grupu esam apņēmušas organizēt vienu reizi mēnesī. Nākamā tikšanās plānojas aprīļa sākumā. Ja nu arī tev ir vēlme pievienoties, tad droši dod ziņu uz epastu (atradīsi sadaļā Par mani)! 🙂

Un tagad par decembra mājas skolu, kas runājām par putniem, kas pārziemo latvijā. Iesākām ar klusuma vingrinājumu, kura laikā aizdedzinājām svecītes Adventes karuselītim un noklausījāmies Betlēmes ainiņas uzgriežamo mūziku. Tad sameklējām Ziemassvētku pērli gada ķēdē, kurai apsējām lentīti un sameklējām attiecīgās dienas pērli, lai redzētu cik ilgi vai neilgi vēl jāgaida.

Tad apskatījām putnus, kas ziemo Latvijā jeb nometniekiem. Pārrunājām to nosaukumus un centāmies tos iegaumēt. Jā, arī man ar putnu nosaukumiem neiet tik gludi un rudeni no medņa pagrūti atšķirt :). Kartiņu materiālu vari atrast http://www.emontessori.lv, kur vari piereģistrēties.

Bet kas putniem garšo? Šoreiz pētījām riekstus un sēkliņas. Vispirms katrai kartiņai sameklējām attiecīgos riekstus un kādiem vēl bija arī čaumalas versija. Tos tad taisījām vaļā un skatījāmies, kas iekšā. Vēl pārrunājām kuri tad katram ir tie mīļākie rieksti. Tad sekoja nosaukumu došana un 3pakāpju lekcija. Riekstu kartiņu materiāls arī nāk no http://www.emontessori.lv.

Lai palīdzētu putniņiem ziemā atrast ēdienu, arī cilvēks var palīdzēt. Bet, ja sāc barot, tad zini, ka to tev jādara būs visu ziemu! Esi atbildīgs!

Plastmasas krūzītēs iesējām šņorītes un pildījām mūsu versiju putnu cienastam. Kad ārā bija mīnusi, “barotavas” darbojās ļoti labi, bet pie plusiem viss izkrita ārā :D. Skaisti bija vērot, ka zīlītes pielido un knābā bērnu sagatavotos cienastiņus.

Lai arī pēc Montessori kalendāra jau ir iestājies pavasaris, ziema tomēr nedomā vēl atkāpties. Tā ka tēma vēl aktuāla arī martā! 🙂

Jauku dienu vēlot,

Ilze

Tīģerballīte

Šoreiz padalīšos ar kādu ballītes ideju :)!

Tīģerballīte

Kaut kā tā ir iekārtots, ka tiem pirmajiem tomēr tiek vairāk :). Un mūsu ģimene nav izņēmums :). Kaut vai tas sendzirdētais “joks” par albūmiem, ka pirmajam ir 4, otrajam labi, ja 2, trešajam nav pat viens, bet ceturtajam jāaizņemas bērnības bildes no vecākā, jo viņam tādu gandrīz vispār nav :D. Protams, kad šo dzirdēju (tad mums bija tikai viens 🙂 ), man likās – muļķības. Manējiem viss būs vienādi! Bet jau tagad M ir vismaz 2 lielie scrapbooking albūmi, bet S patiesi nav vēl viens (bet šo statistiku ceru vasarā labot :), kad ieradīsies mana scrapbooking buddy 🙂 ). Bet visā visumā esmu sev nosolījusies neapbižot jaunākos un uzrīkot viņiem (tas nākotnes formā:) ) tikpat foršas ballītes kā pirmajam.

Tā kā S vēl mums tā īsti saprotami nerunā, tad viņa intereses objektus nav tik viegli noskaidrot. Vai nu arī viņš mums vienkārši tāds vispusīgs džeks :). Vienu brīdi likās, ka taisīšu traktoru ballīti un kādas idejas jau noskatīju no P ballītes. Bet tad pamanīju, ka mums pa māju sāk pārvietoties (rāpot) viens tīģerēns un sirsnīgi šņākt. Un uz jautājumu “vai  esi lauva?” atbildēja “nē, Tīīī!” Un ideja ballītei bija gatava!

