Mājas skola – Brīvā darbošanās

Šoreiz Mājas skolas ietvaros izmēģinājām Brīvo darbošanos jeb bērnu vadītu Mājas skolu.

Iesākām ar dziesmiņu un lūgšanu, kam sekoja bērnu vēlme pēc klusuma vingrinājuma. Tā nu 2 min centāmies būt klusi un vērojām smilšu pulksteni.

Tad bērnus iepazīstinājām ar jaunu uzdevumu – Iešanu pa līniju. Būtība ir patiesi vienkārša – iet pa līniju :). Bet šo uzdevumu var dažādot kā vien ienāk prātā. Mēs šoreiz izmantojām spilvenu (likām uz galvas, priekšā, aiz muguras, starp kājām).

Vēl izmēģinājām nest bļodiņā ūdeni tā, lai neizšļakstītu. Iešana pa līniju attīsta bērna koordināciju un koncentrēšanās spēju.

Pēc Iešanas pa līniju bērni tika iepazīstināti ar šīs dienas noteikumiem, ka viņiem pašiem jāizvēlas ar ko darboties. Pirmā reakcija bija neliels apmulsums un tad kādu laiku notika staigāšana gar plauktiem. Beigās tomēr katrs izvēlējās kādu darbiņu un sākās brīvā darbošanās.

Te nu mums atlika vien sekot līdzi bērnu izvēlei un parādīt kā ar materiālu darbojas, ja tika izvēlēts, kas pirms tam nedarīts.

Kādā brīdī bērniem uzradās grāmatiņa ar dažādām ģeometriskām figūrām un mums ar Karīnu radās izdevība šo grāmatiņas skatīšanos pārvērst par ģeometrisko figūru un ķermeņu apgūšanu.

Jāsaka, ka pirms šīs reizes tieši bijām domājušas, ka tos varētu apskatīt sīkāk:)! Tā bija bērnu izvēle paņemt tieši šo grāmatiņu un mūsu iespēja šo grāmatiņas skatīšanos izvērst par plašāku mācīšanos :

• atkārtot ģeometrisko figūru nosaukumus. Markam (4 gadi) pagaidām jūk 3stūra un 4stūra nosaukums, tad nu mudinu viņu pārskaitīt stūru daudzumu, lai atcerētos nosaukumu.

• atrast līdzīgās ģ.f. starp grāmatiņā esošajām un koka figūrām.

• noskaidrot no kādām ģ.f. sastāv ģeometriskais ķermenis

• uzzīmējām šīs figūras uz papīra, izgriezām, salīmējām un izveidojām savu ģeometrisko ķermeni. Attēlā redzamais ir manis veidots, jo bērni bija aizrāvušies ar ģ.f. apvilkšanu un griešanu.

Pēdējo Mājas skoliņas darbiņu ierosinājām mēs, lai noslēgtu ar kopīgu darbošanos. Šoreiz darbojāmies ar Kontinentu puzzli. Sākumā sensori tika ņemti ārā un likti iekšā kontinenti. Tad katru kontinentu novietojām uz savas zilās plāksnītes un piemeklējām tur mītošos dzīvniekus, kontinentiem tika doti nosaukumi.

Pēc nelielas uzēšanas pauzes, bērniem sākās jauna darbošanās vēlme un tika testētas garšu pudelītes.

Estere (3 gadi) izrādīja lielu vēlmi izvilkt burtus. Pie dažiem burtiem iepauzējām un apskatījām arī to, kas atrodas katra burta skaņu maisiņā (neliels ieskats Krūmiņdienu Zanes maisiņos). Markam gan pagaidām nav parādījusies īpaša interese par burtu rakstīšanu, tāpēc izmantoju katru iespēju šos burtus viņam parādīt. Tomēr zināms progress ir, jo nu Marks labi sadzird un atpazīst vārdu pirmās skaņas.

Turpinājumā neliels kopsavilkums no Montessori kursu lekcijas par brīvību un disciplīnu.

Montessori norāda, ka brīvība un disciplīna nav nodalāmi jēdzieni. Bērns brīvi izvēlas ar ko darboties un vienlaicīgi nonāk situācijā, kad viņam ir jāieņem lēnums ievērot šīs te brīvības robežas. Bērns uzņemas atbildību arī pret sevi un tā jau ir disciplīna. Tāpēc brīvību nevar izdalīt no disciplīnas Montessori vidē.

