Mūsu otrais

Mazliet no emocionālās puses…

Tas ir tik skaists laiks, kad ģimenē ienāk mazulis. Pasaule uz laiku pārstāj griezties ap sauli un sāk griezties ap mazuli :)! Un tad paiet laiks un parasti tā atkal pamazām sāk uzņemt virzienu rotēšanai ap sauli :). Ap to laiku prātā un sirdī ienāk doma par otru “pasaules nabiņu”.

Laiks iet un tuvojas tas brīdis, kad pasaulē jānāk otram mazulim. Un mani pārņēma lielas bailes par to kā es tagad spēšu savu laiku un uzmanību sadalīt starp diviem mazuļiem. Jā, pirmajās dienās pēc Stefana dzimšanas es raudāju, jo nespēju tik veikli piecelties (ķeizargrieziens) vai atbrīvoties (baroju mazo) kad Markam tas bija vajadzīgs. Es raudāju, jo Marku mīlēju TIK ĻOTI un redzēju, ka viņš pārdzīvo, ka mamma aizņemta ar kādu citu. Laiks gāja un biju tik ļoti laimīga, ka man ir divi puikas! Es viņus abus TIK ĻOTI MĪLU, ka nezinu no kurienes aug tā mīlestība. Brīžiem vēl iezogas doma vai, ja Dievs dots trešo bērniņu, es viņu arī spešu mīlēt tik ļoti. Sirds dziļumos es zinu, ka mīlestība atnāks kopā ar bērniņu, bet iekšējas bailes saglabās.

Aizvien biežāk nākas aizdomāties par otrā bērna lomu ģimenē… Stefans jau ieradās pie mums ar tipiska vidējā bērna raksturu. Nu tāds izsitējs! 🙂 Tik ļoti steidzās pakaļ brālim, ka sāka staigāt jau 9.mēnesī, rāpoja jau no 5,5.mēn. Brīžiem vairs neticas, ka viņš reiz ir bijis zīdainītis. Laiks, kad fiziskā attīstība bija priekšā mentālajai bija diezgan izaicinošs, bet tagad ir tik liels prieks, ka abi brāļi jau smuki darbojas kopā.

Cik daudz nav dzirdēt par to cik liels ieguvums ir pirmajiem bērniem, jo viņiem tiek viss vecāku laiks un uzmanība! Bet vai lielāks ieguvums tomēr nav mazajiem, kam ir šī brīnišķīgā iespēja dzīvot vidē, kas sagatavota lielākajiem brāļiem un māsām. Tā pa īstam Stefanam darbiņus domāju tikai ap 6-9 mēnešiem, jo pēc tam viņš ar lielu interesi sāka krāmēties ap Marka darbiņiem. Viņš pats man parāda priekšā, kas viņu interesē un man atliek novērot, reaģēt un piedāvāt.

Brīžiem liekas, ka es viņam netieku līdzi. Kad Stefanam bija nepilni 12 mēn un bijām spēļu istabā, viņam tika piedāvāta ģeometrisko figūru puzle ar 3 dažādām figūrām (trīsstūris, aplis, četrstūris). Pie sevis tik nodomāju, ka stipri par agru, bet nepagāja ne 3 minūtes, kad figūras sarindojās tām paredzamās vietās. Atcerējos, ka mums mājās ir kas līdzīgs tik ar 9 dažādām figūrām. Izmomāju pamēģināt – iedevu  -salika – šoks!

Kopš tā laika Stefanam tiek dota pieeja visiem Marka materiāliem (ar ļoti sīkām detaļām, piem., naglām, manā klātbūtnē), jo bērns pats labāk zin, kas viņu interesē.

Tāpat es apzinos, ka Markam pagaidām nespēju piedāvāt visu to, ko viņš būtu spējīgs jau uztvert, jo viņa apvārsnis ar katru dienu aug, bet mans laiks paliek 24h diennaktī. Bet es esmu priecīga, ka man ir šis laiks (nu tas, kas paliek pāri no darba stundām 🙂 ) un interese mācīties kopā ar saviem mazajiem.

Tas, kas mūs aizrauj, padara par tiem, kas mēs esam!

Advertisements