Dzimšanas dienas rītā “uzmeistaroju” pilnīgi improvizētu versiju par kūku, lai varētu nopūst svecītes un būtu nojausma, ka šī diena ir īpaša. Nodziedājām dzimšanas dienas dziesmiņu.

Tad uzlikām dzīves ķēdēm pērles (tās liekam parasti vienā dienā abiem puišiem). Un S tika pie savas lielās dzimšanas dienas pērles. Un sajutās ļoti īpašs! 🙂

Tad pienāca ballītes diena…

Pa nakti bija pastrādājuši “rūķīši” un jubilārs pamodās pārsteigumā. Piepūstos balonus pielīmējām ar balto papīra skoču. Bijām dabūjuši arī “tīģerbalonus”, bet pēc tam iedomājos, ka tos būtu varējusi uztaisīt arī pati, izmantojot melno markeri.

Materiālu plauktus gan kārtīgi patukšoju, lai nav vēlāk jālasa pa visu māju pērles :D.

Pie galda bijām izveidojuši mazu bilžu sienu. Bildes un karodziņu uzrakstu pie sienas stiprināju ar plastalīnam līdzīgo līmmasu.

Spēles

Lielāko pasākuma laiku bērni (kas starp citu bija 8 puikas un tikai 1 meitene) aizrautīgi spēlējās ar vilcieniem un vecāki varēja netraucēti papļāpāt.

Zvēru disenīte

Šī laikam ir viena no top spēlēm mūsu draugu bērnu dzimšanas dienu ballītēs.

Un tā ir tik vienkārša. Uz segas/palaga saliek mīkstos zvēriņus, bērni paņem segas malas. Tad tiek ieslēgta mūzika un sega tiek kratīta līdz tajā vairs nav neviena svēra. Un tā atkārto un atkārto un atkārto. Un bērniem neapnīk! Jautrība garantēta!

Palīdzi tīģerim atrast asti

Uz A0 papīra uzzīmēju tīģeri un uz atsevišķas lapas asti. Asti klāt lipinājām ar līmpastu. Lielākiem bērniem sējām ciet acis, bet pieaugušos vēl iegriezām.

Mazajiem astes pielikšana jau tāpat bija zināms izaicinājums :).

Noķer asti

Piedalās 2 dalībnieki (bet var arī vairāk) un katram aiz biksēm tiek aizbāsta “aste”. Mūsu gadījumā tās bija šalles, bet lielākiem bērniem var izmantot lentas. Un jā, esam Mettas fani :)!

Kūka

Šoreiz tapa Medus kūka no pilngraudu miltiem (no Signes Meirānes grāmatas “Gatavot un baudīt”). Šī viennozīmīgi ir mana šīs ziemas top kūka!

Virskārtu veidoju no marcipāna masas (pērku Gemoss), ko iekrāsoju ar pārtikas krāsvielām (arī Gemoss). Internetā sameklēju viegli paveicamu virskārtas dekorējumu un lieta darīta! Austiņas taisītas no bieza papīra un ar skoču pielīmētas pie koka kociņiem. Tad visu kopā iestiprināju kūkai sānos.

Ēdienu centāmies sarūpēt tādu, lai bērniem nav jāžonglē ar šķīvīšiem, bet var paņemt rociņā un doties tālāk spēlēties. Arī šeit centāmies ievērot “tīģerkrāsas” :). Dažas no lietām bija – mazās pankūciņas, mazas apaļas krāsnī ceptās siermaizītes, apelsīni, dārzenīši, cidoniju dzērienu.

Skaitļi un čipsi

Šis ir pēdējais materiāls no Montessori matemātikas materiālu pirmās grupas.
Materiāls: Kastīte ar cipariem no 1-10 un 55 apaļas ripiņas.

Šis maretiāls palīdz pastiprināt iegūto izpratni par to, ka katrs skaitlis sastāv no konkrētām atsevišķām daļām. Parādīt bērnam pāra un nepāra skaitļus.

Netiešais mērķis: sagatavoties skaitļa dalīšanai.