M.Montessori to papildina, ka bērns dara nevis to ko viņš grib, bet grib kaut ko darīt un var to darīt. Izvēloties savas darbības brīvi, bērns var atklāt savas darbības labāk. Jo vairāk ļaujam darīt, jo bērni vairāk grib darīt. Izveidojas sistēma, kas parāda, ka bērns kaut ko grib. Piemēram, bērns tagad grib skaitīt un viņam tas tiek dots.

M.Montessori savās grāmatās daudz runā par bērnu, kas seko un darbojas savas patiesās gribas vadīts.

Galvenais Montessori disciplīnas moto: Bērns var darīt visu, kas nāk par labu viņam, citiem un apkārtējai videi. Līdz ar to nevajag visādus noteikumus un likumus.

Kārtības un disciplīnas pamats ir sakārtota vide.

Montessori ļoti akcentē spontāno izvēli, jo tā dod iespēju pamanīt sensitīvās fāzes. Tikai brīva izvēle var modināt patiesu interesi. Bērns var ņemt vienu un to pašu materiālu, tad ir jāsaprot ko bērnam dot vēl pie tā konkrētā materiāla. Visu laiku jāpapildina materiāls.

DIY Vārpstiņas

Par šī materiāla nepieciešamību orģinālā veidā nebiju īpaši pārliecināta un jau kādu ilgāku laiku meklēju DIY variantus. Tā nu ir tapusi mana versija par Vārpstiņām.

Šis ir matemātikas 1.grupas materiāls, kurā bērns darbojas ar reālām kvantitātēm un papildus jau tiek piedāvāti kvantitāšu simboli.

Materiāls: 2 kastītes, katrai 5 iedalījumi, katrs iedalījums marķēts ar simbolu melnā krāsā. Blakus kastītē atrodas 45 vārpstiņas (manā gadījumā saldējuma kociņi).

Ar vārsptiņu palīdzību izprot ideju par to, ka skaitļi nozīmē atsevišķu objektu kopumu. Bērns iepazīstas ar nulli un tai atbilstošo simbolu. Secīgas skaitļu rindas apgūšana no 0 līdz 9.

Demonstrēšana: Materiālu atnes un noliek uz  galda. Tiek nosaukti visi simboli, kas redzami uz kastes sienu iekšpuses, izņemot 0.

Sāk ar skaitli 1. Tad ar bērnu vienojas, ka liks katrā kastītē tik vārpstiņu cik ir attiecīgais skaitlis. Liek pa vienai vārpstiņai uz darba virsmas un vēlreiz pārskaita, tā ir paškontrole. Tad ieliek attiecīgajā kastītē. Turpina līdz 9.

Ja strādāts pareizi, blakus kastīte ir tukša. Ir vēl viena tukša kastīte ar nodalījumu un tur ir kaut kas rakstīts, tā ir 0.

Mums nekā vairāk nav un 0 neko vairāk arī nevajag. Bet 0 arī ir cipars un iepazīstinām ar simbolu. Parādām smilšpapīra ciparu un tad iepazīstinām ar simbolu.

Vecums: no 4 gadiem

Marks (3,10) : Pagaidām atpazīst ciparus no 1-5 un ar atkārtošanu atpazīst arī ciparus no 6-9. Līdz ar to pirmās ailītes pildījās viegli, bet pie pēdējām bija nepieciešma lielāka pacietība. Jau pašā uzdevuma sākumā noteikti kaut ko gribēja ielikt arī 0 ailītē, et tad vienojāmies, ka to darīsim vēlāk. Kad visas vārpstiņas tika sapildītas pa ailītēm un kastītē nekas neatlika, viņš ierosināja, ka jāiet paņemt vēl “vārpstiņas” ko ielikt 0 ailītē. Liels bija viņa sašutums, kad teicu, ka tā ir 0 un, ka 0 neko nevajag. Principā viņš ļoti par to apvainojās :), savukārt es nobrīnījos par šī materiāla efektivitāti. Nākamajās reizēs viņš jau zināja, ka 0 nekas nepienākas.

DIY – 2 kartona kastītes, garš kartona papīrs, līme, flomasters ciparu zīmēšanai, ciparu šabloni, “vārpstiņas”.

 

1. izmērīju kastes garumu un rezultātu izdalīju ar 5, lai iegūtu vienas iedaļas platumu.

2. salocīju kartonu attiecīgos garumos.

3. salīmēju iedaļu atdalošās maliņas un ielīmēju salocīto papīru kastītē.

4. izveidoju ciparu joslu, ar trafaretiem uzzīmēju ciparus un izkrāsoju tos. Tad ielīmēju šo joslu kastē.

Un Vārpstiņu materiāls gatavs!

