Lai arī laikapstākļi tā vien liek domāt par rudeni, esmu sadūšojusies pazliet pakavēties mūsu vasarā! Tā bija skaista vasara!
Šogad laikam (cik nu atceros) bija pirmā vasara manā mūžā, kad tās beigās tā patiesi ilgojos pēc rudens. Tik daudz dažādu piedzīvojumu un pārdzīvojumu, ka visa mana būtība sāka ilgoties pēc miera un klusuma, pēc rimtāka laika plūduma un paredzamākas ikdienas.
Un tā mūsu mājās ienāca rudens! Man šī apziņa ienāca ar kalendarā (atraksts no Evelīnas bloga, jo mūsu kalendārs vēl tapšanas stadijā) nomainīto vasaras dzelteno uzrakstu pret rudens sarkano.
Bērni uzsāka bērnudārza gaitas (lielais pavisam mierīgi, mazais +/- arī ok). Bez jebkādas piepūles un pilnīgi dabīgi (man tas vēljoprojām ir liels brīnums pie mūsu dzīves ritma) bērni sāka iet gulēt ap 9:00! Pirms tam gulētiešanas laiks bija ap 22-23:00.
Stefans (1,6 gadi) augusta pēdējās dienās iemalkoja savu pēdējo piena “devu” un kopš tā laika beidzot sāka ēst arī “cieto paiku” (līdz šim viņam 70% no dienas uzņemtā ēdiena bija mammas piens).
- Un nu viņš noguļ arī visu nakti ar atsevišķiem izņēmumiem.
- Ļoti aizrāvies ar papīru “šķērēšanu” (Marka ieviest apzīmējums griešanai). Šobrīd ši aktivitāte ir top. Jau var satvertām šķērēm attaisīt asmeņus un ielikt papīru pa vidu un aizvērt asmeņus, tā sagriežot papīru.
- Joprojām ļoti patīk stikla bumbiņas. Cenšos tās izmantot dažādos darbiņo – bēršana stikla pudelē, pārlikt no vien trauciņa otrā ar karoti utt.
- Ļoti uzstājīgi izsaka savu “viedokli”, ja cenšas ko panākt. Lai arī valodiņa viņam vēl nav tik labi attīstījusies, viņš tik un tā darīs visu lai pieaugušais saprastu ko viņš grib!
- Ļoti patīk mazgāt zobus! To var darīt pat 10x pa dienu.
- Kad izmanto ūdeni, lai lietu no vienas glāzes otrā, un tas nolīst garām, skrien pēc dvieļa, lai visu saslaucītu.
- Sācis zīmēt.
- Principā grib darīt VISU ko dara brālis un “iepūt”, ka vēl par mazu!
Marks (3,9gadi) … iestājās mazs pārdomu brīdis par to kā, lai viņu tagad vislabāk noraksturo 🙂 … ir kļuvis citāds, nu tāds lielāks, prātīgāks.
- Vasarā viens no mūsu ģimenes (un draugu ģimenes) lielākajiem notikumiem bija Varoņu brīvdienas – Atklājot Visumu! (Te sīkāk Karīna to aprakstījusi) Tā mums ar Karīnu bija jauna pieredze tieši strādājot ar Montessori materiāliem. Lai arī pati esmu piedalījusies daudzu nometņu organizēšanā, tomēr šis pasākums kaut kā ipaši uzrunāja. Principā visu pasākuma laiku Marks kaut kur tur bija, nekur īpaši negribēja pieslēgties un mums ar vīru arī nebija laika, lai viņam tā īpaši un lēnām visu paskaidrotu. Tā nu viņš tur bija, kaut kur skraidīja. Man protams bija nedaudz zēl, ka viņš neko negribēja darīt. Pēc šīm piedzīvojumu dienām man bija iespēja piedzīvot Montessori kursos uzsvērto patiesību, ka bērns var arī pats fiziski nepiedalīties procesā, bet tas nenozīmē, ka viņš šo procesu nevēro un nemācās. Pēkšņi Marks sāka lietot kādus kontinentu nosaukumus (protams ne jau apzīmējot kontinentus, bet gan piemēram Āfrikas saldējums) un ta viss uzsūktais tik sāka birt laukā. Lai visu kārtīgāk izrunatu, es vēlreiz nodemonstrēju visus materiālus un mēs turpinām mācīties un atkārtot. (ceru pamazām arī aprakstīt blogā kādus no tiem)
- Uzsāka mācības mūzikas skoliņā. Pagaidām abas nodarbības nācās būt klāt, bet ceru, ka nākamā būs TĀ ĪSTĀ, kad viņš paliks viens.
- Uzsākām skaņu mācīšanos, bet šis vēl kaut ka neiet. Laikam pati neizjūtu tā līdz galam šo procesu. Gan būs ieraksts arī par to kā mēs to darām.
- Cītīgi mācāmies matemātiku. Te nu man viss liekas tik loģisks, ka arī Markam patīk! 🙂 (ceru atrast kādu brītiņu, lai padalītos arī ar šo).
- No rītiem var ilgu laiku dzīvoties pidžamā, bet tad pēkšņi paziņo:” es iešu apģērbties!” Aiziet un savu istabu, aiztaisa durvis un pēc kādām 10 min iznāk apģērbies. Bieži esam runājuši par apģērbu saskanīgumu, tad nu citreiz viņš’pārjautā vai viņa izvēlētās drēbes iet kopā. Pagaidām gan nākas pacīnīties par šortu vilkšnu saulainās dienās, jo viņš joprojam uzskata, ka ar tiem ārā būs silti, jo taču ir saule!
- Pēdēja laikā ļoti uzstājīgi visu grib izdarīt pats un man nākas aprauties un atskārt, ka šis laikam ir tas brīdis, kad mammai ir maksimāli jāpaiet malā, lai nekļūtu par “appuišotāju” :)! Lielākoties jau visu viņš dara pats, bet ir tomēr kadas lietas ko viņš arī grib pārņemt savā parziņā. Nu vairs nedrīkstu ieliet ūdeni no lielās krūkas, bet man jāielej mazākā krūkā, kuru viņš pats var pacelt un ieliet sev glāzē (zinu jau, ka pēc Montessori man mazajai krūkai visu laiku būtu jābūt pilani, bet tas ūdens par ātru izdzeras 😉 ); ēdienu arī vairs nedrīkstu uzlikt uz šķīvja utt. Mācos saredzēt tās jomas kurās man jāpaiet malā un jāļauj pašam, lai arī agrāk tās likās tik ierastas un pašsaprotamas.
- Un vēl Marks pastiprināti interesējas par jaguāliem, leopardiem, gepardiem, tiģeriem un visiem citiem kaķveidīgajiem. Tā nu mēs abi kopīgi esam uzsākuši šo dzīvnieku pētīšanu, atšķirību un rasturīgāko iezīmju meklēšanu. Es tagad zinu kā atšķirt leopardu no jaguāra :)! Vai Tu to zini?
Cerot, ka nākamais ieraksts nebūs jāgaida tik ilgi,
Ilze
mazaszvaigznes 