Ar šo materiālu joprojām darbojamies abi kopā ar Marku, jo interesi darboties viens ar šo materiālu vēl nav izrādījis. Kopā izveidojam skaitļu rindu no 1-10. Tā kā M vēl mēdz jukt skaitļu rindas secība no 6-9, tad mēdzam palīgā ņemt “vārpstiņu” materiālu.  

Starp skaitļiem vēlams ievērot atstarpi, lai čipši nesaskartos un būtu vizuāli uzskatāms katrs skaitlis.

Pie katra skaitļa pieliek atbilstošu čipsu skaitu. Pirmajās reizēs es rādīju priekšā kā čipši liekami – tos liek pa pāriem. Un nepāra skaitļa gadījumā pēdējo čipsi liek pa vidu.

Kad visi čipsi pie skaitļa pielikti,tad parāda, ka pie skaitļa divi, četri (man patīk rādīt pie skaitļa, kur uzskatāmāk redzams, ka veidojas tunelītis) var izbraukt ar pirkstu cauri čipšiem.

Bet pie trīs/pieci pēdējais čipsis ir priekšā. Kad pirks atduras pret to, tad saka – stop. Skaitlim nav pāra. Tā pārbauda visus skaitļus. Tad var izrunāt ar bērnu, ka tie skaitļi, kam var izbraukt cauri ir pāra skaitļi. Bet savukārt tie, kam priekšā pēdējais čipsis ir nepāra skaitļi.

Pašās beigās nepāra skaitļus pabīda uz leju. Izveidojas divas rindas, kur vienā visi pāra, otrā – nepāra skaitļi.

Marks (4 gadi): pirmo skaitļu čipšu salikšana grūtības nesagādā, bet nepacietība sāk ņemt virsroku tieši pie 6-9, jo daudz jāskaita:). Bet kad visa rinda salikta, tad jau parādās tomēr maz gandarījumiņš:). Īpašu interesi parasti iztaisa tieši braukšana ar pirkstiņu starp čipšiem.
Pagaidām vēl grūti spriest vai materiāla pamatdomu (par to kas ir pāra un kas nepāra) ir izpratis līdz galam. Bet ikdienā sācis biežāk izmantot apzīmējumu “pāris”. Piemēram, kad runā par Noa šķirsta dzīvniekiem, vai divām mašīnām. Pie lielāka apjoma pāru sakarību vēl nesaskata. Pieļauju, ja to saliktu kā čipšus, tad jau arī saprastu ir vai nav pāris.

Šo materiālu var vienkārši pagatavot arī pats. Te kādas idejas.
Savukārt, ja gribi nopirkt, tad tādu var atrast absorbentmind.co.uk, kā arī VIP restaurātors (v.i.p.restaurators@inbox.lv varat pajautāt Montessori materiālu katalogu).

Stefana TOP darbošanās 1 gads 9 mēneši – 2 gadi

Uzliekot puišu dzīves ķēdēm ikmēneša pērles (parasti to darām vienā dienā kaut kad mēneša beigās) mana uzmanība aizkavējās pie Stefana ķēdes.

Nākamā būs jāuzliek lielā zilā dzimšanas dienas pērle! Un viņam jau būs 2! Man tas liekas pilnīgi neaptverami! Mans mazumiņš un viņam būs jau 2 gadi! Marks tai vecumā likās jau tik liels! :)))

Un šo pārdomu iespaidā iedomājos apkopot Stefana favorīt nodarbes šajā vecumā.

Puzzles – jau kādu laiku biju ievērojusi, ka S ļoti patīk “likt” M puzzles gabaliņus “kopā”. Puzzles bez tradicionālā rievojuma viņam interesi neizrādīja. Mums mājās piemērotas puzzles nebija, jo M tajā vecumā neiedomājos piedāvāt šāda veida puzzles. Lai arī likās, ka vairāk par 3 gab. S kopā nesaliks, bet izrādījās, ka ar piepūli un pacietīgo noskaņojumu, tiek galā arī ar 4 gab. puzzli. Bet interesi par M puzzlēm nav zaudējis un profilaksei izber arī tās.