Mājas skola – Ķirbis

Šoreiz Mājas skolā pētījām Ķirbi.

Sākām ar sajūtu kastes izveidi mazākajiem (Stefanam 1,8 un Noa 1,4). Šoreiz to gatavoja Marks (3,11) un Estere (3,10).

1. Rīsos iepilina pāris pilienus pārtikas krāsvielas un maisa līdz rīsi iegūst vēlamo toni. Šoreiz mums bija sarkani un dzelteni rīsi.

 

 

 

2. Abus rīsu traukus saber kopā un atkal samaisa.

 

 

 

 

3. Blakus traukā bijām sagatavojušas ķirbju sēklas, kas bija paredzētas kopā jaukšanai. Bērni to pamanīja pirms bijām paspējušas izklāstīt savu ideju, un nāca klajā ar SAVU ideju par to ka sēklas varētu piebērt rīsiem.

 

 

4. Prieks par pašu ideju bija LIELS. 🙂

 

 

 

5. Kastei pievienojām beramos trauciņus un karotītes un gatavs!

Arī šoreiz sākām klusuma vingrinājumu. Bērni tiešām centās būt klusi un vērot vai smilšu pulkstenis jau nav iztecējis. Domāju, ka lielākajiem sanāktu pat ļoti labi, ja mazie nedaudz netraucētu ar savu nepacietību. Tad sekoja dziesma un lūgšana.

Tad gada ķēdē sameklējām šodienas pērli un novietojām attiecīgajā vietā kontinentu globusu. Pagriezām globusu tā, lai Latvija (precīzāk gan Eiropa) būtu pret “sauli” (mūsu gadījumā svece), jo mums tai laikā ārā ir diena. Tā kā tuvojas Marka un Esteres dzimšanas dienas, tad uz gada ķēdes atradām viņu dzimšanas dienas pērles un atzīējām tās ar lentītēm. Tas bērniem palīdzēs piedzīvot kā tuojas viņu dzimšanas diena.

Ak, jā! Ko tad pa to laiku darīja mazie!? Izbēra sajūtu kastes saturu uz grīdas un peldējās tajā.

Tikmēr kopā ar lielajiem sākām iepazīt  ķirbi:

1. Apskatījām ķirbja attīstības rindu – no sēkliņas līdz ķirbim. Šo izprintējām jau gatavu no interneta resursiem.

2. Tad ķirbis tika pārgriests un pētīts, kas ķirbim “vēderā”.

3. Tad ķirbi sagriezām mazākos gabaliņos un devām bērniem nogaršot. Reakcijas bija dažādas :).

 

 

4. Apskatījām ķirbja sastāvdaļas – miza, ķirbis, ķirbja mīkstums un sēklas. Izmantojām 3 pakāpju lekciju (par to varat lasīt Evelīnas blogā).

 

5. Šoreiz gatavojām kūku un bērni palīdzēja pie ķirbju sagriešanas mazākos gabaliņos.

 

 

Cepām ābolu – ķirbju kūku, jo nebijām pārliecinātas, ka bērniem garšos ķirbja kūka. Beigās gan izrādījās, ka arī šī viņiem īpaši negāja pie sirds. 🙂

6. Ķirbja caurumošana – šis darbiņš patika visiem. Izmantojām koka “naglas” (golfa bumbiņu statīviņus) un koka/īstos āmurīšus. Stefanam stāvēju klāt, jo viņš gribēja TIKAI īsto āmuru, bet tai pašā laikā nedaudz par daudz vicinājās.

7. Lielākie mums izspieda ķirbja sulu un tad visi nogaršojām. Sejas nepaspējām iemūžināt :). Atkal reakcijas bija ļoti dažādas.

 

 

 

 

8. Taisījām paši savus ķirbjus. Pamatdoma bija izkrāsot tādus šķīvīšus kādi ir Stefanam un Esterei, bet Marks nebija pierunājams uz cauruma izgriešanu šķīvim. Savukārt Stefans cītīgi atkārtoja brāļa darīto un krāsoja šķīvja “vidu” :).

 

Kad krāsa bija nožuvusi, Ķirbji tika pārklāti ar līmi un pa virsu uzbērtas/uzliktas ķirbju sēkas. No “trubutīramajiem” izveidojām lapiņu.

 

 

 

9. Plastilīna masas ķirbju sejiņas – sejas grimases veidotas no pupiņām.

 

 

 

Šis darbiņš patika arī Noa.

Nākamreiz runāsim par putniem!

Par iepriekšējo reizi, kad mācījāmies par KOKIEM, vari lasīt Karīnas blogā.