Mazie lego – kopš M rotaļlietu klāsts tika papildināts ar Lego cilvēciņiem un mašīnām, tā arī S regulāri prasa Lego un darbojas ar tiem pat 1/2h no vietas. Visbiežāk turpina būvēt iesāktās mājas un maina cilvēciņiem galvas un ķiverītes, cepurītes.

Skaņu maisiņi jeb priekšmeti vārdu krājums paplašināšanai – pirmo nedēļu pēc skaņu maisiņu piekāršanas pie sienas S par tiem neizrādīja praktiski nekādu interesi. Tomēr interese ir augusi :). Sākumā īsti nevarētu saprast kā labāk darīt un kā izmantot šos maisiņus viņa vecumam atbilstoši. Tā nu šobrīd tie S ir maisiņi vārdu krājuma paplašināšanai – tiek ņemti laukā priekšmeti un es saucu to nosaukumus. Ja starp priekšmetiem ir tādi, kurus S zin, tad jautāju, lai parāda, kur ir piem., kaķis. Vēl uz zināmiem priekšmetiem prasu, kas tas ir? (Pielietoju 3 pakāpju lekciju). S vēl brīvi nerunā, bet gaidu lai sniedz kaut kādu zilbju savārstojumu.

Rozā tornis – pēc dažu mēnešu pauzes S ir atkal aizrāvies ar kubu likšanu. Viņu gan nekādi neapmierina mana vēlme viņu nedaudz ievirzīt pareizās sliedēs. 🙂 Tā kā tornis pareizā secībā stāv savā vietā, tad ļauju likt pašam. Ikdienā pieejami ir 9 kubi, jo S aktīvi darbojoties ar tiem 10. regulāri kaut kur mēdz noklīst. Pagaidām gan visas reizes esmu to atradusi, bet nolēmu dot lietošanai tikai, kad ir sākta aktīva darbība :).

Sarkanie stieņi – pagaidām stieņi tiek izmantoti vairāk nēsāšanai un kraušanai kaudzē vai vienu virs otra. Ļauju, lai darbojas. S mēdz būt diezgan spītīgs, kad cenšos kādas lietas “ielikt rāmjos”, tādēļ ar klasisko demonstrējumu ( stieņi jāsakārto vienu blakus otram no garākā līdz īsākajam) nesteidzos. Gluži tāpat tiek izmantoti skaitļu stieņi. Tad gan parasti norādu, lai ņem sarkanos.

Vilcieniņi – visbiežāk lipina kopā vagoniņus. Ja tiek uztaisītas sliedzītes, tad saliek visus vagoniņus kopā un brauc pa aplīti.

Zvēriņi – šie tiek izmantoti dažnedažādi. Galvenokārt viņam vien zināmām lomu spēlēm. 🙂

Dauzīšanās – šeit laikam paskaidrojumi būs lieki 🙂

Šķirošana – šķirojamā paplātītē ir vienādi priekšmeti – lācīši, kas atšķiras tikai pēc vienas īpašības – krāsas. Šo trīs mēnešu sākumā darbojāmies ar 1.pakāpi – no katra iedalījuma tiek izņemt 1 lācīti lielajā iedalījumā un S ieliek katru atpakaļ pie savas krāsas. Savukārt pēdējās dienās ir sanācis noķert attiecīgo garstāvokli 🙂 un sanāca arī nodemonstrēt 2.pakāpi, kad katrā iedalījumā paliek pa vienam lācītim un visi pārējie ir lielajā nodalījumā. Arī šis sanāca ļoti labi. tad nu mēģināju arī 3.pakāpi, kad visi lācīši ir lielajā trauciņā un pašam jāizvēlas kur ko ielikt. S ir pārliecināts, ka viņam neko nedrīkst rādīt priekšā. Tā nu šī pakāpe negāja tik viegli, jo prāts jau nesās uz dauzīšanos, bet man bija skaidrs, ka ideju saprot. :)))

Ūdens dzeršana/liešana – nu jau kādus dažus mēnešus atpakaļ M mazā ūdens krūka ir atgriezusies savā vietā. Ilgi nevarētu tam saņemties, bet nav tik traki kā biju domājusi.

Kad S grib dzert viņš aiziet un pats sev ielej un parasti vēl palaistās no viena trauka otrā. Ja kaut kas izlīst, tad paņem dvielīti un saslauka. Ja aplejās, tad nāk un prasa, lai pārģērbj. Vecāku galvenais uzdevums ir nodrošināt ūdens krūkā ūdeni. Samērā bieži nepamanu, ka ūdens jau izlietots, bet M tad atgādina.

Pārģērbšanās – diezgan lielu dienas daļu S pa māju pārvietojas M zābakos vai kurpēs, rokās uzvelk cimdus un galvā cepuri. Esmu piedāvājusi viņam pašam savas kurpes vilkt, tad S iebilst un saka, ka viņam vajaga “Māā” (tā tiek saukts lielais brālis Marks).

Ziemeļpols

Man tik ļoti patīk bērnu ierosinātas darbošanās, kuras kopīgiem spēkiem varam attīstīt par interesantu darbošanos!

Veļot sniega bumbas, Marks (4,1 gadi) ierosināja, ka vienu no bumbām varētu paņemt līdz uz mājām. Domāts darīts! Likām bumbu uz ragavām un vedām mājās.

Lai dzīvi padarītu krāsaināku, sagatavojām krāsaino ūdeni. Marks iepilināja krūzītēs dažus pārtikas krāsvielas (pirktas Gemoss) pilienus un pielēja ūdeni. Tā kā mājās bija izbeigušās pipetes, tad iedomājos par tukšajām Humer (jūras ūdens deguna skalošanai) kapsuliņām – sanāca ideālas pipetītes.

Sadalījām bumbu uz pusēm, lai katram tiek savs sniega kalns un piemeklējām instrumentus ar ko rakt un veidot alas. Kamēr Marks cītīgi raka un krāsoja sniegu, man bija iespēja netraucēti (Markam reizēm tas liekas par ilgu un tad nāk kaut ko jautāt utt.) nolikt Stefanu gulēt. 🙂

Darbošanās sanāca vairāku stundu garumā. Marks secināja, ka sniega kalns ir līdzīgs Ziemeļpolam un, ka viņam vajag pingvīnus. Tā uz Ziemeļpolu atceļoja ne tikai pingvīns, bet arī citi zvēri. 🙂    Papildus apskatījām globusu un vēlreiz izrunājām par Antarktīdu, kur arī ir auksts un daudz sniega.

Lai arī šī darbošanās vairāk līdzinās tīrai izklaidei, tomēr tā ietver daudzus prakstiskās dzīves un sajūtu elementus.

Šo darbošanos plānojam drīzumā atkārtot. Un ja nav vēlme iet ārā pēc sniega, tad to var dabūt arī uz balkona un palodzēm! 😉

Lai jauka sniega diena!

Šūšana

Jau sen biju domājusi par to, ka arī saviem dēliem gribu iemācīt piešut pogu. 🙂 Ideju galējai realizācijai noskatīju šeit. Tā tapa pavisam vienkāršs Praktiskās dzīves vingrinājums.

Groziņā atrodas izšūšanas rinķis ar audumu, pogas un lāpāmā adata, kurā ievērts dzijas diegs. Diegam galā ir mezgls un parasti tas jau ir piestiprināts audumam. Sākumā biju plānojusi pirkt plastmasas adatu, bet kādu Montessori mammu pamudināta izvēlējos īstu mantu. 🙂 Vēlāk plānoju pievienot vēl kādus citus piešujamus elementus.

Sākumā puiši īpašu interesi neizrādīja, bet, kad pati biju pieķērusies kādam savam šūšanas darbiņam, tā Marks ( 4 gadi) uzreiz sarosījās. Stefanam (1,10 gadi) vislielākais izaicinājums un gandarījums ir izdurt cauri audumam adatu un uzlikt adatai pogu. Tālākai adatas un diega izvilkšanai ir nepieciešama palīdzība, jo nav vēl iemanījies atlaist aizmugurē roku, lai adata neaizslīdētu atpakaļ.

Visas sastāvdaļas nopērkamas audumu veikalā. Šāda veida audumu pirku Abarkhanā zem nosaukuma “sporta audums” jeb kaut kā līdzīgi.

Lai labi šujās!